ecrr baltijas júras regiona ofisa prezentácija · ess-s claims that the mercury target is a...
TRANSCRIPT
ECRR Baltijas Júras Regiona ofisa prezentácija
13-07-2010Vides Ministrija, Lielá Zále nr 409
Ditta Rietuma, generalsekretáre ECRR BSR
Baltijas júra – pasaules radioaktíváká. Radiácija músu sadzívé
LEGÀLIZÉTO kodol-KATASTROFU vésturiskie pieméri
Kodolatkritumu galéjo glabátuvju veidosana pasá júras krastá Forsmark, Zviedrijá, un Olkiluoto, Somijá
Eiropas Atomskaldīšanas centrs (European Spallation Source) - plánots celtjúras krastá Lund, Zviedrijá
Latvija sobríd – izteikusi “projektu neietekmétás valsts” statusu. Latvija -valdíba un pagastu pashvaldíbas - vél var apstádinát sos procesus ar savámVETO tiesìbám ko it ká piedává AN Espoo konvencija un SEA protokols. EURATOM un Lisabonas lígumi var so iespéju dríz atnemt
Jaunas ”ekolo-no-sociálás” sistémas nepieciesamíba vides un sabiedríbas aizsardzíbai no potenciáliem LEGÀLIZÉTIEM kodol-KATASTROFU draudiem
Pasá údení Zivís un citos júras iemítniekos, ípasi
vézveidígajos un divváku gliemjos Júras augos (Uráns 238 reták atrodams
augos) Júras un upju smalkás nogulsnés, ká
pieméram Daugavas júras grívá un Daugavas nogulsnés
Nogulsnés un organismos: Caesium 137, Strontium 90, Plutonium 239, Uráns 238
Tulkojums no nákoshá slaida
Baltijas Júras antropogéno nukleídu límenji pársniedz jebkuru citu pasaules júru
rádítájus. Salídzinot ar Ziemelj-Austrum Atlantijas un Ziemelju júrám, Cézija 137
koncentrácija Baltijas júrá ir 40 un respektiivi 10 reizes augstáka.
”TOWARDS A BALTIC SEA UNAFFECTED BY HAZARDOUS SUBSTANCES -
HELSINKI COMMISSION Overview 2007”
Baltic Marine Environment Protection Commission
- to the Ministerial Meeting in Poland, 15 November 2007. page 17http://www.helcom.fi/stc/files/Krakow2007/HazardousSubstances_MM2007.pdf
5 bútiskákie
• ūdenu apmaiņa starp Baltijas un citám júrám ir ļoti maza (tikai ap 1% katru gadu).
• Černobiļas avārija 86. g. – mákonji nolija pár BJ
• atmosfēras kodolsprádzienu 60-to g. testu mákonji nolija pár BJ
• Sellafield, Anglija, milzīgás emisijas (Neskatoties uz minimālu straumju ieplūdumu un lielo attālumu līdz Anglijai - Sellafield joprojām, saskaņā ar Helsinku komisijas datiem, ir trešais dominējošais faktors, kas izraisījis radioaktivitāti Baltijas jūrá)
• atomreaktori Baltijas júras piekrasté
Veco nolietoto Zviedru atomstaciju múzs tiek pagarináts par vairákám desmitgadém virs sákotnéji
plánotá, tai pat laiká kad to efektivitáte tiek celta – 10-50 % no sákotnéji paredzétá.
Kodolatkritumu glabásana ir ljoti dárgs un eksistenciáli riskants pasákums.
Kodolatkritumu massa pieaug ar katru sarazotás elektríbas kilovatstundu.
Vésture - atomindustriju radija miltárais komplekss.
”Novájinátais” Uráns (drízák ”pucétais” vai ”spicais” -DU, Depleted Uranium) ir atom-industrijas blakusprodukts ko Militárá industrija gúst par velti it ká atbrívojot Atomstacijas no riskiem un izmaksám shos kodolatkritumus glabát.
DU ieroci ir shobríd pielietojamie viskaitígákie ierochi pasaulé jo tie paliekosi sabojá cilvéka DNS (lietoti Iráká, Afganistáná, Dienvidslávijá, Gaza).
Tomér tas ir apburtais loks – gaisa un údens masas izplata radioaktívás vielas apkárt
zemeslodei, ieputina zemes un mezhus, okeánus un júras, upes un ezerus.
Pártika, Dzeramais Údens?
Keramika, Metála izstrádájumi,
Plastmasas, Benzíns, Malka?
Cik uzticama ir to kontrole?
Uz pártikas pat vairs nav izcelsmes zemes,
tik pakotájs.
Katastrofu 1986 izraisíja ministrijas pasútíts teknisks eksperiments, kura veiksanai atcéla droshibas sistému 6 pakápés. LEGÀLIZÉTS KODOL-KATASTROFAS AVOTS.
Virszemes kodolsprádzieni sákás 1959 gadá un ilga párdesmit gadus pirms tie tika aizliegti. Tie ir lielákais kodol-piesárnjotíbas avots. LEGÀLS KODOL-KATASTROFAS AVOTS.
BOROVOYE DIGITAL
SEISMOGRAM
ARCHIVE FOR
UNDERGROUND
NUCLEAR TESTS
DURING 1966–1996
http://www.ldeo.col
umbia.edu/res/pi/M
onitoring/Data/Brv_
arch_ex/brv_text_t
able.pdfWon-Young Kim and
Paul G. Richards.
Lamont-Doherty, Earth
Observatory of
Columbia
University,USA
Vitaly Adushkin and
Vladimir Ovtchinnikov,
Institute for Dynamics of
Geosphere, Moscow,
Russia
Kodolatkritumu galéjo glabátuvju veidosana
pasá júras krastá Forsmark, Zviedrijá un Olkiluotto, Somijá -
Patreizéjiem Zviedrijas reaktoriem 50–60 gadu piepildísanas laiks 12 000 tonnas atkritumu, 6 000 kapsulas Teritorija: 3–4 kvkm, 470 m u h Totálais tunelju garums: ~ 70 km
Lisabonas lígums un jauni likumi var izmainít sheit atkritumus glabájoso valstu skaitu –ES, pasaule !?! Baracks Obama ir atcélis Jukka Mountain glabátuves projektu ASV
Shahtu dzilurbumi jau sasniedz vairákus simtus no 400 m paredzétá dziluma. Sāks darbíbu 2020. Lémums paplašināšanātglabātuves jaudu par trešdaļu no sākotnējā plāna pienemts Júnijá ´09 – kopá 12000 tonnas urāna, saskaņā ar ípasnieku organizáciju Posiva.
p. 74, SOU 2007:38, Nuclear Waste State of the Art Report 2007
6.000 kanistras, 26 tonnas katra,kopá 12.000 tonnu atkritumu
no 2018 lídz 2050 gadamViena izlietotās kodoldegvielas kanistra ir gandrīz piecu metru gara, ar diametru vairāk
nekā viens metrs. Tās svars ir no 25 līdz 27 tonnas, ja tā ir piepildīta ar izlietoto degvielu. Ārējais korpuss sastāv no piecus, 5 centimetrus bieza vara, kam bútu
jáaizsargā pret koroziju. Iekspuse ir no kaļamā dzelzs (tipa čuguna), kam jánodrošina augstu izturību.
Atomindustrijai piederosais kodolatkritumu glabátuves izveides uzņēmums SKB (skb.se), Zviedrijá, eksportē savu kbs-3 metodi , kā atbrīvoties no augsta līmeņa kodolatkritumiem uz citām valstīm. Riski, kas saistīti ar tá ilgtermiņa drošību, ir daudzveidígi.
1. Vara kapsulas korodé
KTH (Karaliskais Tehnologijas Institúts Stokhokmá) pētnieks Peter Szakalos, liecina, ka vara kapsulas, kurás atkritumus ievieto lai novērstu radioaktīvo noplūdi korodé un var sadalíties jau pirmajá simtgadé. Šī problēma ir īpaši jūtama kalnu iezí ar bez-skābekļa ūdens caurplúdi.
Visās valstīs, ir grūti rast vietu kodolatkritumu glabásanai. Bet iespēja ir lielāka kodolelektrostaciju tuvumá. Kbs-3 metode starptautiskajás eksporta reklámás tiek sludináta ká samērā neatkarīga no iežu īpašībám, un līdz ar to visur izmantojama. Tas ir piesaistījis Somiju, kas jau plāno izmantot metodi un UK ir ieinteresēti. Taču abos gadījumos, glabātuve būtu slapjá kalna iezí.
2. Kalnu iezí vienmér ir plaisas
Bentonīta māls ir buferis kbs-3 koncepcijáizlietotās kodoldegvielas dziļaiuzglabāšanai. Māli sastāv galvenokārt no mikroskopiskám smektitdalinám (montmorillonite). Paredzéts ka māliemuztúkstot tie aizpildís visu pieejamo telpu- gan ap vara kapsulu, gan arí plaisas iezí.
Ūdenim plūstot caur kalna ieza plaisām mālu montmorillonita daļiņám reagéjot ar údeni veidojas kolloídi kuru lielás virsmas varētu pieasaistít sev radionuklídus un ar plūsmu iznest tos gruntsūdeņos.
Problēma palielinās, ja ūdenim ir ļoti zems sāļuma límenis.
Pēc CA2 + koncentrācijas zem 2 mM
izkliedēšanai tīru natriummontorillonitPétnieki (KTH, Stokcholm): Mats JanssonIvars Neretnieks, Luis Moreno, Long Cheng Liu
Nákosie attéli ir no zviedru geologijas profesora Nils- Axel Mörner presentácijas
Totalt 58 jordbävningar
registrerade & beskrivna (varav 16 med tsunamivåg)
N.A Mörnera bilde
Ilgtermina seismisitáte – KBS-3 modelis neapmierina N.A Mörnera bilde
= 168 liter
= 1 liter
4. Metangázes eksplozijas, kad metána ledus klinsu iezí páriet gázes formá iezim sasilstot. SKB so faktoru vispár neapskata
savá risku formuléjumá
N.A Mörnera bilde
Viskaitígákie kodolatkritumi izplúst júrá
Vai vienkársi notiktu neparedzéts incidents darba procesa laiká, pildot kodolatkritumu glabátuves. Darba process paredz sprágstvielu un kodolatkritumu paralélu nogádi pazemé, jo klinshu spridzináshanas darbi paplashinot glabátuvi notiek vienlaicígi ar kodolatkritumu nogádi pazemé
i inlandet ett VIRSZEMES
vid stranden z
ZEM ÚDENS LÍMENA
JÁDARBOJAS VISMAZ 100.000 GADU
Atkritumi tiek neatgriezeniski norakti krietni zem cilvēka biosfēras. Tas ievērojami samazina iespējas radiācijas noplūdei gruntsūdeņos, vai tás tuvosanos bioloģiskiem materiāliem, kas varétu nonākt saskarē ar cilvēku un citu dzíviibu
http://www.mkg.se/pdf/MKG_Report_2_Very_Deep_Boreholes0612.pdf
Interim storage facility, encapsulation plant and final repository for spent nuclear fuel. Updated version. January 2008.
Background information - Finnish (pdf) General structure of the EIS for the final repository system, to be
submitted with the permit applications. December 2007. General structure of the EIS for the final respository system –
Finnish Safety and radiation protection. May 2007. Long-term safety for KBS-3 repositories at Forsmark and Laxemar
– a first evaluation, Main report of the SR-Can project, October 2006.
Long-term safety for KBS-3 repositories at Forsmark and Laxemar – a first evaluation, Summary of the SR-Can project, October 2006.
Account of consultation
MKB = EIS = VIA
Aptuvenais Vides Ietekmes Apraksts iznáca 2009 gada pasás beigás un visu procesu ar zviedru sabiedriskajám organizácijám noslédzosá SKB sapulce notika Forsmarká 6 februárí 2010.http://www.skb.se/e772c90a-2015-4d8b-b259-80e5722de769.fodoc- Radiácija tiek diskutéta vienígi 37-38 lpp, apgalvojot ka péc 100.000 gadiem kodolatkritumu radioaktivitáte bús dabisko pazemes starojumu límení. Tas nevar bút tiesa, jo lieláká kodolatkritumu dalja ir koncentréts Uráns, kas bús radioktívs 45 miljardus gadu.- Otra rupja kljúda ir vienkárshi pazinjot, ká lpp 37, ka ir pietiekoshi pielietot ICRP radiácijas risku novértéshanas modeli, jo Zviedru Rad Drosibas Agentúra SSM.se tá paredzéjusi. ES likumdosana iesaka pielietot viskompetentákos modeljus, tátad arí ECRR modeli.
www.esss.se
ESS
Kodolatkritumu transmutācija tiek uzskatīta par iespējamu mehānismu ká nákotné samazināt radioaktīvo atkritumu
apjomu un bīstamību.
ESS ir protonu paátrinátáj-akselerators, kas ar augstas energijas protoniem bombardéjot mérkji, atbrívo tá
neitronus. Nákotnes kodolatkritumu transmutácijas sistémá bútu nepiecieshams táds neitronu lielgabals ká ESS.
Iekártu iespéjams vélák varétu attístít par kodolatkritumu transmutácijas reaktoru...
...vél piebuvéjot párstrádes rúpnícu, lídzígu anglju Sellafield ...
... un uzceljot virs reaktora spécígu sarkofágu
Eiropas Atomskaldīšanas centrs (European Spallation Source) ir Eiropassadarbības projekts, tāpat kā daudzi citi liela mēroga pētniecības projekti, tostarp CERN Ženēvā. Pasaules valstis, kas ir ieinteresētas ESS būvniecībáun ekspluatācijá veido koalīcijas un panākushas līgumus ar Zviedriju. ESS tādējādi nav ES projekts.
ESS būs daudznozaru centrs avansetai pētniecībai un rūpnieciskai attīstībai. Vairāk nekā 300 zinātnieku no 11 pasaules valstīm piedalījās plānošanaa, kasilgusi apmēram 15 gadus.
ESS pavērs zinaatniekiem pilnīgi jaunas iespējas virkné pētniecības jomu: ķīmija, nano- un enerģijas tehnoloģijas, vides tehnoloģijas, pārtikas, dabaszinātnes, pharmakologijaa, IT, zinātnee, tekniskajos materiālos un arheoloģija.
ESS: liels mikroskops, kurá neitroni tiek izmantoti lai sikákapskatit dažādus materiālus. Augstás precizitátesinstrument ļaus smalki analīzi vielas reālitátei tuvosapstākļos.
Celtniecība tiks uzsākta ap 2010, pirmie neitroni búsdarbíbá ap 2017 gadu un iekārtas pilnībā darbosiesaptuveni 2020.
Projekta aptuvenás izmaksas paredzétas uz 20 miljardiZviedru kronu, jeb 2 miljardi EURO ( 30 % ieguldaZviedrija, 20 % paredzéts ievákt no Baltijas júas regionavalstím)
ESS will be the worlds largest and most modern neutron scattering facility. 7 of the 26 neutron scattering facilities around the world have designs comparable with the ESS and most of them are equiped with sub-critical reactors allowing transmutation studies
http://www.ess-scandinavia.eu/press-releases/106-support-from-the-baltic-states-at-the-esss-round-table-in-latvia
The ESS Scandinavia third Round-table was held in Riga, Latvia, at the 22-23 September, with the aim of discussing how to take the ESS project forward, beyond December 2008.
- With the support from all of the Baltic states, as well as from Poland, Sweden and Denmark, we are already forming a powerful alliance. We are especially happy over the great interest from the Baltic states in the scientific and technical cooperation around the ESS, says Colin Carlile, Director of ESS Scandinavia.
Consensus on the ESS siting in Lund was reached in May 2009, though presentation of the project was expected to take place at the European Conference on Research Infrastructure in Versailles on 9-11 December 2008.Zviedrija ir pasaules lieláká ierocu razotája per capita. ESS direktors Colin Carlile iranglis. Anglija ir viena no pasaules bútiskajiem kodolierochu razhotájiem. 1 no 3 ekspertiemkas 2008 gada vasará ieteica búvét ESS Zviedrijá, bija amerikánis. Páréjie 2 - franchi. Francija ir pasaules lieláká kodolierochu razhotája. Francijá ir 30 atomelektrostacijas.
ESS-S claims that no fission of atomic nuclei takes place in the mercury even if this is a characteristic reaction. For instance radioactive Iodine is formed as one of the fission products. This is possible to read about in ESS’s own documentation. Spallation leads always to some extent of fission.
Even if this is not like in a nuclear reactor, other countries, unlike Sweden, would classify ESS as a nuclear facility. If no fission would take place, no new elements could be formed except isotopsfrom Mercury.
http
://neu
tron
.neu
tron
-eu
.net/F
ILE
S/ch
apter4
.pd
f
ESS-S claims that the mercury target is a closed system.
The part of the Mercury target where the proton beam enters into the Mercury is exposed to intensive heat flow and extremely intense radiation. Even more - strong vibrations occur when the bubbles from boiling mercury collapse. This vibration effect is a lot like the one when you get air bubbles in you water pipe at home. To avoid collapse of the thin metal container of the target Mercury it is necessary to inject helium bubbles into the mercury as a dampener.
A part of the target has to be exchanged after 45 days run of the ESS and will have to be stored in a nuclear waste repository.
a proton accelerator (like ESS) with very high power (5 MW for a demonstrator, up to ~50 MW for an industrial burner);
a burner reactor where spallation and transmutation would occur;
a processing plant in which short-lived isotopes that could not undergo further transmutation would be removed for secure disposal, and where other isotopes could be recycled into new fuel assemblies for the burner reactor.
So as the global industry this year 2010 starts to build in Lund the first of the three components necessary for a transmutation plant. Are they planning more facilities? Why would they tell us? No gain in that.
”The fact that the accelerator may be the first step towards a new prototype reactor (which was first imagined by Carlo Rubbia) on Swedish ground – this is something that nobody wants to talk about. But if you know something about nuclear physics, you should realize that the size and effect of ESS is meant for transmutation experiments on a large scale – not just as occasional experiments.
ESS could be the first phase in developing a full scale, scary Rubbia reactor – accompanied with the necessary reprocessing plants.
The municipality (Lund) which is expected to give territory to establish the European Spallation Source project, should get legal guaranties, that transmutation of nuclear waste is not part of what ESS is going to be used for!” But even then tomorrows legal guaranties can be changed in the future.
Likumdosana
Latvijas nostája ir izshkjirosha
Vides apdraudējumi neievēro valsts robežas. Lai novērstu šos apdraudējumus ir panákta vienosanás, ka valdībām ir jāpaziņo un jákonsultē vienai otru par visiem lielajiem projektiem ziņojot kādas varētu būt negatīvasietekmes uz vidi ārpus valsts robežām.
Espo konvencija ir ļoti būtisks solis, lai apvienot visas ieinteresētās personas un novērst kaitējumus videi pirms tie varétu notikt. Konvencija stājās spēkā 1997.
SEA protokols papildina Espo konvenciju, nodrošinot vides novērtējumu integráciju projektu plānos un programmu sākotnējos posmos - tā palīdz likt pamatu ilgtspējīgai attīstībai.
Protokols paredz arī plašu sabiedrības līdzdalību valdības lēmumu pieņemšanas procesā.Latvijas, Baltijas un arí visa Baltijas júras regiona sabiedríba nav informéta par radioaktivitátes riskus radoshajiem plániem Baltijas júras regioná.
Article 2.
a) Izplatít atomindustrijas pétíjumus dalíbvalstís...c) Sagádát nepieciesamos resursus atomindustrijas attístíbai ...f) Izmantot EURATOM ípashumtiesíbas uz visiem skaldámiem
materiáliem dalíbvalstú teritorijás...
”The EURATOM Community is responsible for a) promoting nuclear research in theMember States (…) c) facilitating investments necessaryfor development of nuclear energy (…) f) exercising the right to ownership ofnuclear materials”
http://www.j.dk/images/bondes/EURATOM_reader-friendly_-_FINAL.pdf
EURATOM lígums ir páráks par visám ES instancém, jo EURATOM uzdevumus ir jáísteno sekojosám instancém - Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Augstákai Tiesai, Eiropas Padomei un Auditoru Revizoru Tiesai.
The EURATOM is officially superior the European Union.
Article 3 of (the new for Lisbon Treaty revised version of)EURATOM Treaty states following:
“The tasks entrusted to the (EURATOM) Communityshall be carried out by the following institutions: aEuropean Parliament, a Council, a Commision, A
Court of Justice, a Court of Auditors. Each institutionshall act within the limits of the power conferred upon it
by this (EURATOM) Treaty.”
In other words all these institutions of European Union have the task to promote, support and favour nuclear power aboveother energy types.
http://www.j.dk/images/bondes/EURATOM_reader-friendly_-_FINAL.pdf
Parízes Deklaráciju parakstija Francija, Rietumvácija, Itálija,
trís Beneluksa valstis, Belgija, Luksenburga un Níderlande
Ievadot Google.com ”Lisbon Treaty wiki”- atrodat tabulu ar statistiku par visu parlamentu politikju balsu skaitu dazádás valstís – nopietnáks politisks pretsvars lígumam ir bijis vienígi Anglijá (346 par, 206 pret un 81 atturéjás)
No 27 valstím viena valsts valdíba, Írijá, bija konstitúcijas délj spiesta aicinát tautu uz REFERENDUMU par Lisabonas Lígumu, kas praktiski padara tautu nacionálás satversmes otrshkjirígas.12 júnijá 2008 gadá Ìrijateica Né Lisabonas Lígumam. Brisele nesamierinájás ar shádu skérsli un jau 2 okt 2009 ríkoja jaunu referendumu kurá Írija nobalsoja PAR.
Lisabonas lígumam stájoties spéká, péc majoritátes balsoshanas principa ES parlamentá, Latvijas nostájas svarígums manámi mazinásies.
Ekologija + ekonomika + sociálá labklájíba =MEP (Mílestíbas Ekonomiská Sistéma)
Iztikas minimuma garantija visiem = objektívas zinátnes pamat-garants. Zinátnieki nav atkarígi no projektu un pasutijumu ípasniekiem, ká feodálismá, bet klúst patstávígi
ARGENTINA: Red Argentina de Ingreso Ciudadano. Founded March 2004. www.ingresociudadano.org
President: Ruben Lo Vuolo. [email protected]
AUSTRIA: Netzwek Grundeinkommen und zozialer Zusammenhalt. Founded October 2002..
www.grundeinkommen.at
Coordinator: Margit Appel, [email protected]
BRAZIL: Rede Brasileira da Renda Básica de Cidadania, RBRBC. Founded in September 20, 2004, by
13 Brazilians who attended the 10th International Congress of BIEN, in Barcelona. Provisory
Coordinator: Eduardo Matarazzo Suplicy, [email protected]
DENMARK: Borgeronsbevægelsen .Founded in January 2000. www.borgerloen.dk President: Jorg
Gaugler. [email protected]
GERMAN: Netzwerk Grundeinkommen. Founded in July 2004.
www.grundeinkommen.de Spokesmen: Ronald Blaschke, Katja Kipping, Katrin Mohr, Gunther Soelken,
Robert Ulmer, Birgit Zenker, [email protected]
HOLLAND: Veriniging Basinkomen. Founded in October 1987 (initially as Werklplaats Basinkomen).
www.basisinkomen.nl
Coordinator: Guido den Broeder.
IRELAND: BIEN Ireland. Founded in March 1995
Coordinator: John Baker. [email protected]
SPAIN: Red Renta Básica. Founded in February 2001. www.redrentabasica.org
SWITZERLAND: BIEN Switzerland. Founded in September 2002
President: Pierre Hrold c/o Jean-Daniel Jimenez. [email protected]
UNITED KINGDOM: Citizen’s Income Trust. Founded in 1984 (initially as “Basic Income Research
Group”). www.citizensincome.org
Director: Malcolm Torry. [email protected]
UNITED STATES: U.S. Basic Income Guarantee Network (USBIG). Founded in December 1999.
www.usbig.net
Coordinator Karl Widerquist. [email protected]
SOUTH AFRICA: Recently founded the South Africa Coalition for a Basic Income Grant that joined 32
civil organizations.
Pasaules labklájíba
izkúp caur
piramídas skursteni
un LEGALIZÈTÀS
KATASTROFAS
notiek visás jomás
- ekolo/ekono/sociálás
Neviens no slánjiem shajá
piramidálajá sistémá nav pasargáts
no LEGÀLAJIEM KODOL-
KATASTROFU AVOTIEM músu
shobríd nesakártotajá vidé.
Radiácija bojá visu dzívo radíbu DNS -
radot jebkádas slimíbas. Vézis ir tá
slimíba kuru valsts ir statisktiski
apkopojusi un tá tamdélj ir shí seminára
indikators – karodzinjsh daudz
daudz plashákai slimíbu veidu
ainai.
Ekologiska, Ekonomiska un Sociála aizsardzíba - katra dzíva vieníba un etniska kopa ir neatkaríga un aizsargájama
Katras vieníbas spéks, talants un energija áttístás un pielietojas ekolo-no-sociumá.
Visgaisákie energijas avoti gúst vislieláko ietekmi, jo tie vairs nav konkurenti, bet gan avoti, saikné ar visu dzívo (Open Source Network)
Resursu bazéta ekonomika Kriminalizácijas vietá terapijas un aprúpe Valsts – minimála Izveidojama avanséta datorprogramma ar potenciálu
sarúpet visu nepieciesamo katrai dzívai vieníbai
Baltijas júra – pasaules radioaktíváká. Radiácija músu sadzívé
LEGÀLIZÉTO kodol-KATASTROFU vésturiskie pieméri
Kodolatkritumu galéjo glabátuvju veidosana pasá júras krastá Forsmark, Zviedrijá, un Olkiluoto, Somijá
Eiropas Atomskaldīšanas centrs (European Spallation Source) - plánots celtjúras krastá Lund, Zviedrijá
Latvija sobríd – izteikusi “projektu neietekmétás valsts” statusu. Latvija -valdíba un pagastu pashvaldíbas - vél var apstádinát sos procesus ar savámVETO tiesìbám ko it ká piedává AN Espoo konvencija un SEA protokols. EURATOM un Lisabonas lígumi var so iespéju dríz atnemt
Jaunas ”ekolo-no-sociálás” sistémas nepieciesamíba vides un sabiedríbas aizsardzíbai no potenciáliem LEGÀLIZÉTIEM kodol-KATASTROFU draudiem
PALDIES PAR UZMANÍBU!
Baltijas Júras Regiona ECRR nodalaDitta Rietuma, generálsekretáre
[email protected]áciju varés noládét:
www.euradcom.org