certified garden joinery, wood pellets, wood products from …€¦ · rra lietuvai (versija nof...

��

www.sbp-cert.org

��

��

��

��

S�k�ku inform�ciju par SBP ietvaru un pilnu dokument

cert.org

S�k�kai inform�cijai par SBP ietvaru unwww.sbp-cert.org

Dokumenta v�sture

Versija 1.0. public�ta 2015. gada 26. mart

Versija 1.1. public�ta 2016. gada 22. febru

Versija 1.2. public�ta 2016. gada 23. j

Versija 1.3. public�ta 2019. gada 14. janv

© Autorties�bas The Sustainable Biomass Partnership Limited 201

��

��

ciju par SBP ietvaru un pilnu dokument�cijas komplektu skat�t www.sbp

cijai par SBP ietvaru un lai redz�tu pilnu dokument�cijas komplektu skat

ta 2015. gada 26. mart�

ta 2016. gada 22. febru�r�

ta 2016. gada 23. j�nij�

ta 2019. gada 14. janv�r�

bas The Sustainable Biomass Partnership Limited 2019

ii

t www.sbp-

cijas komplektu skat�t

��

��1 P�rskats ................................

2 Pieg�žu B�zes apraksts ................................

2.1 Visp�r�jais apraksts ................................

2.2 Sertifik�cijas veicin�šanas pas�

2.3 Galveno ciršu paraugu �emšanas programma

2.4 Pl�smas diagramma ien�koš�

2.5 Pieg�žu b�zes kvantitat�vie dati

3 Pras�bas pieg�žu b�zes nov�

4 Pieg�žu ��des nov�rt�jums

4.1 Darb�bas joma ................................

4.2 Pamatojums ................................

4.3 Riska nov�rt�juma rezult�ti ................................

4.4 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas rezult

4.5 Secin�jums ................................

5 Pieg�žu b�zes nov�rt�šanas process

6 Konsult�cijas ar ieinteres�t�

6.1 Atbildes uz ieinteres�to pušu koment

7 S�kotn�ja risku nov�rt�juma apskats

8 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programma

8.1 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas apraksts

8.2 Darb�bas vietu apmekl�jumi ................................

8.3 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas secin

9 Riska mazin�šanas pas�kumi

9.1 Riska mazin�šanas pas�kumi

9.2 Kontrole un rezult�ti................................

10 Detaliz�ti atradumi indikatoriem

11 P�rskata apskats ................................

11.1 Nozares speci�listu atsauksme

11.2 Publisk�s vai papildus atsauksmes

12 Atskaites apstiprin�šana ................................

��

................................................................................................................................

................................................................................................

................................................................................................

šanas pas�kumi izejmateri�lu pieg�d�t�jiem ................................

emšanas programma ................................................................

koš�m izejviel�m, kas nor�da izejvielu veidu (p�c izv�

vie dati ................................................................................................

nov�rt�jumam (SBE) ................................................................

jums ................................................................................................

................................................................................................................................

................................................................................................................................

................................................................................................

cijas programmas rezult�ti ................................................................

................................................................................................................................

šanas process ................................................................

�t�m pus�m ................................................................

to pušu koment�riem ................................................................

juma apskats ................................................................

cijas programma ................................................................

cijas programmas apraksts ................................................................

................................................................................................

cijas programmas secin�jumi ................................................................

�kumi ................................................................................................

kumi ................................................................................................

................................................................................................

ti atradumi indikatoriem ................................................................................................

................................................................................................

listu atsauksme ................................................................................................

s vai papildus atsauksmes ................................................................................................

................................................................................................

iii

................................................... 1

......................................................... 2

................................................................ 2

......................................................... 7

....................................................... 7

c izv�les) ........................... 8

.............................................. 8

.................................................. 10

................................................ 11

....................................... 11

........................................... 11

................................................... 12

..................................................... 12

............................................ 13

................................................................ 14

............................................................... 15

.......................................................... 15

................................................................ 19

................................................................. 22

.................................................... 22

.................................................. 25

................................................ 26

............................................. 29

............................................... 29

............................................................... 30

......................................... 32

.................................................................. 33

............................................. 33

....................................... 33

..................................................... 34

��

13 Atjaunin�jumi ................................

13.1 B�tiskas izmai�as pieg�d�t�ju b

13.2 Iepriekš�jo riska mazin�šanas pas

13.3 Jaunu risku nov�rt�jums un risku mazin

13.4 Faktiskais izejvielu daudzums par p

13.5 Pl�notais izejvielu daudzums par n

��

................................................................................................................................

� �ju b�z� ................................................................................................

šanas pas�kumu efektivit�te ................................................................

jums un risku mazin�šanas metodes................................................................

Faktiskais izejvielu daudzums par p�d�jiem 12 m�nešiem ................................

notais izejvielu daudzums par n�kamajiem 12 m�nešiem ................................

iv

........................................ 35

..................................... 35

.......................................... 35

..................................... 35

.................................................................. 35

............................................................... 35

��

� ��

Ražot�ja nosaukums: SIA Varpa

Ražot�ja adrese: Jur. Adrese

Biroja adrese

�eogr�fisk� atrašan�s vieta: Z��

Birojs : Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53

Galven� kontaktpersona: Bernards Baranovskis, Indras iela 15, Kr

[email protected]

Uz��muma m�jaslapa: www.varpa.eu

Zi�ojuma pabeigšanas datums:

P�d�j�s sertifik�cijas iest�des audits

Sertifik�cijas iest�des nosaukums

Tulkojums no Ang�u valodas: J�

Izmantotie SBP standarti: SBP

Standard 5-V1.0 (instructions documents 5A;B;C

Saite uz izmantotiem standartiem:

SBP apstiprin�ts Re�ion�lais riska nov

RRA Latvijai

RRA Lietuvai (versija nof 15.06.2016.).

Saite uz saist�to ar SBP inform�ciju uz Komp

Nor�diet š� br�ža statusu PiegGalven�

(s�kotn�j�) nov�rt�šana

Pirm� uzraudz�

��

��

Jur. Adrese: Kaplavas pag., Kr�slavas novads, LV-5668

Biroja adrese: Indras iela 15, Kr�slava, LV-5601

��tava: Lat E 27 degrees 0 minutes, Long N 55 degrees 51 minute

: Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53 minutes

Bernards Baranovskis, Indras iela 15, Kr�slava, LV-5601, +37165626653,

[email protected]

www.varpa.eu

21.03.2019.

des audits: 29.03.2019.

des nosaukums: NEPCon Latvia

SBP Standard 1-V1.0, SBP Standard 2-V1.0; SBP Standard 4

V1.0 (instructions documents 5A;B;C,D V1.1.)

: https://sbp-cert.org/documents/standards-documents/standards

iska nov�rt�jums:

Latvijai (versija no 17.09.2017.).

RRA Lietuvai (versija nof 15.06.2016.).

�ciju uz Komp�nijas m�jas lapas: http://www.varpa.eu/

�ža statusu Pieg�d�t�ju b�zes nov�rt�juma cikl�

uzraudz�ba Otr� uzraudz�ba Treš� uzraudz�ba

��

1

7 degrees 0 minutes, Long N 55 degrees 51 minutes

: Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53 minutes

5601, +37165626653,

SBP Standard 4-V1.0.; SBP

documents/standards

http://www.varpa.eu/

juma cikl�

Ceturt� uzraudz�ba

��

��

� �� !��

�� "��#��

Liel�k� da�a izejvielu biomasas ieguvei SIA VARPA iep

p�c p�rstr�des. Liel�ko da�u biomasas ieg

neliela da�a no biomasas ir ieg�ta no Lietuvas.

P�rskats par SBP izejvielu produktu grupu proporcij

Produktu grupa

Kontrol�t� izejviela

SBP – atbilstoša prim�r� izejvielaSBP – atbilstoša sekund�r� izejviela

SBP – atbilstoša terci�r� izejviela

Izejvielas sugu mais�jums: Egle (Picea abies (L.) Karst), P

pendula), Purva b�rzs (Betula pubescens (Ehrh.))

Gaertner), Melnalksnis (Alnus incana (L.) Moench

Latvijas mežu resursi.

Latvij� meži aiz�em 3 056 578 ha.

tiek pak�autas saimnieciskajai darb

plat�bas procentu�l� attiec�ba pret v

plat�b� (48,97% no kop�j�s), savuk

visu mežu plat�bas). Priv�to mež

Meža plat�bas Latvij� palielin�s.

apmežojot neaugl�g�s un lauksaimn

P�d�j� desmitgad� koksnes resursu

Meža zemes sast�v no:

� meža 3 056 578 ha (91.3%);

� purviem 175 111,8 ha (5.3%);

� lauc�m 35 446,7 ha (1.1%);

� p�rpl�dušiem klajumiem 18

� infrastrukt�ras objektiem 61

(Avots: vmd.gov.lv)

��

!��

��

a izejvielu biomasas ieguvei SIA VARPA iep�rk k� apa�u malku un koksnes p

u biomasas ieg�st no mežsaimniec�bas. Biomasas izcelsmes valsts ir Latvija,

no Lietuvas.

rskats par SBP izejvielu produktu grupu proporcij�m

PG proporcija, %

26.03

izejviela 33.36

izejviela 40.07

izejviela 0.54

Egle (Picea abies (L.) Karst), Priede (Pinus sylvestris L.),

rzs (Betula pubescens (Ehrh.)), Apse (Populus lpp.), Baltalksnis (Alnus glutinosa (L.)

Gaertner), Melnalksnis (Alnus incana (L.) Moench.

P�c Valsts meža dienesta datiem (par inventari

rb�bai, kuru regul� Meža likums), mežainums ir

valsts teritorijas kop�jo plat�bu). Latvij� valstij pie

k�rt p�r�jiem �pašnieku mežu kopplat�ba ir 1 56

ža zemju �pašnieku skaits ir aptuveni 144 t�

Meža plat�bu pieaugums notiek gan dabisk�

niec�b� neizmantojam�s zemes.

rsu ieguve Latvijas mežos sv�rst�s 9-13 miljoni m³ (A

%);

%);

%);

453,2 ha (0,5%);

1 813,4 ha (1.8%).

2

oksnes p�rstr�des atlikumus

zcelsmes valsts ir Latvija,

Pieg�d�t�ju skaits

25

12

8

1

riede (Pinus sylvestris L.), �ra b�rzs (Betula

lksnis (Alnus glutinosa (L.)

iz�taj�m plat�b�m, kuras

s ir 51,8% (meža zemju

ieder mežs 1 495 616 ha

60 961 ha (51,68% no

�kstoši.

isk� ce��, gan m�ksl�gi

(Avots: vmd.gov.lv,).

��

Mežaudžu plat�bu sadal�jums p�c

� Priede 34,3%

� Egle 18,0%

� B�rzs 30,8%

� Melnalksnis 3,0%

� Baltalksnis 7,4%

� Apse 5,4%

� Citas sugas (katrs maz�k par 1%) 1.1%

(Avots: vmd.gov.lv)

Koku sugu �patsvars meža atjaunoš

� Priede 20%

� Egle 17%

� B�rzs 28%

� Baltalksnis 12%

� Apse 20%

� Citas sugas 3%

(Avots: vmd.gov.lv)

Koksnes ieguve p�c ciršu veida, p�

� Galven� cirte 81,00%

� Kopšanas cirte 12,57%

� Sanit�r� vienlaidus cirte 3,63

� Sanit�ra izlases cirte 1,43%

� Atmežošanas cirte 0,76%

� Citi ciršu veidi 0,06%

(Avots: vmd.gov.lv)

Mežsaimniec�bas nozare

Meža nozare Latvij� ir Zemkop�ba

izstr�d� meža politiku, nozares a

izmantošanas, dabas aizsardz�bas u

Latvijas likumos un Ministru kabine

neatkar�gi no to �pašuma veida kon

www.vmd.gov.lv .

Valsts �pašum� esošo meža apsaim

Uz��mums �steno valsts intereses,

��

valdoš�s koku sugas:

k par 1%) 1.1%

unošan�, sadal�jums p�c hekt�riem:

p�c sadal�juma pa cirtes veidiem p�c izcirstiem

63%

%

bas ministrijas p�rraudz�b�, kas sadarb�b� ar no

att�st�bas strat��iju, k� ar� meža apsaimniek

un med�bu saimniec�bas normat�vo aktu projektus

ta noteikumos ietverto normat�vo pras�bu izpildi

ontrol� Zemkop�bas ministrijas p�rraudz�b� esoša

mniekošanu nodrošina 1999. gad� izveidot� AS

s, nodrošinot meža v�rt�bas saglab�šanu un palie

3

tiem m3:

nozares interešu grup�m

ošanas, meža resursu

s www.zm.gov.lv .

mežu apsaimniekošan�

ais Valsts meža dienests

S „Latvijas Valsts meži”.

elin�šanu, vairojot meža

��

nozares devumu valsts ekonomik�

da�a iekšzemes kopprodukt� 2015.

miljardus euro.

Ciršana

Lai kontrol�tu ciršanas aktivit�tes mež

apsaimniekošanas pl�nu katrai meža plat

Dienests izsniedz ciršanas apliecin�

ciršana ir at�auta, k�das sugas un k

atjaunošanas metodi katrai cirsmai.

apjomiem un n�kamo meža atjaunošanas metodi. Cirsmas tiek p

p�rst�vjiem piedaloties. Ciršanas apliecin

izsekotu pieg�des �di un nodrošin�

Biolo�isk� daudzveid�ba

V�sturiski Latvijas mežu intens�va

daudz�s cit�s Eiropas valst�s, t�p�c

Dabas v�rt�bu saglab�šanai izveido

teritorij�m ir iek�autas vienotaj� Ei

aizsarg�jamo teritoriju atrodas valsts

Lai nodrošin�tu �paši aizsarg�jam

teritorij�m, k� ar� �paši aizsarg�jam

tiek veidoti mikroliegumi. P�c Valsts me

(2015). Biolo�iski augstv�rt�gu mežaud

Savuk�rt biolo�isk�s daudzveid�bas

dabas aizsardz�bas pras�bas, kas

mežizstr�des darbos j�saglab� atse

kr�mi, apaugums ap mikro ieplak�m

Latvija ir pievienojusies CITES kon

iev�rotas CITES pras�bas un Latvij�

775 IUCN sugas ir stingri aizsarg�ti ar Latvijas normat

at�aujot ekonomisk�s aktivit�tes mežos, tsk. izdodot ciršanas apliecin

Tagad notiek Valsts organiz�ta WKH inventariz

Mežs un sabiedr�ba

Teritorijas, kur�s rekre�cija ir viens

kop�jo mežu plat�bu jeb 293 000 h

objekti, laukumi pikniku r�košanai –

��

� www.lvm.lv . Mežsaimniec�bas, kokapstr�des

. gad� veidoja ap 20% no kop�ja eksporta apjo

�tes mež�, Latvijas Meža Departaments prasa ilgtermi

nu katrai meža plat�bai un �pašniekam. P�c pl�na apstiprin

Dienests izsniedz ciršanas apliecin�jumu katrai atsevišai cirsmai. Ciršanas apliecin�

das sugas un k�da apjuma var b�t izcirsti šaj� apgabal�

atjaunošanas metodi katrai cirsmai. P�c izciršanas, cirsmas �pašnieks iesniedz atskaiti par izcirstiem

kamo meža atjaunošanas metodi. Cirsmas tiek p�rbaud�tas Valsts Meža Dienesta

vjiem piedaloties. Ciršanas apliecin�jums (apliecin�juma Nr.) ir viens no galvenajiem

di un nodrošin�t ilgtsp�j�gu koksnes ieg�di.

a izmantošana saimnieciskiem nol�kiem s�kta

c pie mums ir saglab�jusies plaša biolo�isk� daud

otas �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas, kopsk

ropas noz�mes aizsarg�jamo teritoriju t�kl� Natu

lsts �pašum�.

mas sugas vai biotopa aizsardz�bu �rpus �paši

m�s dabas teritorij�s, ja k�da no funkcion�laj�m

lsts meža dienesta inform�cijas mikroliegumi izv

audžu apzin�šana un aizsardz�bas pas�kumu pl�

s saglab�šanai meža apsaimniekošanas proces�

s saistošas visu Latvijas mežu apsaimniekoš

eviši vec�ko un liel�ko dimensiju koki, atmirus�

m u.c., t� veicinot daudzu organismu m�jvietu sagla

onvekcijai un ir t�s biedrs kopš 1997.gada. Mež

� nav CITES sarakstos min�t�s koku sugas.

�ti ar Latvijas normat�vajiem aktiem, aizsardz�bas pas

tes mežos, tsk. izdodot ciršanas apliecin�jumus.

ta WKH inventariz�cija.

s no galvenajiem meža apsaimniekošanas m�r

hekt�rus (2012.gads). Skatu tor�i, izzi�as takas

tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atp�tas in

4

s un m�be�u ražošanas

oma un sasniedza 2,01

, Latvijas Meža Departaments prasa ilgtermi�a meža

na apstiprin�šanas Valsts Meža

ai cirsmai. Ciršanas apliecin�jums notiec k�da tipa

apgabal�. T� ar� noteic meža

pašnieks iesniedz atskaiti par izcirstiem

tas Valsts Meža Dienesta

juma Nr.) ir viens no galvenajiem dokumentiem lai

sal�dzinoši v�l�k nek�

dzveid�ba.

skait� 674. Da�a no š�m

tura 2000. Liel�k� da�a

i aizsarg�jam�m dabas

zon�m to nenodrošina,

veidoti 40595ha plat�b�

�nošana turpin�s.

�, izstr�d�tas visp�r�jas

šan�. T�s nosaka, ka

koksne, pameža koki un

lab�šanu.

žu apsaimniekošan� tiek

bas pas�kumus �em v�r�

riem, valst� aiz�em 8%

s, kult�rv�sturiski dabas

s infrastrukt�ras objektiem,

��

kurus bez maksas var izmantot ik

piev�rsta valsts �pašum� esošajos

rezerv�tu zonu), dabas parkus, aizs

aizsarg�jamos �eolo�iskos un �eomo

j�ras krastu k�pu aizsargjoslu, aiz

Latvijas �paši aizsarg�jamo dabas t

aizsardz�bas un re�ion�las att�st�bas

Sertifik�cija

AS „Latvijas valsts meži” un priv�to

standartu pras�b�m. Koksnes p�rstr�

sertific�jot uz��mumu atbilstoši pieg

Latvij� darbojas gan PEFC ®, gan F

kontrol�tu koksni, k� ar� PEFC sertific

veid� no savas kokapstr�des r�pn�cas un ieg

SIA „Varpa” ieg�st izejmateri�lu, kas tiek a

Valsts Mežiem.

SIA „Varpa” ar� pielieto PEFC DDS cit

Lietuva

Lietuv� vair�k nek� 50% aiz�em lau

ha, kur zeme klasific�ta k� mežs, kurš

ir visvair�k mežiem kl�t� un šeit me

zeme ir iedal�ta mežain� un nemeža

pievienot� v�rt�ba meža nozar� (ieskaitot m

par 10% augst�ka nek� 2012. gad�.

Mežu zeme ir iedal�ta etr�s aizsardz

Saimnieciskie (77,3%). Rezerv�tos

aizliegtas, tau retin�šana un sanit

griešana aizsarg�jamajos mežos; k�

izstr�des metod�m.

��

ikviens valsts iedz�vot�js. �paša uzman�ba š�d

mežos. Rekre�cijas mežu plat�bas ietver: nacio

sarg�jamos ainavu apvidus, aizsarg�jamos dendrol

morfolo�iskos dabas pieminek�us, viet�j�s noz�me

zsargjoslu ap pils�t�m, mežus pils�tu administrat

s teritoriju (IADT) apsaimniekošanu un p�rvald�

s ministrijas pak�aut�ba esoš� Dabas aizsardz�ba

�pašnieku meži var tikt sertific�ti atbilstoši ilgtsp�

r�d�t�ji savu l�dzdal�bu ilgtsp�j�ga mežu apsaimn

g�des �žu sist�mas pras�b�m.

FSC ® sertifik�cijas sist�mas. SIA Varpa izmanto tikai FSC sertific

PEFC sertific�tus vai kontrol�tus ar PEFC DDS izejmateri�

�cas un ieg�d�tus no citiem pieg�d�t�jiem.

lu, kas tiek apliecin�ts k� FSC vai PEFC sertific�ts galvenok

PEFC DDS citiem materi�liem no dažiem pieg�d�t�jiem Latvij�

uksaimniec�bas zemes. Meži aiz�em apm�ram 28

, kurš atbilst 30% no kop�j�s zemes plat�bas. Valsts

meži aiz�em apm�ram 45 % no kop�j�s zemes. Kop

a zem�. Meža zeme tiek sadal�ta mežain� un neapmežot

(ieskaitot m�be�u ražošanu) sasniedza 4,9 miljardus litu 2013. gad

�.

rdz�bas klas�s: rezerv�ti (2%), ekolo�isk� (5,8%),

s jebkura veida izciršana ir aizliegta. Nacion�la

t�r� ciršana ir at�auta. Tom�r ar dažiem ierobežojumiem ir at

jamajos mežos; k� ar� retin�šana. Saimnieciskajos mežos gand

5

du teritoriju iek�rtošanai

cion�los parkus (iz�emot

rolo�iskos st�d�jumus un

mes dabas parkus, Baltijas

istrat�vaj�s teritorij�s. Ar

�šanu nodarbojas Vides

s p�rvalde.

p�j�gas mežsaimniec�bas

mniekošan� var apliecin�t

s. SIA Varpa izmanto tikai FSC sertific�tu vai

PEFC DDS izejmateri�ls, koksnes atkritumu

�ts galvenok�rt no Latvijas

jiem Latvij�.

28% , kas ir 2,177 miljoni

lsts dienvidaustrumu da�a

p�j� zemes plat�ba Meža

un neapmežot� zem�. Kop�j�

sasniedza 4,9 miljardus litu 2013. gad� un bija

%), aizsarg�jam� (14,9%),

lajos parkos kailcirtes ir

r ar dažiem ierobežojumiem ir at�auta t�ra

andr�z nav ierobežojumu

��

Lietuva parakst�ja CITES konvenciju 2001 gad

un tiek sekoti Lietuv�, bet CITES iek�

IUCN Sarkan�s gr�matas sugas ir stingri aizsarg

tiek �emti v�r� saimnieciskaj� darb�b�

Lietuv� ir izvietota, t� saukto jaukto

mežu, it �paši egles un b�rzi bieži au

kas kl�j apm�ram 38% mežain�s

apm�ram 12% no mežu zemes. Ka

un osis katrs aiz�em apm�ram 2%

augošie kr�jumi par hekt�ru vid�ji a

mežos ir apm�ram 244 m3 hekt�r�.

pieaugums ir sasniedzis 6,3m3 ha g

R�pniec�bas koksnes pat�ri�š iekšz

maz�ks nek� 2.0 miljoni m3. Atlikus�

kvalit�tes pasliktin�šanos.

Potenci�lais ikgad�jais pl�not� mež

z��materi�liem un atlikušie 2.8 mi

attiecas uz tuv�ko 10 gadu periodu.

un efekt�v�kas meža apsaimniekoša

��

ja CITES konvenciju 2001 gad�. Visi CITES meža apsaimniekošanas not

, bet CITES iek�autu sugu Lietuv� nav.

matas sugas ir stingri aizsarg�tas ar Lietuvas likumdošanu, un aizsardz

darb�b� mežos.

o mežu josl� ar augstu lapu un skuju koku audze

aug jaukt�s audz�s. Priežu meži ir visbiež�k sast

s zemes. Attiec�gi egle un b�rzs aiz�em 24% u

Kas ir sal�dzinoši augsts un nor�da uz mitruma dau

% no mežu zemes. Plat�ba, ko aiz�em apšu audz

aiz�em 180m³. Dabisk�s audz�s vid�ji augošais kr

r�. Kop�jais gada pieaugums ir tuvu 11 900 000 m

gad�. Pašreiz�j� mežistr�de ir sasniegusi 3.0 miljo

zemes mežr�pniec�bai ieskaitot r�pniec�bas koka

Atlikus� da�a tiek izmantota k� degviela vai uzglab�ta

žistr�de ir r�in�ma no 5.2 miljoni m3, no kuriem

iljoni m3 mazo dimensiju koksnes celulozes, m

. Atbilstoši pieaugumam j�b�t iesp�jamam, ja tiktu

anas sist�mas.

6

CITES meža apsaimniekošanas notikumi ir �emti v�r�

n aizsardz�bas pas�kumi

es procentu. Liel�k� da�a

stopamais mežu paveids,

un 20%. Alksnis aiz�em

udzumu viet�s. Ozolkoki

zes ir tuvu 3 %. Lietuv�

is kr�jums visos Lietuvas

m3 un vid�jais koksnes

jonus m3 gad�.

ka eksportu tiek v�rt�ts k�

ta mežos k� rezult�t� ar

2.4 miljoni m3 sast�v no

malkas koksne. Apr�ini

tiktu ieviestas intens�v�kas

��

Sertifik�cija Lietuvas valsts mežos ir

Stewardship Council). Š� sertifik�cija

aizsardz�bas pras�bas un biolo�isk�s

(avots http://www.fao.org/docrep/w3722

Varpa SIA sa�em izejvielas, deklar�

mežiem.

Varpa SIA ar� iep�rk kontrol�tu koksni no daudziem Lietuv

�� $��%�

��&

Uz��muma sag�des l�gumi iek�auj pras

pirms pieg�des vietas un pien�kumu atbalst

menedžeri skaidroja pieg�d�t�jiem, ka lab

uzraudz�bas �des sertifik�cij�. T�tad visu iesaist

uz��mumu uzman�ba bija pievilkta pie nepieciešam

sertifik�cijas.

Varpa SIA ar� regul�ri deklar�ja t�

sal�dzinot ar pieg�d�m ar citiem ilgtsp

2016. gada septembr� SIA Varpa izplat

piedal�ties FSC COC sertifik�cij�. Šis uzaicin

labumus pieg�d�t�jiem š�s sertifik�cijas rezult

K� visu aktivit�šu rezult�ts, daži Varpas pieg

pieg�žu da�a SIA Varpa palielin�j�s l�

�� '� ��%��&%��

Visas izejvielas pieg�d�jamas uz

mežiem (virs 40 gadiem) saska�� ar Latvijas meža p

likumdošanai. Nocirstas koksnes da

transport�šanas dokument�cijas izrakst

specifik�ciju, un respekt�vi izmantošanas nol

��

s ir veikta saska�� ar visstingr�ko sertifik�ciju pasau

�cija liecina, ka Lietuvas valsts meži ir apsekoti �paši

�s daudzveid�bas pieaugumam.

3722e/w3722e22.htm).

em izejvielas, deklar�tas k� FSC sertific�tie, galvenok�rt ar izcelsmi no Lietuvas valsts

tu koksni no daudziem Lietuvas pieg�d�t�jiem.

��$��%��&��&��

auj pras�bu pieg�d�t�jiem sniegt inform�ciju par meža izejvielu izcelsmi

kumu atbalst�t Varpa SIA š�s inform�cijas inspic�šan�

jiem, ka lab�kais ce�š izpild�t l�gumu pras�bas ir piedal�

�tad visu iesaist�to atbild�go personu no kokapstr�des un kokizstr

a bija pievilkta pie nepieciešam�bas ievest metodes ilgtsp�j�gas mežizstr

�ja t�s pieg�d�t�jiem priekšroku FSC un PEFC sertific

m ar citiem ilgtsp�jas raksturojumiem.

SIA Varpa izplat�ja starp tas nesertific�tiem pieg�d�t�jiem v

�. Šis uzaicin�jums skaidroja COC sertifik�cijas lomu un svar

�cijas rezult�t�.

ts, daži Varpas pieg�d�t�ji izg�ja sertifik�ciju tekoš� period�

� �s l�dz 40.7% 2017. gad�, un l�dz 64% 2018.gad�.

'� ��%��&%��&&�

SIA Varpa granulu ražošanu ir dab�tas no ilgtermi

�� ar Latvijas meža p�rvaldes tradicion�lo praksi, kura ar

likumdošanai. Nocirstas koksnes da�as, ejošai uzreiz uz biomasas ražošanu, noteikšana balst

cijas izrakst�mas uz ciršanas viet�m, kura iek�auj pieg

vi izmantošanas nol�ku.

7

ul�- FSC (Forest

ši labi iev�rojot

rt ar izcelsmi no Lietuvas valsts

��&��&��

ciju par meža izejvielu izcelsmi

šan�. SIA Varpa sag�des

bas ir piedal�šanas koksnes

�des un kokizstr�des

mežizstr�des

priekšroku FSC un PEFC sertific�t�m pieg�d�m,

jiem v�stuli ar uzaicin�jumu

cijas lomu un svar�gumu, k� ar�

period�, k� ar� FSC sertific�to

��&&�

tas no ilgtermi�a aprites perioda

lo praksi, kura ar� atbilst Latvijas

asas ražošanu, noteikšana balst�s uz

�auj pieg�d�jamo apa�koku

��

Ciršanas vietas tiek pa�emtas šaj�

izstr�d�tu pazi�ošanas period� ciršanas vietu skaita kvadr

2018. gada laik� š� da�a bija 27,9%.

��( � )�&��&&��%�&�� &*��

��

Nav attiecin�ms

��+ ��

�� a. Kop�j� pieg�žu b�zes teritorija

b. pašumties�bu veids (ha):

Priv�tie

Publiskas / sabiedriskas koncesijas

c. Mežs pa tipiem (ha): M�reni -

d. Mežs pa apsaimniekošanas tip

e. Sertific�tie meži p�c sh�m�m

FSC –sertific�ti meži LV-

PEFC-sertific�ti meži LV-

,��

f. Kop�js izejmateri�lu apjoms: interv

jut�guma d��).

g. Prim�ro izejvielu apjoms: interv

jut�guma d��)

h. Sast�d�t prim�r� izejmateri�la procentu

apstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas sh

- Sertific�ts p�c SBP apstiprin

- Nesertific�ts p�c SBP apstiprin

i. Prim�ro izejvielu sugu saraksts,

- Egle (Picea abies (L.) Karst)- Priede (Pinus sylvestris L.)- �ra b�rzs (Betula pendula)- Purva b�rzs (Betula pubescens (Ehrh.)- Apse (Populus lpp.) - Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertner)- Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

j. Prim�ro izejvielu apjoms no prim�

k. Sast�diet prim�ro izejvielu procentu

kategorij�m. Sadaliet p�c SBP apst

��

emtas šaj� nov�rošanas programm� p�c nejauš�s izv�

ciršanas vietu skaita kvadr�tsakne.

� )�&��&&��%�&�� &*��

�� -�#��# ��.

��

teritorija (ha): 5.2 mln. ha

LV – 1.56 mln. ha, LT – 0.86 mln. ha.

koncesijas LV – 1.50 mln. ha, LT – 1.32 mln. ha

5.2 mln. ha.

apsaimniekošanas tipiem (ha): Apsaimniekoti meži - 5.2 mln. ha

(ha):

-0,9 mln. ha, LT- 1.09 mln. ha. Total: 1.99 mln. ha.

-1.68 mln. ha, LT- no. Total: 1.68 mln. ha.

interv�ls 0 – 200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr

interv�ls 0 – 200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr

�la procentu�lo sarakstu (g) p�c sekojoš�m kategorij

Meža apsaimniekošanas sh�m�m:

c SBP apstiprin�t�s Meža apsaimniekošanas sh�mas: LV- 12,

c SBP apstiprin�t�s Meža apsaimniekošanas sh�mas: LV –

, ieskaitot zin�tnisko nosaukumu:

Egle (Picea abies (L.) Karst) Priede (Pinus sylvestris L.)

rzs (Betula pendula) rzs (Betula pubescens (Ehrh.)

alksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertner) Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

ro izejvielu apjoms no prim�r� meža: nav

ro izejvielu procentu�lo da�u sarakstu, kas n�k no prim�r� meža (j) p

c SBP apstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas sh�m�m:

8

v�les daudzum� 0.8 reiz

� )�&��&&��%�&�� &*��

ha.

ha.

mln. ha.

zs apjoms nav uzr�d�ts komerci�l�s

zs apjoms nav uzr�d�ts komerci�l�s

kategorij�m. Iedal�t p�c SBP

12,07%,

– 14,88%.

� meža (j) p�c sekojoš�m

��

- Prim�r� izejviela no prim�r� meža, kas sertific

sh�m�m:

0 %.

- Prim�r� izejviela no prim�r�

apsaimniekošanas sh�m�m

0 %.

l. Sekund�ro izejvielu apjoms, k� poz

biomasas ražošanai

Kokskaidas LV

LT

Nomales LV

LT

m. Terci�ro izejvielu apjoms, k� poz�

Biomasas ražošanai : atliekas no

��

� � meža, kas sertific�ta p�c SBP apstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas

�r� meža, kas nav sertific�ta saska�� p�c SBP apstiprin

� poz�cijas (f) %:

– 30,02 %,

– 4,82 %,

LV – 34,33 %,

– 3,19 %.

� poz�cijas (f) %:

atliekas no galdniec�bas (�ve�skaidas) LV – 0,69 %.

9

m Meža apsaimniekošanas

SBP apstiprin�t�m Meža

��

� ��

-�!/.

SBE izdar�ts SBE nav izdar�

��

SIA „Varpa” noteic tikai da�u (53,5%) noapstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas shaugst�ks, t�p�c ir j��steno SBE.SBP

Biomasas pieg�žu b�zes nov�rt�jums

• Prim�ru koksni (neapstr�d�ta koksne),

• Sekund�ru koksni (šelda, z��skaidas p

L�dz 2017.gada 28. septembrim bija piem

Biomasas ražot�ja riska nov�rt�jums (

konsult�joties ar ieinteres�taj�m pus�

S�kot ar 2017 gada 28. septembri, tika piem

S�kot ar 2019. gada 2. janv�ri SIA „Varpa” uzs

Ar 16.06.2016. SBP apstiprin�tais RRA L

kas prasa riska mazin�šanas pas�

ietvaros.

Izmantoti standarti SBP Standard Nr.1 v 1.0; Standarts Nr.2 v 1.0.

��

�� #�#��&�&

izdar�ts

u (53,5%) no sa�emt�m izejviel�m, k� SBP atbilstošus, ja teža apsaimniekošanas sh�m�m. Tirgus piepras�jums p�c SBP atbilstošas biomasas da

SBP

�jums iek�auj:

ta koksne),

��skaidas p�c kokapstr�des).

bija piem�rots izstr�d�ts un public�ts NepCon

�jums (Viet�jie piem�rojamie verific�t�ji), un t� atbilst

m pus�m.

kot ar 2017 gada 28. septembri, tika piem�rota SBP apstiprin�tais RRA Latvijai.

ri SIA „Varpa” uzs�ka SBE ieviešanu Lietuvas pieg�d�m.

tais RRA Lietuvai tika piem�rots riska r�d�t�ju ar noteikto risku noteikšanai,

šanas pas�kumu ieviešanu uz��muma Pieg�d�t�ju Verific

SBP Standard Nr.1 v 1.0; Standarts Nr.2 v 1.0.

10

�#��&�&

, ja t�s ir ieg�tas no SBP c SBP atbilstošas biomasas da�as ir

NepCon Riska nov�rt�jums k�

� atbilst�ba tika p�rbaud�ta,

�m.

ju ar noteikto risku noteikšanai,

ju Verific�šanas Programmas

��

( �� 0#��#�#��&�

(�� 1��&�

4.1.1. T� ir saist�ta ar prim�ro izejvielu pieg

procesa.

4.1.2. T� ir saist�ta ar sekund�ro izejvielu p

(z��skaidas un šeldu).

2019. gad� SBE tika ieviesta Lietuvas prim

(�� &��&�

Nov�rt�jums p�c SBP standarta Nr. 1 un Nr. 2, versija 1.0, kas da

nov�rt�jot riska kategorijas katram SBP r

dzi��ku izpratni par kokmateri�lu pieg

biomasas ražošan�.

Veicot efekt�vus riska mazin�šanas pas

atbilstošos sortimentus, lai ieg�tu vajadz

Att�st�to risku r�d�t�ju klasifik�cija tiek v

Izstr�d�jot riska r�d�t�jus, uz��mums

proces� SBP m�jas lap�.

S�kotn�ji SIA Varpa veica riska nov�

NepCon izstr�d�to Publisko riska nov

P�c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa

Noteiktie riska kategorijas r�d�t�ji, kad riska l

1.1.2., 1.4.1., 2.2.5. Sk. Latvijas re�ion

nacion�laj�m likumiskajam un normat

aizsardz�ba, biolo�isk� daudzveid�ba utt.), valsts iest

Turkl�t uz��muma riska nov�rt�jums tika apspri

aizsardz�bas un mežsaimniec�bas nozaru ekspertiem.

Publisk�s apspriešanas laik� ar ieinteres

papildu inform�cija, kas ir saist�ta ar pašre

nov�rt�šanas r�d�t�ju vai r�d�t�ju inform

neatširas no Latvijas re�ion�l� riska nov

��

0#��#�#��&�

��&�

ro izejvielu pieg�di no Latvijas meža �pašumiem pirms vai p

�ro izejvielu p�c neapstr�d�tas kokapstr�des, piem

SBE tika ieviesta Lietuvas prim�ro un sekund�ro izejvielu pieg�d�m.

c SBP standarta Nr. 1 un Nr. 2, versija 1.0, kas dat�ta ar 2015. gada martu, tika izstr

jot riska kategorijas katram SBP r�d�t�jam. Aprakstot un nov�rt�jot riskus, uz

lu pieg�des riskiem, kas var izrais�t SBP neatbilst�gu materi

šanas pas�kumus, uz��mumam ir iesp�ja ieg�d�ties apstiprin

tu vajadz�go SBP atbilstošo biomasas apjomu.

cija tiek v�rt�ta no potenci�li augsta riska l�dz zemam riskam.

mums ��ma v�r� Latvijas riska nov�rt�jumu, kas bija pieejams konsult

ji SIA Varpa veica riska nov�rt�jumu saska�� ar SBP standarta Nr.1. 2015. gada versij

ublisko riska nov�rt�jumu.

c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa p�rg�ja uz SBP apstiprin�tu RRA Latvijai.

�ji, kad riska l�menis tika main�ts riska nov�rt�šanas procesa laik

�ion�l� riska nov�rt�juma projekta versij�) ir izv�rt�

m likumiskajam un normat�vaj�m pras�b�m, nacion�laj�m politik�m (meža nozare, dabas

�ba utt.), valsts iest�žu un iest�žu ikgad�jiem zi�ojumiem un publik

�jums tika apspriests ar ieinteres�taj�m person�m un vadošajiem vides

bas nozaru ekspertiem.

ar ieinteres�taj�m pus�m, sazinoties ar� ar biomasas pieg

�ta ar pašreiz�jiem "noteikto risku" un "zemu risku" r

�ju inform�cija nav main�ta. T�d�� SIA Varpa riska nov

riska nov�rt�juma.

11

pašumiem pirms vai p�c ražas nov�kšanas

des, piem�ram, koka atliek�m

ta ar 2015. gada martu, tika izstr�d�ts,

jot riskus, uz��mums ir ieguvis

�gu materi�lu uz�emšanu

�ties apstiprin�tos un SBP

dz zemam riskam.

jumu, kas bija pieejams konsult�ciju

Nr.1. 2015. gada versiju 1.0 un

šanas procesa laik� (piem.

�rt�ti, nov�rt�ti saska�� ar

�m (meža nozare, dabas

�ojumiem un publik�cij�m.

�m un vadošajiem vides

ar biomasas pieg�d�t�jiem, ir ieg�ta

jiem "noteikto risku" un "zemu risku" r�d�t�jiem. Riska

SIA Varpa riska nov�rt�juma p�rskats

��

Konsult�joties ar ieinteres�taj�m pus�

par Latvijas mežsaimniec�bas nozares faktiskajiem riska r

S�kot ar 2019. gada 2. janv�

Tiek izmantota SBP apstiprin�ta RRA Lie

SIA "Varpa" ir izstr�d�jusi riska mazin

profesion�lu mežizstr�des uz��mumu ekspertu un dabas aizsardz

pal�dz nov�rt�t un apstiprin�t biomasas pieg

izejvielas atbilstoš�s SBP atbilstošas

(�� 2��#�#��&��

Latvia

Latvijas Republikas normat�vo aktu pras

�emot v�r� Latvijas specifiku, ekspertu iet

biotopu aizsardz�bai (HCV 3. kategorija), putnu dz

v�sturiskie objekti (HCV 6. kategorija)

P�c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa p

risku ar tiem pašiem r�d�t�jiem.

Lietuva

Tiek izmantots SBP apstiprin�ts RRA

(�( ��$��

SBE apstiprin�to SBP pieg�d�t�ju audita rezult

Šie audita rezult�ti ir pieejami trešaj�

Latvijai

Riska nov�rt�šanas laik� inform�cija tika ieg

p�rbaude realit�t�. Š� sav�kt� inform

kategorij�m - biotopu aizsardz�ba (HCV 3. kategorija), putnu dz

kult�ras un v�sturiskie objekti (HCV 6. kategorija) un darba droš

kategorij�m, cit�m kategorij�m risks tiek defin

Riska nov�rt�šana un riska mazin�

auditiem meža apsaimniekošanas vien

��

m pus�m un sazinoties ar biomasas pieg�d�t�jiem, ir sa

bas nozares faktiskajiem riska r�d�t�jiem.

kot ar 2019. gada 2. janv�ri SIA „Varpa” uzs�ka SBE ieviešanu Lietuvas pieg

ta RRA Lietuvai, kas dat�ta ar 15.06.2016.

jusi riska mazin�šanas un kontroles sist�mu ar neatkar

��mumu ekspertu un dabas aizsardz�bas speci�listu pal

t biomasas pieg�des un pieg�d�t�jus no Latvijas un Lietuvas

s biomasas statusam.

2��#�#��&��

vo aktu pras�bas ir iek�autas uz��muma riska nov�rt�jum

ekspertu ieteikumus un rekomend�cijas, tika izmantots “Noteikts risks”

bai (HCV 3. kategorija), putnu dz�vot�u saglab�šanai (HCV 1. kategorija), kult

sturiskie objekti (HCV 6. kategorija) un meža str�dnieku darba droš�bai (kategorija 2.8.1).

c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa p�rg�ja uz SBP apstiprin�tu RRA Latvijai, kas piem

ts RRA Lietuvai no 15.06.2016.

��$��&&��

�ju audita rezult�ti, kas saist�ti ar noteiktiem riskiem, ir aprakst

ti ir pieejami trešaj�m un ieinteres�taj�m pus�m. Tie ir balst�ti uz audita dokumentiem.

�cija tika ieg�ta no likumdošanas avotiem, k� ar� inform

inform�cija par vis�m SBE riska kategorij�m ir pier

�ba (HCV 3. kategorija), putnu dz�vot�u aizsardz�ba (HCV 1. kategorija),

sturiskie objekti (HCV 6. kategorija) un darba droš�ba. "Noteikts

m risks tiek defin�ts k� zems.

šana un riska mazin�šanas pas�kumi attiec�b� uz prim�ro izejvielu atbilst

auditiem meža apsaimniekošanas vien�b�s.

12

jiem, ir sa�emti apstiprin�jumi

ka SBE ieviešanu Lietuvas pieg�d�m.

mu ar neatkar�gu biotopu ekspertu,

�listu pal�dz�bu. Š� sist�ma

no Latvijas un Lietuvas, kuri pieg�d�ja

juma anal�z�.

tika izmantots “Noteikts risks”

šanai (HCV 1. kategorija), kult�ras un

bai (kategorija 2.8.1).

tu RRA Latvijai, kas piem�ro "Noteikto"

��&&��

ti ar noteiktiem riskiem, ir aprakst�ti tekst� t�l�k.

audita dokumentiem.

ar� inform�cijas patiesuma

m ir pier�d�ta saska�� ar 4

u aizsardz�ba (HCV 1. kategorija),

s risks" attiecas uz š�m

ro izejvielu atbilst�bu pamatojas uz

��

Lietuvai

Saska�� ar RRA datiem inform�ciju

priv�tajos mežos un darba droš�ba priv

Riska nov�rt�šanas un mazin�šanas pas

b�z� https://kadastras.amvmt.lt, un da

vien�bu auditiem.

Ab�m, Latvijai un Lietuvai, sekund�

kuriem ir neapstr�d�to apa�koku

sadarboties, lai nov�rt�tu un mazin�

(�+ ��&�

FSC vai PEFC sertific�to mežu apjoms un piek

biomasu vismaz 75% apm�r� no SBP atbilstošas biomasas.

Kopš 2017. gada s�kuma Latvij� tika

r�d�t�jiem. Tikai neliela pieg�d�t�ju

k� SBP atbilstošie izejvielu pieg�d�t�

Riska mazin�šanas pas�kumu nov�

nodrošin�t riska mazin�šanas pas�

pieg�d�t�ju skaits ir sasniedzis 16.

SBE atbilstošu izejvielu pieg�d�t�

pieg�d�t�ji ir piekrituši piedal�ties SBE

��

�ciju j�sav�c par diviem r�d�t�jiem - biotopu aizsardz�

�ba priv�tajos nesertific�tajos mežos, kur ir identific�ts „noteiktais risks”.

šanas pas�kumus prim�raj�m izejviel�m par biotopiem

https://kadastras.amvmt.lt, un darba droš�bas pras�bu iev�rošana balst�s uz meža apsaimniekošanas

ekund�r�s koksnes apstiprin�jums ir iesp�jams tikai tiem p

pieg�d�t�ji atbilstoši riska mazin�šanas pras

tu un mazin�tu riskus to apstr�des viet�s pirms koksnes izstr�

to mežu apjoms un piek�uve sertific�tajai izejvielai nav pietiekama, lai nodrošin

SBP atbilstošas biomasas.

tika nov�rt�ti koksnes izejvielu pieg�d�t�ju atbilst

�ju da�a, kuriem ir kompetence nov�rt�t potenci�los riskus, tika apstiprin

� �t�ji, kas nebija sertific�ti FSC vai PEFC.

kumu nov�rt�juma rezult�t� SIA „Varpa” ir apstiprin�jusi 5 pieg

šanas pas�kumus un atbilst SBE zemo risku kategorijai. 2018. g

�t�ju apstiprin�šana Lietuv� s�k�s 2019. gad�. Tr

ties SBE PVP, un viens sekund�ro izejvielu pieg�d�t�js

13

aizsardz�ba (HCV 3. kategorija)

ts „noteiktais risks”.

biotopiem var veikt valsts datu

s uz meža apsaimniekošanas

tikai tiem p�rstr�d�t�jiem,

šanas pras�b�m un ir piekrituši

str�des.

tajai izejvielai nav pietiekama, lai nodrošin�tu

ju atbilst�ba noteiktajiem riska

�los riskus, tika apstiprin�ti

jusi 5 pieg�d�t�jus, kuri var

kategorijai. 2018. gad� t�du

�. Tr�s prim�r�s izejvielu

s.

��

+ �� #

SBE apstiprin�t� izejviela, kuru SIA Varpa ieg

Latvijas, un ar 2019.gadu pieg�des no Lietuvas tika iek

Riska nov�rt�juma rezult�ti tika sa�

piekrita veikt nepieciešamos pas�kumus, lai mazin

mežizstr�des un mežsaimniec�bas uz

nevalstiskaj�m organiz�cij�m.

SBP pras�bu ieviešanas un apstiprin

p�rstr�d�t�ji, k� ar� tika pieaicin�ti darba droš

eksperti un eksperti, kuri identific� iesp

Uz��mums ir izstr�d�jis un izmanto riska mazin

mazin�šanas pas�kumi un instrumenti.

Katram riska indikatoram ir izstr�d�

nepieciešamo inform�ciju par koksnes ieguves viet

Biotopu esam�bas risks Lietuvai ir p�

Saska�� ar izstr�d�to pl�nu auditu biežums ir 6 m

kuru sa�emam no apstiprin�to pieg�

apstr�des laika un ar� izstr�d�šanas laik

konfidenci�la. Audita rezult�ti tika iesniegti ieinteres

izmai�as, uzlabojot efektivit�ti.

Personai, kas ir iesaist�ta BR “iekš�

p�rbaud�ta kvalifik�cija.

��

��#�#%��

izejviela, kuru SIA Varpa ieg�st k� SBP atbilstošu biomasu, attiecas uz pieg

des no Lietuvas tika iek�aut�s SBE darb�bas jom� .

ti tika sa�emti, veicot auditus mežizstr�des uz��mumos, kuri apstiprin

�kumus, lai mazin�tu risku. Tika organiz�ti papildu konsult

�bas uz��mumiem. Rezult�ti un pieredze tika publiski apspriesti ar

bu ieviešanas un apstiprin�šanas proces�, tika nov�roti pieg�d�t�

�ti darba droš�bas eksperti, biotopu eksperti, putnu ligzdu identi

� iesp�jamos kult�ras vai v�sturiskos objektus.

jis un izmanto riska mazin�šanas proced�ru, kur� ir aprakst

kumi un instrumenti.

�d�ta un piem�rota anketa, lai var�tu objekt�vi nov

ciju par koksnes ieguves viet�m, kas iek�autas SBE darb�bas jom

bas risks Lietuvai ir p�rbaud�ms biroj� pie galda.

nu auditu biežums ir 6 m�neši, t�p�c ik p�c 6 m�nešiem tiek p

to pieg�d�t�ju cirsm�m (meža apsaimniekošanas vien�b�

�šanas laik�. Audita proced�ra ir pieejama p�

ti tika iesniegti ieinteres�taj�m person�m un apspriesti ar nodomu veikt

ta BR “iekš�jos” SBE auditos pieg�d�t�ju l�men�, ir augsta un pie biomasas ražot

14

�#%��

SBP atbilstošu biomasu, attiecas uz pieg�d�m no

mumos, kuri apstiprin�ja un

papildu konsult�cijas ar citiem

ti un pieredze tika publiski apspriesti ar

� �t�ji, mežizstr�d�t�ji un

bas eksperti, biotopu eksperti, putnu ligzdu identific�šanas

ir aprakst�ti identific�to risku

�vi nov�rt�t un ieg�t visu

bas jom�.

nešiem tiek p�rbaud�ta koksne,

�b�m). Auditi j�veic pirms

ra ir pieejama p�c piepras�juma. T� ir

m un apspriesti ar nodomu veikt

, ir augsta un pie biomasas ražot�ja

��

3 4��

Latvija

Uz��mums ir public�jis riska nov�

nov�rt�jumu, saska�� ar SBP standartiem, ir nos

satur maksim�lo ieinteres�to personu

ekonomisk�s, soci�l�s un vides intereses, k

Uz��mums ir sa��mis 4 koment�rus, daži ar iete

mazin�šanas pas�kumiem un to �stenošanas procesu.

Apstiprin�jums un piez�me par riska nov

Kuznerevia, Dienv�dlatgales mežniec

Lietuva

Riska mazin�šanas pas�kumi tika public

ieinteres�t�s personas no daž�diem sabiedr

„Varpa” risku mazin�šanas pas�kumiem. Ieinteres

intereses, k� ar� viet�j�s varas p�rst�

Atbildes nebija sa�emtas.

3�� #��%��&��&

Latvija

Koment�rs Nr.1: Ieteikumus un labojumi

direktores A. Zeizes.

Atbilde Nr. 1: SIA „Varpa” ir nov�rt�

pa telefonu.

Koment�rs Nr.2: Ieteikumi un kvalific�

priekšs�d�t�ja Viestura Kerusa.

„M�s esam sa��muši j�su l�gumu koment

pas�kumu aprakstu, kura ir pievienota e

pas�kumi samazina risku putniem.

��

�� #�&��#&

jis riska nov�rt�jumu sav� m�jas lap� 2016.gad�. Inform�cija par izstr

ar SBP standartiem, ir nos�t�ta ieinteres�taj�m pus�m. Ieinteres

to personu skaitu. Iek�aut�s šaj� sarakst� ieinteres�

s un vides intereses, k� ar� viet�j�s iest�des. Pavisam tika aptauj

mis 4 koment�rus, daži ar ieteikumiem par riska nov�rt�jumu, bet ne par BP riska

�stenošanas procesu.

me par riska nov�rt�šanas att�st�bu un visp�r�jais secin�jums ir sa

niec�ba, Kr�slavas noda�a, vec�kais mežzi�is.

kumi tika public�ti SIA „Varpa” m�jas lap� 2019. gada 2. janv

�diem sabiedr�bas segmentiem tika uzaicin�tas uz konsult

�kumiem. Ieinteres�to pušu saraksts p�rst�v ekonomisk

�rst�vjus.

�� #��%��&��&

labojumi un koment�ri tika sa�emti no Latgales re

�rt�jusi koment�rus un bija veikti labojumi tekst�. Atbilde A.Zeize

un kvalific�jošie koment�ri tika sa�emti no Latvijas Ornitolo

gumu koment�t SIA Varpa riska mazin�šanas pas�kumus, tom

kumu aprakstu, kura ir pievienota e-past�, ir p�r�k visp�r�ga, un nav iesp�

kumi samazina risku putniem. L�dzu, nos�tiet s�k�ku inform�ciju par putnu ligzdošanas vietu

15

��#�&��#&

�cija par izstr�d�to riska

Ieinteres�to personu saraksts

ieinteres�t�s personas p�rst�v

des. Pavisam tika aptauj�ti 86 korespondenti.

jumu, bet ne par BP riska

jums ir sa�emts no Roberta

2019. gada 2. janv�r�. 146 daž�das

tas uz konsult�cij�m par SIA

v ekonomisk�s, soci�l�s, vides

�� #��%��&��&

Latgales re�ion�l�s p�rvaldes

Atbilde A.Zeizei tika dota

no Latvijas Ornitolo�ijas biedr�bas Valdes

kumus, tom�r inform�cija ar

nav iesp�jams nov�rt�t, k� šie

ciju par putnu ligzdošanas vietu

��

identifik�ciju un “auditu tabulu cirt�m", kas, p

uz putnu ligzdošanas viet�m.

Atbilde Nr. 2: Konsult�ciju proces�

vad�t�ju Rolandu Lebušu. Šaj� laik�

identific�tas putnu ligzdošanas vietas.

uz��mumu un ornitolo�ijas kopienu, jo ligzdošanas atrašan

Koment�rs Nr. 3: Tika sa�emti ieteikumi par nepieciešamo korekciju vai kvali

Pasaules dabas fonda direktora J��

Par risku nov�rt�šanu

Pasaules Dabas fonds ir iepaz�stin�

viedok�a SBP standartu pras�bas ieviešana riska nov

2.1.1., 2.1.2., 2.8.1. Šie r�d�t�ji par�

vietu aizsardz�bu, darba droš�bu, kult�

Pasaules Dabas fonda ierosin�jumi:

1) �pašais 2.1.1. R�d�t�js attiecas uz visiem nesertific

biotopu identifik�ciju. Nav nepieciešams

pašvald�bas mežiem, bazn�cas mežiem un citiem

apsaimniekošana tiks ieviesta tajos.

Riska mazin�šanai tiek izmantota datu b

sist�ma p�rbaud�m mežos. Taj� paš

darbu vad�t�jiem / darba ��m�jiem.

saglab�tu biolo�isko daudzveid�bu, kam

ekspertus, lai veiktu gan s�kotn�jus kursus, gan t

j�aicina eksperti, lai nov�rt�tu situ�ciju,

2) �pašais 2.1.2. R�d�t�js attiecas uz visiem nesertific

uzman�bas. Sk. 2.1.1. Punkta koment

3) Rad�t�jiem 2.2.1., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6 sada

vajadz�tu piev�rst tiem vair�k uzman

legaliz�cij� rada risku nelabv�l�gai ietekmei uz biolo

zemu koksnes izciršana utt. .), augsnes un

4) Sada�� "Atradumi" R�d�t�j� 2.2.5. ir ie

piem�ram, Sl (Cladinoso-callunosa), Ln (Myrtillosa) un Mr (Vacciniosa)

izv�r�tos no augsnes humusa izs�kšana

uz meža augsn�m ", jo tas var�tu rad

saglab�šanas nepieciešam�bu, samazinot šo meža tipu p

��

�m", kas, p�c j�su dom�m, ir laba lieta, lai noteiktu un samazin

ciju proces�, tika organiz�ta tikšan�s ar Latvijas Ornitolo�

laik� tika apspriests riska mazin�šanas pas�kumi un turpm

tas putnu ligzdošanas vietas. Uzman�ba ar� tika piev�rsta inform�cijas apmai

ijas kopienu, jo ligzdošanas atrašan�s vietas ir konfidenci�la inform

emti ieteikumi par nepieciešamo korekciju vai kvalific�

��a Roz�ša.

�jis ar SIA Varpa SBP Riska nov�rt�jumu. No Pasaules Dabas fonda

bas ieviešana riska nov�rt�jum� ir pamatota. Sapr�t�gs �

r�da probl�mu ar biotopu noteikšanu un aizsardz�bu, putnu ligzdošanas

bu, kult�ras un v�sturisko v�rt�bu saglab�šanu.

jumi:

js attiecas uz visiem nesertific�tiem mežiem, mežaudz�m ar galveno biotopu un ES

Nav nepieciešams piev�rst daudz uzman�bas priv�tajiem mežiem, piem

cas mežiem un citiem, jo nav pier�d�jumu tam, k�

.

šanai tiek izmantota datu b�ze ar iesp�jamo biotopu kopsavilkumu, k� ar

� paš� laik� j�nodrošina apm�c�ba par biotopu identifik

jiem. Vi�iem vajadz�tu saprast, k�da koksnes strukt�

�bu, kam�r notiek mežizstr�d�. J�uzaicina sertific

�jus kursus, gan t�l�kus kvalifik�cijas kursus. Ja ir konkr

�ciju, pirms resursu ieg�šanas.

js attiecas uz visiem nesertific�tiem mežiem. Priv�tiem mežiem nav j

bas. Sk. 2.1.1. Punkta koment�ru.

.4., 2.2.5., 2.2.6 sada�� “Atradumi” ir nor�d�ts zems risks

uzman�bas, jo biomasas ieg�šanas palielin�šana, izmai

�gai ietekmei uz biolo�isko daudzveid�bu (miruš� koksnes likvid

tt. .), augsnes un �dens ekosist�mas.

2.2.5. ir ierosin�jums izsl�gt punktu Nr. 3 " Dažu meža teritoriju tipos

callunosa), Ln (Myrtillosa) un Mr (Vacciniosa) nevajadz�

�kšana, saska�� ar autora p�t�jumu par mežsaimniec

�tu rad�t neskaidr�bas un rad�t pretrunas ar biolo

bu, samazinot šo meža tipu p�raugšanu.

16

m, ir laba lieta, lai noteiktu un samazin�tu ietekmi

s ar Latvijas Ornitolo�ijas kopienas projekta

kumi un turpm�k� r�c�ba, ja tiek

s apmai�ai starp auditu

�la inform�cija.

�jošiem koment�riem no

jumu. No Pasaules Dabas fonda

�gs �pašs risks r�d�t�jiem

�bu, putnu ligzdošanas

m ar galveno biotopu un ES

tajiem mežiem, piem�ram, viet�jiem

� videi draudz�ga mežu

� ar� tika izstr�d�ta audita

ba par biotopu identifik�ciju mežizstr�des

da koksnes strukt�ra ir nepieciešama, lai

uzaicina sertific�tus meža ekolo�ijas

cijas kursus. Ja ir konkr�ti gad�jumi, tad

tiem mežiem nav j�piev�rš daudz

ems risks. Tom�r, turpm�k

šana, izmai�as likumos un

� koksnes likvid�šana, visu

Dažu meža teritoriju tipos,

nevajadz�tu likvid�t paliekas, lai

par mežsaimniec�bas tehnikas ietekmi

t pretrunas ar biolo�isk�s daudzveid�bas

��

5) M�s varam vienoties par to, kas attiecas uz r

"Atradumi" vajadz�tu, lai b�tu teikts, ka mežistr

pras�bu un dabas aizsardz�bas �stenošanu,

Atbilde Nr. 3: Apspriežu laik� tika organiz

Roz�ti. SIA Varpa apstiprina, ka akt

efekt�vai riska mazin�šanas programmai, un t

kokmateri�lu pieg�des, kas atbilst SBP pras

Koment�rs Nr. 3: Ieteikumi par nepieciešamiem labojumiem vai k

no Vec�kaj�s ekspertes Stellas Bo

Zem�k ir min�ti daži VMD koment�

ES koksnes regul�jums (EUTR).

*"Ieinteres�t�s personas akcent�ja, ka

�emot v�r� koksnes likum�bu, t.i., Krievijas Feder

Kopum� m�s piekr�tam šiem un citiem pazi

*“Liel�k� da�a no import�tiem kokmaterimateri�ls (FSC Controlled Wood). Tas ir pamatots ar faktu, ka galvenokkokz��tav�m, kuri ir sertific�ti ar FSC / PEFC. M�s nezin�m, vai šis pazi�ojums ir pareizs vai n

liel�k� da�a) koksnes no Krievijas nav sertific

liel�ka? (ja j�, tad OK). Faktiski ir t�

tie p�rk / import�, ir sertific�ti / kontrol

“Tas, kas ir teikts 5. lapas beig�s un sest

taisn�ba."

*Teksts r�d�t�jam 1.3.1. (saist�b� ar regulu) nav patiess vai da

Nepcon LV, Nepcon centr�lais birojs un FSC centr

labošanas proces�. Piem�ram, kad teksts joproj

inform�ti visi uz��mumi, kuri mums

administr�ciju. Tas ir min�ts 6. lapaspus

T�s ir sp�k� no 2015.gada j�lija Apraksta beig

kas nor�d�ti WWF Barometer aptauj�

ieviešanas process, bet viss ir �stenots.

Atbilde Nr. 4: Korekcija bija akcept�ta un ieviesta

��

s varam vienoties par to, kas attiecas uz r�d�t�ju 2.3.2. �pašais risks nav veicinošs,

tu teikts, ka mežistr�des darbiniekiem v�l ir j�uzlabo savas zin

�stenošanu, veicot mežizstr�des darbus, biotopu aizsardz

tika organiz�ta tikšan�s ar Pasaules Dabas fonda direktoru Latvij

SIA Varpa apstiprina, ka akt�vi piedal�s riska mazin�šanas pas�kumos, lai visa sist

šanas programmai, un t� neb�tu tikai form�la, bet aptvertu visus izv

des, kas atbilst SBP pras�b�m un riska mazin�šanai pas�kumiem.

Ieteikumi par nepieciešamiem labojumiem vai kvalific�jošiem koment

e, Valsts mežu centrs, [email protected]

ti daži VMD koment�ri, tau tie ir vair�k saist�ti ar indikatoriem, kur min

�ja, ka import�t�s koksnes �patsvars no valst�m ar noteiktu riska l

bu, t.i., Krievijas Feder�ciju, Baltkrievijas Republika un Ukraina, ir maz

tam šiem un citiem pazi�ojumiem, un m�s varam teikt, ka tas ir zems riska r

tiem kokmateri�liem Latvij� no Krievijas Feder�cija ir FSC sertific

Tas ir pamatots ar faktu, ka galvenok�rt kokmateri�li no Krievijas Feder�cijas tiek pirkti no lielti ar FSC / PEFC. (5.lpp.)”

ojums ir pareizs vai n�. M�su pieredze r�da, ka liela da�a (bet

a) koksnes no Krievijas nav sertific�ta / kontrol�ta. Vai ir k�ds, kurš bija skait

, tad OK). Faktiski ir t�, ka, ja kokz��tavas ir sertific�tas, tas nenoz�m�

ti / kontrol�ti.

�s un sest�s lapas s�kum� saist�b� ar EUTR un kompetento iest

� ar regulu) nav patiess vai da��ji patiess. Tas nebija pareizs no s

lais birojs un FSC centr�lais birojs / Eiropa tika inform

ram, kad teksts joproj�m bija izstr�des proces�, tests bija uzs

bija zin�mi, ka nekas netika izstr�d�ts sadarb�b�

lapaspus� un ir nepareizs naudas sods, kas saist�ts ar importu / visu EUTR.

Apraksta beig�s (Atradumi) ir min�ts, ka "liel�k� d

ti WWF Barometer aptauj�, jau ir atrisin�ti vai tiek �stenoti", bet pat tas nav taisn

stenots.

akcept�ta un ieviesta Risku nov�rt�jum�.

17

pašais risks nav veicinošs, bet sada��

uzlabo savas zin�šanas par vides

aizsardz�bu.

s ar Pasaules Dabas fonda direktoru Latvij� - J�ni

kumos, lai visa sist�ma atbilstu

la, bet aptvertu visus izv�l�to pieg�d�t�ju

kumiem.

jošiem koment�riem tiek sa�emtas

ti ar indikatoriem, kur min�ti import�tie koki un

m ar noteiktu riska l�meni,

ciju, Baltkrievijas Republika un Ukraina, ir mazs.” (5.lpp.)

s varam teikt, ka tas ir zems riska r�d�t�js.

cija ir FSC sertific�ts vai kontrol�ts

�cijas tiek pirkti no liel�m

ka liela da�a (bet m�s nesakam, ka

ds, kurš bija skait�jis, kura da�a ir

�m�, ka kokmateri�li, kurus

ar EUTR un kompetento iest�di ir

ji patiess. Tas nebija pareizs no s�kuma, un

lais birojs / Eiropa tika inform�ti. Šobr�d teksts ir

, tests bija uzs�kts, bet tika

�b� ar Dabas Aizsardz�bas

�ts ar importu / visu EUTR.

� da�a jaut�jumu, �paši tie,

stenoti", bet pat tas nav taisn�ba, jo nekas nav

��

Lietuva

N/A

��

18

��

5 ��#��

Latvija

S�kot ar 2017.gada 28.septembri, Latvijai tika piem

RRN rezult�tu p�rskats par visiem r�

ir:

R�d�t�js S�kotn�jais riska nov

Zems Noteikts

1.1.1 X

1.1.2 X

1.1.3 X

1.2.1 X

1.3.1 X

1.4.1 X

1.5.1 X

1.6.1 X

2.1.1 X

2.1.2 X

2.1.3 X

2.2.1 X

2.2.2 X

2.2.3 X

2.2.4 X

2.2.5 X

2.2.6 X

2.2.7 X

2.2.8 X

��

��#�#��&��

kot ar 2017.gada 28.septembri, Latvijai tika piem�rots SBP apstiprin�ts RRN.

visiem r�d�t�jiem (pirms pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas (

jais riska nov�rt�jums


Noteikts Nenoteikts

Zems Noteikts

2.4.1

X

2.4.2

X

2.4.3

X

2.5.1

X

2.5.2

X

2.6.1

X

2.7.1

X

2.7.2

X

2.7.3

X

2.7.4

X

2.7.5

X

2.8.1

2.9.1

X

2.9.2

X

2.10.1

X

19

��

cijas programmas (PVP) ieviešanas)

�jais riska nov�rt�jums

Noteikts Nenoteikts

X

��

2.2.9 X

2.3.1 X

2.3.2 X

2.3.3 X

Lietuva

S�kot ar 2016.gada 15.j�niju, tika piem

RRN rezult�tu p�rskats par visiem r�

ir:


Zems Noteikts

1.1.1 X

1.1.2 X

1.1.3 X

1.2.1 X

1.3.1 X

1.4.1 X

1.5.1 X

1.6.1 X

2.1.1 X

2.1.2 X

2.1.3 X

2.2.1 X

2.2.2 X

2.2.3 X

2.2.4 X

2.2.5 X

��

, tika piem�rots SBP apstiprin�ts RRN Lietuvai.

visiem r�d�t�jiem (pirms pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas (

jais riska nov�rt�jums


Noteikts Nenoteikts

Zems Noteikts

2.4.1

X

2.4.2

X

2.4.3

X

2.5.1

X

2.5.2

X

2.6.1

X

2.7.1

X

2.7.2

X

2.7.3

X

2.7.4

X

2.7.5

X

2.8.1

2.9.1

X

2.9.2

X

2.10.1

X

20

cijas programmas (PVP) ieviešanas)

�jais riska nov�rt�jums

Noteikts Nenoteikts

X

��

2.2.6 X

2.2.7 X

2.2.8 X

2.2.9 X

2.3.1 X

2.3.2 X

2.3.3 X

Abi indikatori ar noteiktu risku

apsaimniekošanas sh�m�m) mežiem.

��

attiecas uz priv�tiem nesertific�tiem (ar FSC vai PEFC

) mežiem.

21

FSC vai PEFC mežu

��

6 ��

6�� $��

Latvija

Riska mazin�šanas pas�kumi ir saist�

� prim�r�s izejvielu pieg�des no Latvijas mežu

p�c t�m;

� Latvijas izcelsmes sekund�ro izejvielu (š

Tas neattiecas uz citiem izcelsmes re

SIA Varpa sadala SBP pieg�d�t�jus 2 kategorij

Kategorija Nr.1. SBE NR atbilstošs pieg

atbilst�g�m izejvielu pieg�d�m, ir veikta apm

p�rbaudes visiem pieg�d�tajiem SIA Varpa izejmateri

š� pieg�d�t�ja auditu un sniedza rakstisku apstiprin

vai ignor�jis jebk�du no riska kategorij

ir j�izsl�dz no SBE pras�b�m atbilstošo izejvielu pieg

Kategorija Nr.2. SBE NR neatbilst�

nov�rt�jums attiec�b� uz visu pieg�d�

SBE atbilst�g�m izejvielu pieg�d�m.

nepiem�ro riska mazin�šanas pas

Iesp�jams veikt šo pieg�d�t�ju auditu

SBP sertifik�cijas proces� uz��mums nov

kuri vienojušies un parakst�juši vienošanos par SBE pras

nov�rt�šanu pirms darba un nosakot visas riska kategorijas

Apstiprin�tiem pieg�d�t�jiem vismaz 6 m

un vismaz reizi gad� neapstiprin�taj

Past�v papildu programma tiem neapstiprin

kuriem ir kompetence nov�rt�t riska kategorijas. Š

veikšanas. Uz��muma proced�r�s ir aprakst

pras�b�m atbilstošs.

��

��$��&&

��$��&&��

kumi ir saist�ti ar š�d�m izejvielu kategorij�m:

des no Latvijas mežu �paš�b�m pirms mežistr�des oper

�ro izejvielu (šelda, z��skaidas).

Tas neattiecas uz citiem izcelsmes re�ioniem.

�jus 2 kategorij�s:

Kategorija Nr.1. SBE NR atbilstošs pieg�d�t�js - pieg�d�t�js, kurš ir parakst

m, ir veikta apm�c�ba par riska kategoriju noteikšanu,

tajiem SIA Varpa izejmateri�liem no vis�m koksnes ražotn�

ja auditu un sniedza rakstisku apstiprin�jumu. Ja pieg�d�t�js nav izv�rt�

du no riska kategorij�m, kuras nav identific�tas vai par kur�m nav zin

m atbilstošo izejvielu pieg�d�t�ju saraksta.

Kategorija Nr.2. SBE NR neatbilst�gais pieg�d�t�js - ietver visus pieg�d�t�jus, kuriem nav veikts riska

�d�to koksnes apjomu, un ar šiem pieg�d�t�jiem nav nosl

�m. Apm�c�ba par riska kategoriju noteikšanu ir ve

šanas pas�kumus, izmantojot SIA Varpa Riska mazin

auditus, bet SIA Varpa nedod tiem rakstisku at�auju pieg

mums nov�rt�ja pieg�d�t�jus, mežizstr�des darbus mež

juši vienošanos par SBE pras�bu izpildi, veicot mežizstr

šanu pirms darba un nosakot visas riska kategorijas.

jiem vismaz 6 m�nešus veic auditus, lai p�rliecin�tos, vai tie atbilst SBE pras

ajiem pieg�d�t�jiem pirms vai mežizstr�des laik�.

v papildu programma tiem neapstiprin�tajiem pieg�d�t�jiem, kuri v�las pieg�d�

t riska kategorijas. Š� programma ietver p�rbaudi pirms mežizstr

�s ir aprakst�ti oblig�tie krit�riji pieg�d�t�jiem, kurus

22

��&&�

��&&��

des oper�cij�m, to laik� un

js, kurš ir parakst�jis l�gumu par SBE

ba par riska kategoriju noteikšanu, pieg�d�t�js veic

m koksnes ražotn�m, SIA Varpa ir veikusi

�rt�jis mežizstr�des vien�bu

m nav zin�ms, šis pieg�d�t�js

jus, kuriem nav veikts riska

jiem nav nosl�gts l�gums par

ba par riska kategoriju noteikšanu ir veikta, bet pieg�d�t�ji

kumus, izmantojot SIA Varpa Riska mazin�šanas instrumentus.

auju pieg�d�t.

des darbus mež� un p�rstr�d�t�jus,

bu izpildi, veicot mežizstr�des apgabala

tos, vai tie atbilst SBE pras�b�m,

�d�t atbilst�gu biomasu un

rbaudi pirms mežizstr�des darbu

jiem, kurus j�apstiprina k� SBE

��

Vietu skaits un izv�le ir pl�nota iepriekš. Pirms mežizstr

pl�notaj�m mežizstr�des darbaviet

pieg�d�t�jiem.

Lai ieg�tu papildu inform�ciju, tiek izmantoti š

(www.latbio.lv/MBI), Dabas aizsardz�

dati1 / dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols /). Še

aizsardz�bas speci�listu ieteikumiem. Auditu laik

riskiem, kas saist�ti ar ilgtermi�a biomasas ieg

mazin�tu riskus.

SBP sertifik�cijas ietvaros SIA Varpa uzd

nov�rt�t atbilst�bu SBP standartu pras

riska kategorij�m Latvij�.

Visiem apstiprin�tiem pieg�d�t�jiem

saglab�t biotopus, biotopu identifik�

v�rt�bu droš�bai un putnu ligzdošanas aizsardz

Audita laik� tika p�rbaud�ts, k� mežsaimniec

speci�listu kontrolsarakstus, kurus apstiprin

p�rbaudes SIA Varpa var izdar�t secin

ar� pieg�d�t�jam ir j�veic korekcijas sav

Riska mazin�šanas proces� tika p�rbaud

Lietuva

Riska mazin�šanas pas�kumi attiecas uz prim

apa�koku, malkas p�c mežizstr�des, š

p�c kokapstr�des.

Akt�va lauka auditu sist�ma, k� ar� pieejami tr

sag�des riskiem pieg�žu l�men� katram pieg

Vis�m prim�ro izejvielu pieg�d�m

apliecin�jumu kopijas pie pavadz�m�

Riska mazin�šanas pl�ns un intensit

ciršanas laik� un p�c t�s.

Lauku auditu skaitu nosaka potenci�

��

a iepriekš. Pirms mežizstr�des darb�bas uz��mums sa

des darbaviet�m, kadastra numuriem, cirsmu koordin�t�

ciju, tiek izmantoti š�di avoti: Latbio, potenci�lo

(www.latbio.lv/MBI), Dabas aizsardz�bas a�ent�ras datu b�ze "Ozols" (http://www.daba.gov .lv / public / lat

dati1 / dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols /). Šeit atrodama inform�cija par mežsaimniec

u ieteikumiem. Auditu laik� mums ir apstiprin�jums tam, ka

a biomasas ieg�šanu, vi�i pareizi identific� riska kategorijas un dara visu, lai

cijas ietvaros SIA Varpa uzdevumi ir p�rbaud�t visus izejvielu pieg�

bu SBP standartu pras�b�m, nov�rt�t kompetenci un sp�ju identific�

�jiem ir nov�rt�ta darba droš�bas sist�ma, visas darb

t biotopus, biotopu identifik�cijas pas�kumi pirms mežizstr�des, pas�kumi kult

bai un putnu ligzdošanas aizsardz�bai.

mežsaimniec�bas uz��mums �steno riska mazin�šanas pas

listu kontrolsarakstus, kurus apstiprin�juši biotopu eksperti. P�c š�s atskaites (kontrolsarakstu)

t secin�jumus, vai pieg�d�t�js ir gatavs pieg�d�t SBE atbilstoš

veic korekcijas sav� darb�, un j�veic atk�rtotu auditu.

�rbaud�ti visas cirsmas, izmantojot http://latbio.lv/MBI/

kumi attiecas uz prim�ro un sekund�ro izejvielu pieg�d�

des, š�eldas p�c mežizstr�des, z��u skaidas, š�eldas k

� pieejami trešu pušu dokument�rie pier�d�jumi, �auj ieg

katram pieg�d�t�jam.

� �m j�identific� biomasas izcelsmi, pievienojot kokmateri

� �m.

ns un intensit�te tiek noteikti katram riskam atseviš�i vai vienlaic

u nosaka potenci�li riskanto biomasas pieg�žu skaits.

23

mums sa�em inform�ciju par

�t�m no apstiprin�tiem

�lo biotopu datu b�ze

ze "Ozols" (http://www.daba.gov .lv / public / lat /

cija par mežsaimniec�bas un dabas

jums tam, ka pieg�d�t�ji saprot par

riska kategorijas un dara visu, lai

t visus izejvielu pieg�d�t�jus, veikt auditus,

�t riskus, kas saist�ti ar 3

ma, visas darb�bas, kuras pal�dz

kumi kult�ras un v�sturisko

šanas pas�kumus, aizpildot

s atskaites (kontrolsarakstu)

t SBE atbilstošu izejvielu, vai

http://latbio.lv/MBI/ un Ozols datu b�zi.

�m no Lietuvas mežiem:

�eldas k� koksnes atlikumus

�auj ieg�t inform�ciju par

biomasas izcelsmi, pievienojot kokmateri�lu ciršanas

i vai vienlaic�gi pirms ciršanas,

��

Visi l�gumi ar pieg�d�t�jiem ietver

riskant�s izcelsmes biomasu.

Lauku auditos uz��mums izmanto savus izstr

krit�rijus un r�d�t�jus, lai atz�tu, vai risks ir zems vai augsts.

Str�d�gos vai sarež��tus gad�jumus uz

vai ar m�ri uzlabot uz��muma riska mazin

Riska mazin�šanas procedra indi

Liel�k� da�a augsto saglab�šanas v�

draudi šiem ASV tiek nov�rsti.

Tom�r past�v viens iz��mums, tas ir meža biotopu

Lietuvas valsts meži p�c savas iniciat

t�p�c risks priekš ASV valsts mežos tiek uzskat

izejviel�m nav nepieciešama riska mazin

Riska mazin�šanas pas�kumus j�piem

Biotopi tika inventariz�ti Lietuv� 2013. gad

lap� https://kadastras.amvmt.lt. Katrs pieg

atbilstošu SBE pras�b�m, p�rbauda

rezult�tus (piem�ram, ekr�nuz��mumu izdruka).

SIA „Varpa” ir parakst�jusi l�gumu un ir re

datub�zei biotopu kontroles nol�k�.

Ja izr�d�s ka cirsm� ASV nav, kok

pieg�d�t�js liek uzrakstu “SBE NR”

Ja ASV atrodas cirsm�, š�du izejvielu

Lai izsl�gtu jaunu pieg�d�t�ju nepien

iepriekšmin�taj� t�mek�a vietn� p�rbauda katr

P�c trijiem m�nešiem SIA „Varpa” turpina veikt izlases v

kop�ja riskanto cirsmu skaita, kuras gada laik

Sekund�ras izejvielas (kokz��tavas atkritum

FSC® vai PEFC® kontrol�to kokmateri

Vi�iem j�izseko visu to izejvielu pieg�

Šie pieg�d�t�ji var ieg�t „SBE NR

uz��mumiem.

��

jiem ietver pras�bas par nepieciešam�m p�rbaud�m un pas

mums izmanto savus izstr�d�tos kontrolsarakstus, kuros revidents nov

tu, vai risks ir zems vai augsts.

jumus uz��mums piesaista ekspertus lai veiktu riska mazin

muma riska mazin�šanas sist�mas efektivit�ti.

ra indikatoram 2.1.2.

šanas v�rt�bu (ASV) mež� ir pien�c�gi aizsarg�ti ar Lietuvas likumdošanu, un

mums, tas ir meža biotopu (WKH) aizsardz�ba.

c savas iniciat�vas ir �stenojuši visaptverošus pas�kumus, lai aizsarg

valsts mežos tiek uzskat�ts par zemu. Attiec�gi, no valsts mežiem ieg

mazin�šana.

piem�ro priv�tajos mežos ieg�taj�m izejviel�m.

2013. gad�. Inform�cija par teritorij�m ar ASV cita starp

. Katrs pieg�d�t�js, kas v�las pieg�d�t prim�ro izejvielu SIA „Varpa” k

rbauda cirsmas uz ASV kl�tb�tni dot� vietn�, k� ar� dokument

��mumu izdruka).

gumu un ir re�istr�jusies Lietuvas Valsts meža dienest�, lai

, koksnes izejviela no t�s var tikt pieg�d�ta k� atbilstoš

uz pavadz�m�m, kas nor�da uz Nenoz�m�go Risku.

du izejvielu nevar pieg�d�t uz Varpa SIA.

nepien�c�gu pieg�žu risku, pirmajos tr�s sadarb�bas m

�rbauda katru pieg�d�t�ja cirsmu.

nešiem SIA „Varpa” turpina veikt izlases veida p�rbaudes k� 0,8 reizin

ja riskanto cirsmu skaita, kuras gada laik� katrs pieg�d�t�js pied�v� „Varpa SIA”.

tavas atkritumu) pieg�d�t�jiem visai izejvielai (z��ba

kokmateri�lu pras�b�m.

pieg�žu izcelsmi un j�v�c par to dokument�rus pier�

SBE NR” mar�tas izejvielas no SIA „Varpa” apstiprin

24

un pas�kumiem, lai izsl�gtu

tos kontrolsarakstus, kuros revidents nov�rt� visus

riska mazin�šanas pas�kumus,

ti ar Lietuvas likumdošanu, un

kumus, lai aizsarg�tu ASV, un

gi, no valsts mežiem ieg�taj�m

cita starp� ir pieejama m�jas

ro izejvielu SIA „Varpa” k�

� dokument� šo p�rbaužu

�, lai sa�emtu piek�uvi šai

atbilstoša SBE pras�b�m, un

isku.

�bas m�nešos SIA „Varpa”

0,8 reizin�tu ar kvadr�tsakni no

„Varpa SIA”.

��ba�iem) j�b�t atbilstošai

rus pier�d�jumus.

no SIA „Varpa” apstiprin�tiem mežizstr�des

��

Sekund�ro izejvielu pieg�d�t�ji var pieg

vi�u pavadz�m�s, kas atbilst to izejvielu apjomam, kas sa

Koksnes atlieku apjoma noteikšanai, ko var pieg

j�veic kred�ta kontus.

Riska mazin�šanas procedra indikatoram 2.8.1

Mežsaimniec�bai Lietuv� ir visliel�kais risks attiec

Lietuvas valsts mežos bija sagatavoti atbilstošie pas

un apakšuz��m�ju periodiska uzraudz

Mežizstr�des uz��mumus, kas str�

l�gumiem, uzrauga ne tikai meža darbu vad

standart� FSC-STD-01-001 v 5- 0).

T�p�c mežizstr�des uz��mumi, kuriem ir sp

mežu �pašniekiem, ir atbr�voti no riska mazin

Mehaniz�t�m mežsaimniec�bas darb

sal�dzin�jum� ar tradicion�lajam rokas motorz

T�p�c darba droš�bas riska mazin�

nesertific�tos priv�tajos mežos.

SIA „Varpa” licenc�šanas auditu speci

visi darba droš�bas pas�kumi ir iev�

Audita uzdevums ir p�rliecin�ties, ka pieg

Republikas likumdošanu.

Auditors aizpilda anketu “Droš�bas pras

aspektu p�c piecu punktu skalas.

S�kotn�ji, lai samazin�tu risku, licenc

m�nešu laik�. Auditi aptver visas pieg

SBE atbilstošiem izejmateri�lu pieg�

6�� 1��

Pieg�d�t�ji un teritorijas auditam tika izv

pakalpojumu sniedz�jus, daž�dus mežizstr

��

ji var pieg�d�t da�u no saviem z��šanas atkritumiem

vielu apjomam, kas sa�emts k� “SBE NR”.

apjoma noteikšanai, ko var pieg�d�t ar “SBE NR” atz�mi, šiem

ra indikatoram 2.8.1.

�kais risks attiec�b� uz vesel�bu un droš�bu.

sagatavoti atbilstošie pas�kumi, proti: visu valsts mež� str�

ju periodiska uzraudz�ba un p�rbaude, vai tie iev�ro vesel�bas un droš

mumus, kas str�d� FSC FM / COC sertific�tos mežos, balstoties uz apakšuz

darbu vad�t�ji, bet ar� ir pak�auti FSC pras�b�m noteikt

mumi, kuriem ir sp�k� esoši l�gumi ar Valsts mežiem vai FSC FM sertific

voti no riska mazin�šanas pas�kumiem.

bas darb�b�m (ar harvesteriem) piem�t daudz zem

m rokas motorz��u darbam.

bas riska mazin�šanas pas�kumi attiecas tikai uz rokas motorz

speci�lists veic mežizstr�des auditus pirms mežizstr

�roti.

ties, ka pieg�d�t�js iev�ro darba droš�bas noteikumus sa

bas pras�bu anketa” (ir pieejama p�c piepras�juma) un nov

tu risku, licenc�šanas revidents veic rev�zijas vismaz 3 reizes m

aptver visas pieg�d�t�ja rokas z��šanas brig�des.

lu pieg�d�t�jiem ik p�c 6 m�nešiem tiek veikti atk�rtoti auditi.

1��&�� #��&�

m tika izv�l�tas sekojoš� veid�: lai maksim�li aptvertu pieg

dus mežizstr�des uz��mumus un šo uz��mumu apakš

25

ar “SBE NR” uzrakstiem

pieg�d�t�jiem past�v�gi

� str�d�jošo darbuz��m�ju

bas un droš�bas pras�bas.

ties uz apakšuz��muma

�m noteikt�m ied�� P4 (P2

alsts mežiem vai FSC FM sertific�tiem

daudz zem�ks riska l�menis

kumi attiecas tikai uz rokas motorz��iem, kas str�d�

mežizstr�des un p�rbauda, vai

bas noteikumus saska�� ar Lietuvas

juma) un nov�rt� katru droš�bas

smaz 3 reizes m�nes� 3 sec�gu

i auditi.

li aptvertu pieg�žu re�ionus,

mumu apakšuz��m�jus.

��

P�rbaudes tika veiktas izlases veid�

Latvija

Vispirms tika apmekl�ti meža da�as ar potenci

biotopu).

SIA Varpa izmanto formulu x = 0,8 �

iepl�notais cirsmu daudzums gada laik

p�c mežizstr�des darbu veikšanas.

2018.gad� SBE programmas ietvaros

iesp�jamo biotopu identifik�cijai, putnu ligzd

droš�bas risku identifik�cijai un attiec�

136 - Meža �pašuma vien�bas tika apmekl

33 - Meža �pašumi - darba laik�;

33 - Darba droš�bas auditi mežizstr�

7 Ražot�ji bija audit�ti, lai tie b�tu sp�

apa�koku p�rstr�des.

Lietuva

Auditi pieg�d�t�jiem tiek veikti pirms sadarb

S�kotn�ji darba droš�bas auditi, lai

sec�gu m�nešu laik�, un turpm�k ik p�

Pirmie auditi tika veikti uzraudz�bas

sekund�ro izejvielu pieg�d�t�ja.

6�� $��

Latvija

Darba aizsardz�bas auditi tika uzs�kti 2017. gada 1. janv

pieg�d�t�jiem un p�rstr�d�t�jiem. Pirms p

inform�ciju par vi�u pakalpojumu sniedz

2018. gad�.

��

rbaudes tika veiktas izlases veid� pirms vai mežizstr�des laik�.

�as ar potenci�li biolo�iski augsti v�rt�gas mežaudzes paz

� FMU, lai pl�notu auditu skaitu katram pieg�d�t�

s gada laik�, kurš ir dom�ts SIA Varpa. x – apmekl�jamo

s ietvaros tika apmekl�tas 136 meža apsaimniekošanas vien

, putnu ligzdu, kult�ras un v�sturisko objektu iden

attiec�go riska mazin�šanas pas�kumu nov�rt�šanai.

bas tika apmekl�tas pirms darba uzs�kšanas;

i mežizstr�des uz��mumos, vi�u apakšuz��m�jiem un pakalpojumu sniedz

tu sp�j�gi piedal�ties SBE atbilstošas sekund�ras izejvielas

pirms sadarb�bas ar SBE uzs�kšanas un turpm�k ik p�

, lai minimiz�tu riskus no paša s�kum�, tiek veikti vismaz 3 reizes m

ik p�c 6 m�nešiem pie katr� pieg�d�t�j�.

�bas audita laik�, viens pie prim�r� izejvielu pieg

��$��&&��&�

�kti 2017. gada 1. janv�r�. Auditi tika pl�noti iepriekš u

jiem. Pirms p�rbaudes veikšanas SIA Varpa l�dza pieg

pakalpojumu sniedz�jiem cirsm�s. Kop� tika p�rbaud�tas 33 mežizstr

26

mežaudzes paz�m�m (meža

�t�jam. FMU ir pieg�d�t�ja

jamo FMU skaits pirms vai

apsaimniekošanas vien�bas (FMU):

identifik�cijai, k� ar� darba

No t�m:

pakalpojumu sniedz�jiem.

ras izejvielas pieg�d�s p�c

ik p�c 6 m�nešiem.

vismaz 3 reizes m�nes� 3

izejvielu pieg�d�t�ja un otrs pie

��&&��&�

noti iepriekš un tika veikti visiem

�dza pieg�d�t�jus iesniegt

mežizstr�des darba vietas

��

Teritorijas auditiem un pieg�d�t�ji tika izv

daž�dus mežsaimniec�bas uz��mumus un šo uz

Piez�mes un pieraksti tika veikti par katru pieg

P�c auditiem m�s varam izdar�t secin

mežizstr�d� var sadal�t div�s da��s:

1) mežizstr�de ar speci�laj�m maš�

aizsardz�bu un darba droš�bu. Auditu laik

2) tika konstat�ts augst� l�me�a risks saist

kur mežizstr�de tika veikta ar rokz

uz��mumu vad�ba tika aicin�ta piev�

Biotopu, putnu ligzdošanas vietu, kult

programma.

Vispirms tika p�rbaud�tas, cirsmas un teritori

veikti parasti pirms mežizstr�des laik

Teritorijas auditam un pieg�d�t�ji tika izv

daž�dus mežsaimniec�bas uz��mumus un šo u

ieg�t�s koksnes re�ions ir Latvija. Piez

P�c veiktaj�m auditam tiek izdar�ti š�

1) pieg�d�t�jiem ir izpratne par biotopu nov

biotopa nov�rt�šanu pirms jebk�da mežizstr

mežos un lauksaimniec�bas zem�s, kur nebija lielas biotopa past

apspriešanai tiek uzaicin�ts meža un lauku biotopu eksperts.

2) mežizstr�des darbos izv�l�tajos mežu apgabalos netika atrasti nek

Tas noz�m�, k�di pieg�d�t�ji saprot, k

Republikas likums. Ja tiek atrastas

meža dienestu un attiec�g�s viet�j�s pašvald

l�mumam.

3) audita laik� apmekl�taj�s cirsmu

kas j�dara, ja vi�i atrod lielus putnu ligzdas (vair

nepieciešam�bu atst�t uz izcirtum�

iev�roti administrat�vo teritoriju ierobežojumi mežizstr

Audits atkl�j, k�di mežizstr�des uz��

atz�st par augsti nov�rt�tu biolo�isko mežu (ES defin

��

�ji tika izv�l�tas š�di: lai maksim�li aptvertu pie�aujamos pieg

mumus un šo uz��mumu apakšl�gumus. Auditu re�ions: Austrumu Latvija.

mes un pieraksti tika veikti par katru pieg�d�t�ja auditu.

�t secin�jumu, k� riski saist�b� ar darba aizsardz

m maš�n�m (kombaini) maksim�li samazina visus riskus, kas saist

bu. Auditu laik� tika konstat�tas tikai dažas nelielas k��das.

a risks saist�b� ar darba aizsardz�bu un darba droš�

de tika veikta ar rokz��iem. P�rbaužu laik� tika konstat�tas noz�m

ta piev�rst liel�ku uzman�bu darba aizsardz�bai.

, kult�ras un v�sturisko objektu risku noteikšanas un uzraudz

tas, cirsmas un teritorijas pie cirsm�m, pie Latbio un Ozols datu b

des laika.

�ji tika izv�l�tas š�di: lai maksim�li aptvertu pie�aujamos pieg

��mumus un šo uz��mumu apakšl�gumus Audita programmas ietvaros

ions ir Latvija. Piez�mes un pieraksti tika veikti par katru auditu.

�ti š�di secin�jumi:

jiem ir izpratne par biotopu nov�rt�šanas meh�nismu, pieg�d�t�ji saprot nepieciešam

�da mežizstr�des darba, biotopu auditu nepieciešam

�s, kur nebija lielas biotopa past�v�šanas iesp�

ts meža un lauku biotopu eksperts.

tajos mežu apgabalos netika atrasti nek�das kult�ras vai v

ji saprot, k�du kult�ras un v�sturisko v�rt�bu aizsardz

k�das kult�ras un v�sturisk�s v�rt�bas, par to rakstveid

�j�s pašvald�bas. Mežizstr�des darbi tiek aptur�ti l�dz kompetent

s cirsmu zon�s nav atrasti lielu putnu ligzdas (vair�k par 50 cm). Pieg

i atrod lielus putnu ligzdas (vair�k nek� 50 cm). Mežizstr�

� mirušos kokus un ekolo�iskos kokus. Auditos tika

vo teritoriju ierobežojumi mežizstr�dei.

des uz��mumi ir gatavi par�d�t SIA Varpa auditoriem meža teritorijas

�isko mežu (ES defin�cija - meža biotops, dabiskais meža biotops), un taj

27

aujamos pieg�des re�ionus,

�ions: Austrumu Latvija.

ar darba aizsardz�bu un darba droš�bu

li samazina visus riskus, kas saist�ti ar darba

��das.

bu un darba droš�bu mežizstr�des viet�s,

�m�gas neatbilst�bas. Šo

un uzraudz�bas

un Ozols datu b�z�m. Šie testi tika

aujamos pieg�des re�ionus,

Audita programmas ietvaros

ji saprot nepieciešam�bu veikt

des darba, biotopu auditu nepieciešam�bu ekonomiskajos

šanas iesp�jas. Ja rodas šaubas,

ras vai v�sturisk�s v�rt�bas.

bu aizsardz�bu regul� Latvijas

bas, par to rakstveid� inform� Valsts

ti l�dz kompetent�s iest�des

k par 50 cm). Pieg�d�t�ji zina,

50 cm). Mežizstr�des uz��mumi saprot

os tika konstat�ts, ka ir

t SIA Varpa auditoriem meža teritorijas, kurus vi�i

biotops, dabiskais meža biotops), un taj�

��

netiks dar�ti mežistr�des darbi vai

pieg�d�ta no šo mežu teritorij�m / �pašum

Lietuva

Divi inspic�ti uz��mumi tika akcept�

��

des darbi vai cit� gad�jum� par to tiks inform�ta SIA Varpa vad

/ �pašumiem.

mumi tika akcept�ti lai piedal�tos Varpa SIA SBE programm� Lietuvai.

28

ta SIA Varpa vad�ba. Koksne netiks

Lietuvai.

��

7 2��&��%��&�

7�� 2��&��%��&�

Latvija

9.1.2. Riska mazin�šanas pas�kumi ir saist

• Meža biotops Eiropas interes�s, meža biotopa identifik

• kult�ras un v�stures pieminek�i, objektu identific

proces�;

• putnu ligzdu identifik�cija

• darba aizsardz�bas un darba droš�bas riska mazin

9.1.3. Audita process

9.1.3.1. Auditi tika veikti izlase

SBP pieg�d�t�ji vai nav.

9.1.3.2. Tiem pieg�d�t�jiem, kuri ir

kategoriju nov�rt�šana ir veicami

9.1.4. P�c audita rezult�tu anal�zes SIA "Varpa" vad

apjomiem. Ja pieg�d�t�ji atsak�s sniegt inform

sadarboties ar SIA Varpa auditu, tad šie pieg

9.1.5. SIA "Varpa" aicina biotopu ekspertus, speci

papildus informat�vus semin�rus. Tas ir dar

pras�b�m atbilstoš�m izejvielu pieg�

izejvielu pieg�di.

9.1.6. Riska mazin�šanas sist�mas visp

9.1.6.1. Visp�r�jie riska mazin�šanas pas

9.1.6.1.2. FSC un PEFC sertific

ieg�dei.

9.1.6.1.3. Iek�aujot pieg�des l�

identific�jot un samazinot SBP neatbilst

9.1.6.1.4. Biotopu riska nov�rt�

iek�aujot š�das darb�bas:

��

2��&��%��&�

2��&��%��&�

kumi ir saist�ti ar š�d�m biomasas pieg�des riska kategorij

s, meža biotopa identifik�cija;

�i, objektu identific�šana ar kult�ras un v�sturisko v

bas un darba droš�bas riska mazin�šana.

Auditi tika veikti izlases k�rt� visiem pieg�d�t�jiem, neskatoties uz to, vai tie ir apstiprin

jiem, kuri ir apstiprin�ti k� SBP atbilstošo izejvielu pieg

ami tikai pirms vai mežizstr�des darbu laik�.

�zes SIA "Varpa" vad�ba pie�em l�mumu par turpm�

�s sniegt inform�ciju par pl�notajiem p�rstr�des apjomiem vai atsak

uditu, tad šie pieg�d�t�ji tiks izsl�gti no SBE pieg�d�t�ju saraksta.

SIA "Varpa" aicina biotopu ekspertus, speci�listus, meža darba droš�bas speci

rus. Tas ir dar�ts, lai p�c iesp�jas vair�k inform�tu

m izejvielu pieg�d�m un iesp�jamiem riskiem, t�d�j�di samazinot SBP neatbilst

mas visp�r�js apraksts

šanas pas�kumi:

un PEFC sertific�t�s koksnes iepirkums, k� priorit�ra koksne SBP atbilstoša biomasas

des l�gum� nosac�jumus par SBP standartiem biomasas pieg

jot un samazinot SBP neatbilst�go izejvielu pieg�des risku.

�rt�šanas proced�ra tiek veikta pirms mežizstr�des, t

29

des riska kategorij�m:

sturisko v�rt�bu mežizstr�des

jiem, neskatoties uz to, vai tie ir apstiprin�ti k�

izejvielu pieg�d�t�ji, audits un visu

�ko sadarb�bu, pieg�des

des apjomiem vai atsak�s

�ju saraksta.

bas speci�listus un organiz�

�tu pieg�d�t�jus par SBP

di samazinot SBP neatbilst�go

ra koksne SBP atbilstoša biomasas

iem biomasas pieg�d�m, t�d�j�di

�des, t�s laik� un p�c t�m,

��

9.1.6.1.4.1. Kadastra numura p

datu b�zi "Biotopa instruments

9.1.6.1.4.2. ASV past�

nopirkta, p�rbaude izmantojot datu b

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_

9.1.6.1.4.3. Ir izveidota audita forma, kuru aizpilda p

veidlapa ietver visas 4

noteiktu un mazin�tu ietekmi uz potenci

v�sturiskos objektus un putnu ligzdošanas vietas.

9.1.6.1.5. Mežizstr�des laik�

Mežsaimniec�bas meistars veic p

iek�autas minim�l�s pras�bas meža droš

licenc�tu droš�bas speci�listu.

9.1.6.1.6. Apm�c�ba ir veikta uz

m�ris ir m�c�t mežizstr�d�t�

ligzdošanas vietu, kult�ras un v

sav�s uz��m�jsabiedr�b�s un pakalpojumu sniedz

Riska nov�rt�šanas efektivit�tes v�

Tikšan�s kl�tb�tn� laik� tiks izskaidrots riska mazin

t�l�kas sadarb�bas ir riska samazin�

Lietuva

SIA „Varpa” riska mazin�šanas pas�

programmas apraksts”.

7�� 4��

Latvija

2 pieg�d�t�ji - mežizstr�des uz��mumi nebija apstiprin

pieg�d�t�ju auditu laik� tika konstat�

Varpa biotopu identific�šan�, k� ar� samazin

P�c uzraudz�bas auditiem un iesp�jam

nol�ma izsl�gt tos pieg�d�t�jus, kuri neatbild " izstr

krit�rijiem.

P�c SBP risku mazin�šanas auditu un

�pašnieki, mežizstr�des uz��mumi) ieguva izpratni par SBP pras

��

Kadastra numura p�rbaude pirms, apstr�des laik� vai p�c t

zi "Biotopa instruments" http://latbio.lv/MBI/search_db;

past�v�šanas, potenci�lo meža biotopu (MB) katr�

izmantojot datu b�zes sist�mu "OZOLS".

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/

6.1.4.3. Ir izveidota audita forma, kuru aizpilda pirms mežizstr�des darbu veikšanas Š

veidlapa ietver visas 4 riska kategorijas. Forma tiek izstr�d�ta kop� ar biotopu ekspertiem, lai

�tu ietekmi uz potenci�lo biotopu, identific�tu un aizsarg

sturiskos objektus un putnu ligzdošanas vietas.

des laik� notiek darba aizsardz�bas un darba droš�bas risku nov

bas meistars veic p�rbaudi p�c speci�li izstr�d�ta kontrolsaraksta. Šaj

�bas meža droš�bai. Šis p�rbaudes saraksts ir izstr�d�

listu.

ba ir veikta uz��muma meža meistariem un biomasas pieg

�t�jus un pieg�d�t�jus, lai identific�tu iesp�jamo potenci

ras un v�sturisko objektus, k� ar� piln�gi nodrošin�tu darba droš

s un pakalpojumu sniedz�ju uz��mum�.

v�rt�jums un auditu rezult�ti ir pieejami p�c trešo personu piepras

izskaidrots riska mazin�šanas pas�kumu meh�nisms,

riska samazin�šanas process.

šanas pas�kumu detaliz�ts skaidrojums ir sniegts sada�� „Pieg

4��

��mumi nebija apstiprin�ti kokmateri�lu pieg�d�m 2016. gad

tika konstat�ti darba droš�bas p�rk�pumi, un pieg�d�t�js nev�

ar� samazin�t SBP neatbilstošo izejvielu pieg�des risku

�jam� biotopa un darba droš�bas riska nov�rt�šanas SIA "Varpa" vad

jus, kuri neatbild " izstr�d�tajiem SIA "Varpa riska mazin�

šanas auditu un pieg�d�t�ju apm�c�bas, visi dal�bnieki (pieg�d�

mumi) ieguva izpratni par SBP pras�b�m attiec�b� uz riska kategorij

30

�c t�s, izmantojot Latbio

MB) katr� meža vien�b�, kas tika

parvaldibas_sistema_ozols/

�des darbu veikšanas Š�

� ar biotopu ekspertiem, lai

tu un aizsarg�tu kult�ras un

bas un darba droš�bas risku nov�rt�šana.

ta kontrolsaraksta. Šaj� sarakst� ir

�d�ts kop� ar uz��muma

muma meža meistariem un biomasas pieg�d�t�jiem. Apm�c�bas

jamo potenci�lo biotopu, putnu

�tu darba droš�bas pras�bas

c trešo personu piepras�juma.

nisms, un ieguvums no t� un

�� „Pieg�d�t�ju verifik�cijas

2016. gad�. Tas notika, jo

js nev�las sadarboties ar SIA

des risku.

šanas SIA "Varpa" vad�ba

SIA "Varpa riska mazin�šanas programmas

�d�t�ji, meža �pašnieku

uz riska kategorij�m, riska

��

identific�šanu un riska mazin�šanas meh

neatbilst�bas par darba droš�bu 48% no kop

2018. gad� p�c auditiem 16 uz��mumi sadarbo

S�k�ka inform�cija par katru r�d�t�ju ir sniegta riska nov

Lietuva

Divi SBE ietvaros p�rbaud�ti uz��mumu tika

Dokument�cija pieejama: SIA "Varpa" biroj

��

šanas meh�nismu. 2018. gad� meža str�dniekiem tika konstat

bu 48% no kop�j� auditu skaita, nopietnas neatbilst�bas netika konstat

��mumi sadarboj�s k� SBE sist�mas dal�bnieki.

� �ju ir sniegta riska nov�rt�jum�.

��mumu tika akcept�ti lai piedal�tos Varpa SIA SBE Lietuvai

: SIA "Varpa" biroj�, Kr�slavas iel�, Indras iel� 15.

31

dniekiem tika konstat�tas nelielas

�bas netika konstat�tas.

os Varpa SIA SBE Lietuvai.

��

�8 1�� #��&��&

N/A , re�ion�lais RN Latvijai eksist� no

��

1�� #��&��&

eksist� no 20.09.2017, Lietuvai – no 15.06.2016.

32

1�� #��&��&

��

��

�� 9��

Š�s atskaites gal�g� redakcija tika iesniegta kokapstr

speci�lista apskatam.

Atskaite bija izskat�ta un sa�emta ar koment

strukt�rvien�bas vad�t�ja Aivara Andž

Recenzents apgalvo, ka vi�š ir p�t�jis SBR un uzskata, ka dokuments ir profesion

un ietver pamatotu inform�ciju. Pamatojoties uz savu pieredzi, vi

inform�cija patieš�m atspogu�o situ�

daudzpus�bu.

��

Citas atsauksmes (iz�emot atsauksm

��

��

� ��&�

redakcija tika iesniegta kokapstr�des, meža audz�šanas un meža

emta ar koment�riem no: R�gas Valsts tehnikuma Kr

Andž�na, kam ir pamat�g� pieredze kokapstr�d�.

�t�jis SBR un uzskata, ka dokuments ir profesion�ls, ar daudzpus

ciju. Pamatojoties uz savu pieredzi, vi�š secina, ka šaj� dokument

o situ�ciju un par�da kokapstr�des uz��muma SIA Varpa raksturu un

�� &��

mes apkopotas punkt� 11.1) nav sa�emtas.

33

un meža vides procesu saist�to

gas Valsts tehnikuma Kr�slavas teritori�l�s

�ls, ar daudzpus�gu anal�zi

� dokument� sniegt�

Varpa raksturu un

��

�� &�

�� !)��&��#

S�kot no 2019. gada 2. janv�ra tika uzs

�� ,��%#��&��%��

Latvija

Risku mazin�šanas pas�kumi, t.i. ASV

ir par�d�juši augstu efektivit�tes l�meni.

Nebija konstat�ti tr�kumi ASV identific

2018. gad� ir veiktas 47 p�rbaudes.

33 meža darba droš�bas p�rbaudes bija veiktas pie str

Nav konstat�tas b�tisk�s neatbilst�bas

konstat�tas nelielas neatbilst�bas.

Lietuva

Divi uz��mumu, kas tika p�rbaud�ti SBE ietvaros, tika

�� :��#

&��

S�kot ar 2017. gada 28. septembri, tika piem

2016. gada 15. j�nija SBP apstiprin�

��( �� &��#�#��&��

&#��%��&

Interv�li katrai izejvielu kategorijai ir:

200,000 tonnas un terci�rai izejviela

d��).

��

��&�

!)��&��#

tika uzs�kts Lietuvas piesl�gšanas pie SBE programmas process

,��%#��&��%��&��$��

ASV identific�šan� mežos un to aizsardz�b�, k� ar�

�meni.

identific�šan� mež� (r�d�t�js 2.1.1.) un to aizsardz�b�

rbaudes.

s bija veiktas pie str�d�jošiem mež� (r�d�t�js 2.8.1.).

�bas. Tom�r pie 48% no p�rbaud�tajiem mežizstr�d�

�ti SBE ietvaros, tika akcept�ti lai piedal�ties Varpa SIA SBE Lietuv

:��#�#��&��&��%��

kot ar 2017. gada 28. septembri, tika piem�rota SBP apstiprin�tais RRN Latvijai.

SBP apstiprin�tais RRN Lietuvai tika piem�rots pieg�d�m no Lietuvas

�� &��#�#��&��

: prim�rai izejvielai - 0 – 200,000 tonnas, sekund�

ai - 0 – 200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr�d�

35

gšanas pie SBE programmas process .

�$��

� ar� darba droš�ba mežos,

(r�d�t�js 2.1.2.).

2.8.1.).

�d�t�jiem bija

ties Varpa SIA SBE Lietuvai.

�#��&��&��%��

m no Lietuvas.

�� &��#�#��&��

�rai izejvielai - 0 –

�d�ts komerci�la j�t�guma

��

��+ � �� &��

&#��%��&

Ir paredz�ts ražošanas apjoma pieaugums, bet

b�s: prim�rai izejvielai - 0 –

izejvielai - 0 – 200,000 tonnas

��

�� &��&��&��

ts ražošanas apjoma pieaugums, bet interv�li katrai izejvielu kateg

200,000 tonnas, sekund�rai izejvielai - 0 – 200,000 tonnas

200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr�d�ts komerci�la j�t�guma d

36

��&��

gorijai nemain�sies un

200,000 tonnas un terci�rai

� �guma d��).

certified garden joinery, wood pellets, wood products from …€¦ · rra lietuvai (versija nof...

Documents