teach vip lietotāja rokasgrāmata
TRANSCRIPT
TEACH VIP
lietotāja
rokasgrāmata
TEACH-VIP
Padziļināts mācību kurss vardarbības un traumatisma profilaksē
Redaktors: asoc.prof. Anita Villeruša
Originally published in English by the World Health Organization in 2005 under the title TEACH VIP users’ manual.
Materiālu publicējusi Pasaules Veselības organizācija 2005.gadā ar nosaukumu TEACH-VIP users’ manual.
Atslēgvārdi Violence – prevention and control
Wounds and injuries – prevention and control Curriculum
Teaching materialManuals
Adrese, kur nosūtāmi pieprasījumi PVO Eiropas Reģionālā biroja publikācijām:
Publications
WHO Regional Office for Europe
Scherfigsvej 8
DK-2100 Copenhagen Ø, Denmark
Vai, aizpildiet Reģionālā biroja mājas lapā elektronisko pieprasījuma formu dokumentiem, veselības informācijai, vai
citēšanas un tulkošanas atļaujai (http://www.euro.who.int/pubrequest).
© Pasaules Veselības organizācija 2010
Visas tiesības ir aizsargātas. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālais birojs laipni sagaida lūgumus pavairot vai
tulkot tā publikācijas, daļēji vai pilnā apjomā.
Šajā prezentācijā izmantotie apzīmējumi nekādā mērā neatspoguļo Pasaules Veselības organizācijas viedokli par jebkuras
valsts, teritorijas pilsētas vai reģiona juridisko statusu, tās varas iestādēm vai robežām. Punktotās līnijas kartēs norāda uz
aptuvenām robežām, par kurām konkrētas vienošanās varētu arī vēl nebūt panāktas.
Konkrētu uzņēmumu vai konkrētu ražotāju produktu pieminēšana nenozīmē, ka Pasaules Veselības organizācija tos virza vai
iesaka vairāk kā citus līdzīga veida ražojumus, kas šeit nav pieminēti. Izņemot kļūdas un saīsinājumus, aizsargāto produktu
nosaukumi ir rakstīti ar lielajiem sakuma burtiem.
Pasaules Veselības organizācija ir veikusi visus pamatotos piesardzības pasākumus, lai pārbaudītu šajā publikācijā ietverto
informāciju. Tomēr šeit publicētais materiāls tiek izplatīts bez jebkāda veida tiešām vai netiešām precizitātes garantijām.
Atbildību par materiāla interpretāciju un izmantošanu ir jāuzņemas pašam lasītājam. Pasaules Veselības organizācija nekādā
veidā neuzņemas atbildību par zaudējumiem, kas radušies no šī materiāla izmantošanas. Autoru, redaktoru vai eksperta
grupu paustie viedokļi var arī neatspoguļot Pasaules Veselības organizācijas pieņemtos lēmumus vai definēto politiku.
3
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
Saturs
Priekšvārds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4
Pateicības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6
1. IEVADS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8
1.1 Traumas un vardarbība: problēmas apjoms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8
1.2 Kas ir TEACH-VIP? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9
1.3 Kāpēc ir izstrādāta TEACH-VIP? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9
1.4 Kam paredzēta TEACH-VIP?. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10
2. TEACH-VIP apmācību programma: struktūra un saturs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11
2.1 Vispārējs pārskats . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11
2.2 TEACH-VIP apmācību materiāls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12
2.2.1 Pamatprogrammas un padziļinātās programmas saturs un uzbūve. . . . . . . 13
2.2.2 PowerPoint slīdi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13
2.2.3 Pavaddokumenti – lekciju piezīmes un izdales materiāli studentiem . . . . . 14
3. TEACH-VIP visefektīvākā lietošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16
3.1 Vietējiem apstākļiem atbilstošs konteksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16
3.2 Satura pielāgošana atšķirīgām auditorijas vajadzībām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18
3.3 Kā nodarbības padarīt interaktīvākas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20
3.4 Mācībām atvēlētā laika plānošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22
3.5 Sagatavošanās dažāda lieluma grupām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23
3.6 Kursa sertifikātu piešķiršana, novērtēšana un turpmākās darbības . . . . . . . . 24
4. TEACH-VIP un traumu profilakses kapacitātes veidošanas plašāks konteksts 25
5. Nobeigums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28
Atsauces . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29
1. pielikums TEACH VIP pamata un padziļinātā programma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30
2. pielikums Sekmīgu TEACH VIP apmācības kursu piemēri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32
4
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
Priekšvārds
Kapacitātes veidošana traumu profilaksei ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem
traumu profilakses jomā. Nepieciešamība to atrisināt šķiet pašsaprotama – traumas
ir viena no sabiedrības veselības būtiskākajām problēmām globālā mērogā, un tai pārsvarā
netiek veltīta nepieciešamā vērība. Jaunākie PVO izdevumi, piemēram, “World report on
violence and health” (Ziņojums par vardarbību un veselību pasaulē) un “World report on
road traffic injury prevention” (Ziņojums par ceļu satiksmes negadījumu traumu profilaksi)
ir ievērojami uzlabojuši informētību par traumatisma problēmas mērogu, tās ietekmēšanas
un novēršanas iespējām. Daudzviet informētības pieaugums ir sekmējis konkrētu valstu
valdību apņēmību rīkoties un aktīvāk iesaistīties traumu profilaksē.
Darbs traumu profilakses jomā ir ļoti sarežģīts. Tā kā līdz šim traumām nav pievērsta
nepieciešamā uzmanība, daudzās valstīs nav profesionāļu, kuri, pamatojoties uz labākajiem
pierādījumiem, spētu risināt esošās problēmas. Sabiedrības veselības studenti pārsvarā
saņem visai virspusēju informāciju par traumu profilakses tematiem. Ārsti un medicīnas
māsas pārsvarā apgūst dažādu traumu ārstēšanu, taču reti tiek iepazīstināti ar jaunāko
traumu profilaksē. Arī traumu profilakses dažādās jomās strādājošie valsts pārvaldes
struktūru darbinieki ne vienmēr saņem nepieciešamo apmācību. Dažādos sektoros bieži
vien ir pārāk vāji attīstīti informācijas par traumu profilaksi apmaiņas veidi un formas,
problēmu risināšanai nepietiek ne personāla, ne finanšu resursu.
Traumu profilaksei nepieciešamo resursu attīstīšanai vajadzības ir dažādas. Tādēļ 2002.
gadā PVO organizēja starptautisku konsultatīvo sanāksmi un noteica savu iespējamo
ieguldījumu šīs situācijas uzlabošanā. Sanāksmes rezultātā tapa ieteikums, rekomendējot
PVO koordinēt globālas mācību programmas traumu profilaksei un kontrolei izstrādi.
Šajā rokasgrāmatā ir aprakstīta TEACH-VIP (akronīms angliski, kas nozīmē “Apmācība,
izglītošana, sadarbības veicināšana veselības aizsardzībā un vardarbības un traumu
novēršanā”) mācību programma, kas ietverta gan šajā rokasgrāmatā, gan kompaktdiskā
(CD-ROM). Līdztekus minētajiem materiāliem ir aprakstīts arī mācību programmas
iespējamais lietojums.
TEACH-VIP var izmantot kā pamatu dažādu klausītāju izglītošanai, sākot ar sabiedrības
veselības vai medicīnas studentiem līdz pat valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju
darbiniekiem. Viens no TEACH-VIP lietderīgākajiem aspektiem ir programmas uzbūve,
kuru veido atsevišķi moduļi. Priekšrocība ir arī programmas elektroniskais formāts, tādejādi
tiek atvieglota jebkādu izmaiņu veikšana un programmas pielāgošana vietējiem apstākļiem
un videi.
TEACH-VIP iespējas var izmantot vislabāk, ja šo mācību programmu lieto līdztekus
citiem izglītības pasākumiem kapacitātes veidošanai traumu profilaksē. Starp šādiem
potenciāliem papildus pasākumiem varētu minēt, piemēram, valsts nacionālo stratēģiju
un rīcības plānu, datu vākšanas sistēmas pastāvēšanu, platformu informācijas apmaiņai un
rīcības koordinēšanai, atsevišķu profilakses programmu veidošanu, lai palīdzētu traumu
upuriem un personām, kas izdzīvojušas pēc traumas. Šajā lietotāja rokasgrāmatā uzmanība
5
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
arī pievērsta dažām citām jomām, kurās pastāv specifiskas kapacitātes veidošanas vajadzības
un atbilstošas iespējas.
TEACH-VIP rokasgrāmata ir vērienīga darba rezultāts. Materiāls tika veidots trīs gadu
garumā sadarbībā ar vairāk nekā 60 ekspertiem 19 dažādās valstīs. Jācer, ka TEACH-VIP
sekmēs traumu profilakses darbam nepieciešamās kapacitātes veidošanos gan valsts, gan
reģionālā un lokālā mērogā tādejādi radot priekšnoteikumus nepieņemami lielo traumu un
vardarbības seku mazināšanā.
Pasaules Veselības organizācijas
Traumu un vardarbības profilakses departamenta direktors
Dr. Etienne Krug
6
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
Pateicības
Pasaules Veselības organizācija izsaka visdziļāko pateicību zemāk nosauktajiem cilvēkiem par
līdzdalību TEACH-VIP izstrādāšanā.
Pamatkurss:
Jeanne Breen, Andres Villaveces Izquierdo un Ian Roberts.
Paplašinātais kurss:
Kidist Bartolomeos, Sarah Bott, Jeanne Breen, Nancy Cardia, Israel Doron, Andrea
Gielen, Alessandra Guedes, Andres Villaveces Izquierdo, Meleckizedeck Khayesi, Ariela
Lowestein, Nora Machado, Kara McGee, Marcellina Mian, Charles Mock, Joan Ozanne-
Smith, Jonathon Passmore, Ian Roberts, David Titelman, Danuta Wasserman un Tova
Winterstein.
Mēs arī izsakām visdziļāko pateicību zemāk nosauktajiem cilvēkiem par ieguldījumu izstrādājot
kopējos un tematiskos materiālus:
Ameena Dennis, Andrea Gielen, Adnan Hyder, Claudia Jinich-Aronowitz, Arthur
Kellermann, Charles Mock, Iman Nuwayhid, Philippa Sully un Leif Svanström.
Pasaules Veselības organizācija arī izsaka visdziļāko pateicību zemāk nosauktajiem recenzentiem
par detalizētu apskatu un labojumu veikšanu mācību materiālos:
Simon Biggs, Marie-Charlotte Bouesseau, Alberto Concha-Eastman, Linda Dahlberg,
Lynda Doll, Jacques Goosen, Philip Graitcer, Rachel Jewkes, Ian Johnston, Manjul
Joshipura, Lyndee Knox, Olive Kobusingye, Tom Koepsell, Jordan Kosberg, Jacques
Latarjet, Antoon Leenaars, Jean-Dominique Lormand, Pierre Maurice, Dinesh Mohan,
Corinne Peek-Asa, Bridget Penhale, Silvia Perel-Levin, Eleni Petridou, Linda Quan,
Andreas Reis, Elihu Richter, Fredrick Rivara, Eduardo Romero-Hicks, Stafford Rorke, Ian
Scott, Mohamed Seedat, Mark Stevenson, Phillipa Sully, Inge Svedung un Airi Vàrnik.
Pasaules Veselības organizācija pateicas Emily Mifsud, Joan Ozanne-Smith, Carolyn
Staines un Wendy Watson no Monašas Universitātes Nelaimes gadījumu izpētes centra par
lielo ieguldījumu veicot TEACH VIP recenzēšanu un ciešo sadarbību ar PVO izstrādājot šo
materiālu.
TEACH VIP izstrādāšanas koordinēšanu PVO ietvaros veica:
David Meddings un Andres Villaveces Izquierdo, kvalificētu atbalstu viņiem sniedza Shadi
Axmann, Bozena Katic, Renate Kranenburg, Michael La Fratta, Renee McIlroy, Ashish
Sinha un Scott Wilson.
7
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
Mēs arī pateicamies :
Anuradha Bose, Etienne Krug, Kara McGee, Clare McVeigh, Joan Ozanne-Smith, Jonathon
Passmore, Margie Peden, Ashish Sinha un Laura Sminkey par īpaši vērtīgiem komentāriem,
lai izveidotu šo lietotāja rokasgrāmatu.
Pasaules Veselības organizācija vēlas pateikties Līgai Mitenbergai par šīs rokasgrāmatas un
pārējo TEACH VIP mācību materiālu tulkošanu latviešu valodā.
Administratīvo atbalstu šī materiāla izdošanai nodrošināja Claire Scheurer. Stilistisko
redakciju veica - A.S. Kochar, dizainu un maketu izstrādāja – Inis.
Pasaules Veselības organizācija izsaka visdziļāko pateicību par finansiālu atbalstu šī materiāla
tapšanā Nīderlandes valdībai, Norvēģijai un Zviedrijai, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm
par atbalstu TEACH VIP un atbilstošo materiālu izstrādāšanā un pilotēšanā.
8
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
Ievads
1.1 Traumas un vardarbība: problēmas apjoms
Pamatojoties uz PVO datiem par 2000. gadu, pasaulē ir bijuši 5,2 miljoni ar traumām
saistīti nāves gadījumi. Šāda proporcija līdzvērtīga teju 9 % no kopējā nāves gadījumu
skaita. Dati par valstīm ar augstu ienākumu līmeni liecina, ka uz katru cilvēku, kas
miris traumas rezultātā, aptuveni 30 cilvēki tiek hospitalizēti ar neletālām traumām un,
aptuveni, vismaz 10 reizes lielāks skaits cilvēku tiek ārstēti ambulatori traumu punktos,
neatliekamās palīdzības nodaļās u.c. Daudzi cilvēki, kas pēc traumas izdzīvo, jūt tās ietekmi
uz savu veselību arī turpmāk, cīnās ar nopietnām medicīniskām komplikācijām vai dzīvo
ar pastāvīgu invaliditāti. Kopumā traumas veido 10 % no visiem zaudētajiem nespējas
standartizētiem dzīves gadiem (DALY, disability-adjusted life years), turklāt tiek prognozēts,
ka minētais rādītājs laikā līdz 2020. gadam varētu palielināties līdz 20 % (2).
Pastāv daudz paņēmienu, ko varētu izmantot gan personas, gan sabiedrība kopumā,
lai izvairītos no traumām; daudzi no šādiem paņēmieniem ir aprakstīti tādos ziņojumos
kā “World Report on Violence and Health (3)” (Ziņojums par vardarbību un veselību
pasaulē) un “World Report on Road Traffic Injury Prevention” (4) (Ziņojums par ceļu
satiksmes negadījumu traumu profilaksi). Taču, lai īstenotu traumatisma un vardarbības
1. informācijas logs. Vispārējie TEACH-VIP mācību materiāla mācību mērķi:
definēt ievainojumu profilakses, kontroles un drošības veicināšanas
pamatprincipus;
definēt pamatmetodes traumu izpētei konkrētā sabiedrībā;
diagnosticēt problēmas no multidisciplināra skata punkta;
plānot, īstenot un novērtēt ievainojumu profilakses un drošības veicināšanas
pasākumus;
definēt un salīdzināt faktiskos traumu profilakses un kontroles pasākumus
(produkti, programmas, politika);
definēt piemērotus informācijas avotus (zinātniskā literatūra, vadlīnijas
un ieteikumi, pētījumu kopsavilkumi, tīmekļa vietnes) un veikt to kritisku
novērtējumu;
popularizēt traumu profilaksi sabiedrībā;
veikt traumu profilaksi, kontroli un drošības veicināšanu, pamatojoties uz
vispārpieņemtiem ētikas principiem.
9
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
profilaktiskās stratēģijas, nepieciešams pilnveidot profesionālās spējas. Viens no
visbūtiskākajiem uzdevumiem ir nodrošināt piemērotu apmācību visam plašajam personu
lokam, kuri iesaistīti profilaktiskajā darbā.
1.2 Kas ir TEACH-VIP?
TEACH-VIP ir visaptveroša traumu profilakses un kontroles mācību programma, kura
izstrādāta, pateicoties PVO iniciatīvai un visas pasaules ievainojumu profilakses ekspertu
tīkla līdzdalībai. Mācību kursa materiāli ir plānoti kā mācību modulis apmācībai klasē,
izmantojot PowerPoint slīdrādi, tajā iekļautas paskaidrojošas lekciju piezīmes un mācību
vingrinājumi. Apmācībā paredzēts apskatīt plašu tematu klāstu, kuri attiecas uz traumu
profilaksi un kontroli.
Būtiskākā TEACH-VIP iezīme ir programmas sadalījums pa moduļiem. Mācību
programmai, kas sadalīta pa moduļiem, struktūra un saturs ir ērti pielāgojami katras
nodarbības plānam. Pateicoties šādam elastīgumam, mācību kursu iespējams piemērot
visdažādākajām situācijām. Piemēram, mācību saturu var ietekmēt tādi apsvērumi kā
studentu auditorija ( atšķirīga pieredze traumu profilaksē), mācību fiziskā vide, atšķirīgas
konkrētas traumu problēmas un mācībspēku kapacitāte.
1.3 Kāpēc ir izstrādāta TEACH-VIP?
TEACH-VIP ir izstrādāta reaģējot uz daudziem jo daudziem lūgumiem no PVO
dalībvalstīm un profesionāļu grupām, kas strādā traumatisma profilaksē. Bieži sabiedrības
veselības izglītības iestādēs vai citās vietās, kurās cilvēki varētu apgūt profilakses jautājumus,
apmācība par traumatisma mazināšanu nenotiek. Lai situāciju uzlabotos un paplašinātos
iespējas izglītošanai, tika izstrādāta šī mācību programma. Iecerēts, ka ar šī materiāla
palīdzību vismaz daļēji būs iespējams apmierināt arī nepieciešamību pilnveidot un attīstīt
pasniedzēju kapacitāti, īpaši situācijā, kad interese par traumu kontroli un profilaksi
pieaug.
Vispārējais TEACH-VIP mērķis ir atbalstīt un sekmēt traumu profilaksi, apmācot
visdažādākos speciālistus. Tajā iekļauti daudzi temati, kas skar ievainojumu profilaksi un
kontroli. Ilustrācijai dažas specifiskas apmācību tēmas no TEACH-VIP: svarīgu traumu
profilakses un kontroles principu piemērošana, efektīvas uzraudzības sistēmas izstrāde,
datu par traumām vākšana un novērtēšana, profilakses programmu un politikas izstrāde,
profilakses programmu un politikas novērtēšana. Protams, vietējās prasības un apmācāmo
personu loks konkrētajā vidē noteiks, kuri specifiskie apmācības mērķi atbilst konkrētajām
vajadzībām, un kuras nodarbības tiks iekļautas no TEACH-VIP apmācības programmas.
Pirmajā informācijas logā ir uzskaitīti šajā materiālā apskatītie mācību mērķi.
Apmācība nav tikai priekšnoteikums rīcībspējas uzlabošanai. Šīs rokasgrāmatas 4. nodaļā
ir sīkāk apskatītas vēl citas vajadzības. Taču jāatceras, ka apmācība ir īpaši svarīga kapacitātes
veidošanas komponente un arī svarīga PVO prioritāte.
1.4 Kam paredzēta TEACH-VIP?
Līdz šim gūtā pieredze liecina, ka TEACH-VIP ir piemērota visplašākam auditoriju lokam.
Tas ir svarīgi, jo traumu profilakse un kontrole prasa sadarbību starp dažādām nozarēm,
turklāt dažādās disciplīnās nodarbinātajiem ir jāsadarbojas, pamatojoties uz kopīgu izpratni
par svarīgākajiem jautājumiem.
Līdz šim TEACH-VIP apmācība ir sniegta šādām auditorijām:
• pārvaldības iestāžu darbinieki;
• traumu profilakses jomā strādājoši profesionāļi;
• tādu dienestu darbinieki, kuri strādā, reaģējot uz traumām;
• sabiedrības veselības, medicīnas un medicīnas māsu studiju programmu studenti.
TEACH-VIP sadalījums pa moduļiem ir lieliski piemērots, lai garantētu atbilstību tik
plašas apmācāmās auditorijas vajadzībām. Tie, kas mācību materiālu izmantos, izvēlēsies
vispiemērotākās nodarbības konkrētās auditorijas vajadzībām. Šajā rokasgrāmatā vēlāk arī
lietotājiem norādīts, ka TEACH-VIP materiālu ir vēlams pielāgot un padarīt pēc iespējas
atbilstošāku vietējam kontekstam.
11
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
TEACH-VIP
apmācību programma:
struktūra un saturs
TEACH-VIP mācību programma ir ierakstīta lasāmatmiņas kompaktdiskā (CD-ROM),
kas pievienots rokasgrāmatai. Mācību materiālu ierakstīšana CD-ROM nesējā sniedz
vairākas priekšrocības, piemēram:
1. laika gaitā TEACH-VIP iespējams atjaunot un mainīt;
2. mācību dalībniekiem un pasniedzējiem jāstrādā tikai ar mācību programmas materiālu,
kas attiecas uz konkrēto mācību vidi;
3. izplatot materiālus CD-ROM, netiek izšķērdēti vērtīgi resursi, kā tas būtu, piemēram,
drukājot visu mācību materiālu.
2.1 Vispārējs pārskats
Atverot TEACH-VIP CD-ROM uz datora, parādās trīs
dokumentu mapes.
1. “Welcome to TEACH-VIP” (Laipni lūdzam iepazīties
ar TEACH-VIP) mape;
2. Mape “TEACH-VIP mācību materiāli”;
3. “TEACH-VIP evaluation materials” (TEACH-VIP
novērtēšanas materiāli) mape.
Pirmajā mapē ir dokumenti, kas sniedz pārskatu
par mācību saturu un diskā iekļautajiem materiāliem.
Līdztekus šim uzskaitījumam un CD-ROM satura
papildinājumiem šajā dokumentā ir arī informācija par
tiešsaistē pieejamiem resursiem. Tas paredzēts tiem, kurus
interesē kapacitātes veidošana traumu profilakses jomā;
materiāli varētu būt ļoti konkrēti saistīti ar TEACH-VIP
vai arī vispārīgi.
TEACH-VIP mācību materiālu mapē ir viss TEACH-
VIP mācību materiāls. Šis mācībām paredzētais materiālu
klāsts ir sadalīts divās daļās: pamatprogramma un
padziļinātā programma. Abas programmas ir atsevišķās
mapēs un katrā no tām ir vairākas citas mapes. Rokasgrāmatas 2.2. sadaļā detalizētāk tiks
apskatīts, kādas ir pamatprogrammas un padziļinātās programmas līdzības un atšķirības.
Īsumā abas programmas sastāv no mācību materiāla nodarbībām par katru konkrētu ar
traumām saistīto tematu. Katra nodarbība paredzēta aptuveni vienai stundai. Nodarbības
2
1.attēls
CD ROM
direktorijas
struktūra
12
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
pamatā ir PowerPoint slīdrāde, kuru papildina pavaddokumenti pasniedzējam, izdales
materiāli, kurus var izdrukāt un nodot mācību dalībniekiem, un mācību vingrinājumi, kā
arī jautājumi, lai atvieglotu diskusijas veidošanu.
Materiālu klāsts “Additional capacity building resources” (Papildu resursi kapacitātes
veidošanai) mapē sniedz papildu materiālu un iespēju piekļūt resursiem, kas varētu sekmēt
traumu profilakses mācībspēku spēju veidošanu. Materiāli minētajā mapē var būt noderīgi
papildus informācijas iegūšanai; pasniedzējiem, pašizglītošanās vajadzībām, īpaši ja pilnībā
nepārzina konkrēto tematu; vai arī, lai piemeklētu piemērus par tādiem tematiem, kas
iekļauti specifiskajā situācijā piedāvātajā mācību kursā. Materiāli minētajā mapē ietver arī
vairākas būtiskas publikācijas, kuras var izmantot studentiem kā mācību vielu papildinošus
izdales materiālus.
“TEACH-VIP evaluation materials” (TEACH-VIP novērtēšanas materiāli) mapē
ir dažādas aptaujas anketas, kuras izstrādātas TEACH-VIP novērtēšanai. Īsās anketas
paredzētas studentiem un pasniedzējiem, kas nodrošina kursa mācību vielas apguvi, kā
arī kursu koordinatoriem, jeb personām, kas kopumā atbild par TEACH-VIP apmācības
programmas saturu. Kopumā ņemot, atšķirīgās anketas sniedz iespēju veikt TEACH-
VIP visaptverošu vērtējumu, kā arī novērtēt programmas īstenošanu. Mapē ir iekļautas arī
instrukcijas aptaujas anketu aizpildīšanai.
2.2 TEACH-VIP apmācību materiāls
Kā jau minēts iepriekš, TEACH-VIP apmācību materiāls CD-ROM ir sadalīts
pamatprogrammā un padziļinātajā programmā, ar nolūku pēc iespējas vieglāk pielāgot
atšķirīgu apmācības procesu vajadzībām. Pamatprogrammas materiāli iecerēti kā
visaptverošu nodarbību kopums, kurās apskatīti visdažādākie temati, kas saistīti ar traumu
profilaksi un kontroli. Tos var mācīt salīdzinoši īsā laikposmā, tādējādi tie ir piemēroti īsa
kursa izveidei, kuru var īstenot vienas nedēļas laikā.
Pamatprogrammas un padziļinātās programmas temati pārklājas. Tie temati, kas apskatīti
abās programmās, pamatprogrammā galvenokārt izskaidroti vispārīgāk nekā padziļinātajā
programmā. Grūtības pakāpe un tehniskā detalizētība padziļinātajā programmā pārsvarā
ir augstāka. Neraugoties uz šīm acīmredzamajām atšķirībām, minētais novērtējums ir visai
vispārīgs un ne vienmēr raksturo abās programmās iekļautā mācību materiāla atšķirības pēc
būtības.
Lai arī atšķirības starp pamatprogrammu un padziļināto programmu pastāv, tās var būt
visai nelielas un pat kādā konkrētā kontekstā nodarbībā var vienlaicīgi izmantot materiālu
no abām programmām. Pasniedzējiem, plānojot nodarbības konkrētajā kontekstā,
uzmanīgi jāizvērtē pamatprogrammas un padziļinātās programmas materiāli par katru no
tematiem, jāapsver, ko tie gribētu pasniegt, jāizvēlas, kurš no materiāliem ir piemērotākais
gan attiecīgajai videi, gan klausītājiem.
Rokasgrāmatas 3. nodaļā ir apskatīts kā efektīvi izmantot TEACH-VIP, lai pielāgotu
CD-ROM iekļauto materiālu, lai materiālu padarītu atbilstošu traumu atspoguļojumam
vietējā kontekstā un lai materiāls tiktu pasniegts studentiem piemērotā līmenī. Pielāgošanas
process varētu nozīmēt, ka pasniedzējs, piemēram, apvieno materiālu par kādu konkrētu
tematu gan no attiecīgās pamatprogrammas, gan no padziļinātās programmas.
13
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
2.2.1 Pamatprogrammas un padziļinātās programmas saturs un uzbūve
Rokasgrāmatas 1. pielikumā ir satura rādītājs ar visiem TEACH-VIP programmas
nodarbību tematiem. Mācību materiālā ir nodarbības par ļoti dažādiem, ar traumām
saistītiem tematiem. Gan pamatprogrammā, gan padziļinātajā programmā ir nodarbības,
kurās apskata vispārīgus principus, definīcijas, datu vākšanu un traumu klasificēšanas
sistēmas, tādējādi nodrošinot traumu profilakses un kontroles pamatjautājumu apgūšanu.
Tāpat abās programmās ir nodarbības, kur tiek apskatīti specifiski traumu veidi, kā
piemēram, dažas no apskatītajām tēmām: ceļu satiksmes negadījumi, vardarbība un
nolaidība pret bērniem, jauniešu vardarbība un starp dzimumu vardarbība, slīkšana, kā arī
traumas, kas rodas kritienu un apdegumu rezultātā. Abās programmās ir nodarbības, kurās
galvenā uzmanība ir pievērsta tam, kā reaģēt traumas gadījumā, apskatīti politikas izstrādes
aspekti, profilakses aizstāvība, starpdisciplināra pieeja traumu profilaksei, ētikas apsvērumi,
traumu aprūpe un rehabilitācija.
Gan pamatprogrammā, gan padziļinātajā programmā katrai nodarbībai ir trīs datnes:
1. PowerPoint datne, kurā ir slīdrāde nodarbības pasniegšanai;
2. Word dokuments, kurā ir lekcijas pieraksti. Dokuments paredzēts kā atbalsts
pasniedzējiem.
3. Word dokuments, kuru iespējams izdrukāt un izdalīt studentiem (vai ievietot tiešsaistē).
Atšķirības lekciju pierakstos un izdales materiālos studentiem sīkāk apskatītas 2.2.3. sadaļā.
Būtiskākā atšķirība abu programmu uzbūvē, ir tā, ka padziļinātajā programmā ir moduļi,
kuros tiek izskatīts konkrētāks jautājums. Moduļos ir trīs nodarbību cikls, un katras
nodarbības uzbūve ir identiska pamatprogrammas nodarbību uzbūvei (PowerPoint slīdrāde,
lekcijas pieraksti pasniedzējam un izdales materiāli studentiem). Tādējādi atsevišķos
jautājumus ir iespējams izskatīt daudz plašāk un dziļāk nekā tikai pamatprogrammā.
2.2.2 PowerPoint slīdi
PowerPoint slīdrāde ir galvenā TEACH-VIP apmācību komponente. Rokasgrāmata veidota,
pieņemot, ka TEACH-VIP lietotājiem ir vismaz pamatiemaņas darbam ar PowerPoint
programmatūru. Pieredzējuši PowerPoint lietotāji mierīgi var izlaist šo sadaļu, kurā īsi
apskatīti PowerPoint saskarnes pamatelementi un programmas lietošana.
Šajā nodaļā 2. zīmējumā ir redzams ekrāna attēls, ko lietotājs redz, atverot CD-ROM
ierakstīto slīdrādi. Tas ir tā dēvētais “parastais skatījums” (normal view). Svarīgākais loga
elements ir tā augšējā labajā pusē, tur redzams attiecīgais slīdrādes slīds. Šāda slīda skatījuma
apakšā ir tieši tas pats teksts, kas ir attiecīgās slīda daļas “lekcijas piezīmēs”, lai pasniedzējs,
rādot slīda attēlu, redzētu piezīmju tekstu. Pats slīds (un attiecīgās slīda piezīmes ir redzamas
labajā pusē) ir tas, kurš ir slīdrādē, kad to vispirms atver, vai jebkurš cits slīds, kuru var
iezīmēt, uzklikšķinot uz mazajiem slīdu attēliem ekrāna kreisajā pusē (lejupejošā stabiņā).
Lietotāji var izvēlēties pāriet no “parastā skatījuma” un “slīdu izvēles skatījumu” (slide
sorter view) vai arī izmantot “slīdrādes skatījumu” (slide show), izvēloties attiecīgo skatījumu
un noklikšķinot uz podziņām kreisajā apakšējā stūrī, kā redzams 2. zīmējumā. “Slīdrādes
skatījums” ir ērts tādā gadījumā, ja vēlaties no kopējā slīdu kopuma kādu attēlu dzēst vai
gluži otrādi – kādu pievienot, adaptējot slīdrādes materiālu. “Slīdrādes skatījuma” funkcija
savukārt ir režīms, kuru izmanto, rādot materiālu mācību laikā.
14
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
Detalizētāka informācija par PowerPoint lietošanu ir pašā programmatūrā, jānospiež
tikai uz “Help” nolaižamās izvēlnes.
2.2.3 Pavaddokumenti – lekciju piezīmes un izdales materiāli studentiem
Kā jau minēts iepriekš, tiklīdz esat piekļuvis attiecīgajai nodarbībai uz CD-ROM,
vienmēr atradīsiet 3 datnes – PowerPoint datni, piezīmes katrai nodarbībai, kā arī izdales
materiālus. Piezīmes ir izstrādātas ar nolūku sniegt pasniedzējiem maksimālu atbalstu.
Sākumā ir norādīts nodarbības nosaukums, izklāstīti nodarbības svarīgākie mērķi, pēc tam
uzskaitītas studentu pamatzināšanas, kuras tiks iegūtas nodarbībā. Dokumenta nākošajā
sadaļā ir paskaidrojošs teksts par konkrētās prezentācijas katru slīdu. Reizēm pie slīda nav
piezīmju vai tās ir minimālas, jo tajā ir pamaz mācību vielas.
Pasniedzēju kompetence par katru konkrēto tematu var nebūt vienāda, lai gan praksē
bieži jāmāca par visu. Ja pasniedzējiem nepieciešams papildus atbalsts konkrētā slīda
satura pasniegšanai, vai arī lai atbildētu uz jautājumiem, tad var izmantot visu detalizēto
informāciju, kas tiek sniegta lekcijas piezīmēs. Viss teksts, kas atrodams šajās piezīmēs,
ir pilnībā balstīts uz atsaucēm; pilnīga bibliogrāfiskā datu bāze atsaucēm TEACH-VIP
materiālā ir EndNote datubāzē, kas arī pieejama CD-ROM formātā (mapē “Additional
Capacity Building Resources” (Papildu materiāli kapacitātes veidošanai).
Dokumenta nākošajā sadaļā ir vairāki vingrinājumu piemēri, kurus pasniedzēji var
izmantot, lai noteiktu, vai klausītāji ieguvuši plānotās zināšanas. Visiem vingrinājumiem ir
arī atbildes. Dokumenta beigās ir sadaļa “References” jeb atsauces par katru nodarbību, un
katru konkrēto piezīmi slīdos. Dažās nodarbībās ir vēl papildu sadaļa “Additional references”
jeb “papildu atsauces”. Tajās ir iekļautas vēl citas publikācijas kas varētu paplašināt izpratni
par nodarbībā skartajiem jēdzieniem vai tematiem. Pielikumā uzskaitīti visi nosaukumi,
kas ir sadaļā “references” kopā ar visa pieejamā teksta, ja tāds ir, kopsavilkumu.
Studentiem paredzētie izdales materiāli atšķiras no pasniedzējam paredzētajām piezīmēm.
2.attēls
PowerPoint slīda
piemērs
Slīdrāde uzsākot
prezentāciju
Slide Sorter View
Normal View
15
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
Arī šā materiāla sākumā norādīts nodarbības temats, izklāstīti svarīgākie mērķi, pēc tam
uzskaitītas pamatiemaņas, ko studenti apgūs nodarbības laikā. Tomēr studentiem atšķirībā
no pasniedzējiem nav pieejamas piezīmes par katru slīdu. Studentiem ir katra slīda attēls
un tam blakus ir atstāta vieta, lai studenti paši izdarītu piezīmes. Studentiem nodarbības
piezīmes netiek dotas, lai izjustu, ka pasniedzēji aktīvi spēj sniegt papildus informāciju par
katru slīdu un tajā atspoguļoto.
Bez slīdu attēliem studentu izdales materiālos ir jautājumi paškontrolei. Atbildes,
protams, nav dotas. Pārējās studentu materiāla daļas ir identiskas ar pasniedzēju informāciju
(“required reading” jeb lasāmviela, sadaļas ar atsaucēm, pēc tam arī iespēja izvēlēties kaut ko
no papildu atsauču sadaļas, kā arī pielikums).
Rokasgrāmatas 1. tabulā ir līdzību un atšķirību uzskaitījums attiecībā uz lekciju piezīmju
un studentu izdales materiāla dokumentiem.
1. tabula. Līdzības un atšķirības pavaddokumentos studentiem un pasniedzējiem
Dokumenta sadaļa Lekciju piezīmes Izdales materiāli studentiem
Sadaļas titullapa
Titullapa Vienāda pasniedzējiem un studentiem Vienāda pasniedzējiem un studentiem
Nodarbības mērķi
Pamatprasmes
Slīda sadaļa Pilnībā detalizētas slīda piezīmes un atsauces Neliels slīda attēls un brīva vieta
personīgām piezīmēm
Vingrinājumi Piezīmes par jautājumiem un atbildēm Tikai jautājumi
Atsauču sadaļa
Obligātā lasāmviela Vienāda pasniedzējiem un studentiem Vienāda pasniedzējiem un studentiem
Atsauces
Papildu atsauces*
Pielikums*
*Visās nodarbībās nav.
16
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
TEACH-VIP
visefektīvākā lietošana
Kopumā TEACH-VIP mācību programmas panākumi visvairāk ir atkarīgi no pasniedzējiem.
Nodarbības un moduļi, līdzīgi kā ikvienā mācību kursā, ir jāpasniedz efektīvi, studentiem
jādod teorētisko materiālu ilustrējoši piemēri. Šajā nodaļā atrodami padomi lietotājiem kā
efektīvāk izmantot TEACH-VIP, lai palīdzētu izvairīties no raksturīgākajām kļūdām, kas
novērotas, strādājot ar šiem materiāliem.
Šajā nodaļā tiks apskatīti šādi jautājumi:
• kā ietvert vietējiem apstākļiem atbilstošu kontekstu;
• kā padarīt nodarbības interaktīvākas;
• kā pareizi plānot nodarbību norises laiku;
• kā sagatavoties dažāda lieluma auditorijām;
• kursa sertifikācija, novērtēšana un turpmākie pasākumi.a
Rokasgrāmatas 2. pielikumā ir daži TEACH-VIP mācību kursa piemēri,
lai ilustrētu, kā iepriekšminētie apsvērumi līdz šim sekmīgi atrisināti.
3.1 Vietējiem apstākļiem atbilstošs konteksts
TEACH-VIP ir mācību materiāla kopums, kas izstrādāts tā, lai atbilstoši nepieciešamībai
ar to varētu apmācīt visdažādākās auditorijas, visdažādākajos apstākļos, jebkur pasaulē.
Protams, materiāla izstrādes gaitā nav ņemts vērā ne tas, vai konkrētajai auditorijai jau ir
zināšanas par traumu profilaksi, ne tas, kādas konkrētajā vietā ir izplatītākās traumas vai
kas attiecīgajā vietā būtu visinteresantāk.
Daļēji šādus jautājumus var atbildēt, uzmanīgi izvēloties no TEACH-VIP materiālu
klāsta specifiskās nodarbības. Tomēr ārkārtīgi svarīgi ir pielāgot izvēlētās nodarbības tā, lai
tās atbilstu vietējiem apstākļiem un attiecīgajai auditorijai.
Konkrētās nodarbības atsevišķie slīdi ir jāuztver kā zinātniski pareizs, konsekvents un
labi pārdomāts pārskats par traumām, bet tam nebūt nav jāpaliek tikai un vienīgi tādam,
kā tas ir pasniegts. Gluži pretēji, PVO patiesi cer un sagaida, ka kursa materiāls tiks
pielāgots vismaz tā, lai tas tieši sasauktos ar traumu problēmām vietējā kontekstā un lai
tiktu sniegtas reāli izpildāmas profilakses stratēģijas, kā arī lai tiktu ņemta vērā auditorijas
faktiskā sagatavotība par apskatāmo tematu.
Protams, pastāv risks, ka materiālu kāds pielāgo tik ļoti, ka attiecīgā temata saturs vairs
nesniedz precīzu informāciju par apspriežamo tematu. Tomēr ir svarīgi, lai pasniedzēji
un kursa koordinatori, kas pārrauga mācību materiāla pielāgošanu, uzņemtos garantēt,
ka izmaiņas tiek izdarītas, saglabājot satura pamatu un būtiskākos principus, nevis tos
radikāli izmainot.
• kā ie
• kā p
• kā p
• kā sa
• kurs
Rokasg
lai ilust
3.1 Vietējiem aps
“Sniegtā informācija ir ļoti laba,
tomēr to īpašu padara pasniedzēja
entuziasms.”
(TEACH VIP students Jaunzēlandē)
17
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
Lai nu kā – materiāla pielāgošana vietējam kontekstam ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.
Līdz šim sekmīgi īstenotu TEACH-VIP programmu raksturīgākā iezīme ir bijusi
materiāla pielāgošana, lai atspoguļotu vietējo situāciju. Un pretēji – kritika par materiālu
visbiežāk skārusi tos aspektus, kuri nav atbilstoši vai nu vietējai situācijai traumu jomā,
vai arī apmācāmās auditorijas vajadzībām. Papildu vietējā satura iekļaušana nodrošina
pragmatisku pamatu un daudziem studentiem tas liekas neaizstājams apmācību procesa
aspekts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, sagatavojoties jebkurai nodarbībai, būtu rūpīgi jāizskata
sākotnējais TEACH-VIP materiāls un jāatbild uz šādiem diviem jautājumiem:
1. kādas izmaiņas satura līmenī vai stilā varētu būt nepieciešamas, ņemot vērā apmācāmās
auditorijas iepriekšējās zināšanas;
2. kur būtu iespējams iekļaut ilustratīvu informāciju par vietējo situāciju jau esošajos
materiālos, lai kursu papildinātu. Paturiet prātā, ka “vietējā realitāte” varētu būt arī
tādi jautājumi, kā piemēram, vietējie dati par traumu problēmu, konkrētu gadījumu
piemēri par specifiskām stratēģijām, kuras īsteno vietējā mērogā, lai novērstu traumu
rašanos, vai informācija, kas atklāj faktorus, kuri raksturo traumu profilaksi sekmējošus
vai ierobežojošus aspektus.
Ko vajadzētu apsvērt iekļaut apmācību programmā, lai padarītu materiālu atbilstošāku
vietējai situācijai? Tā vārētu būt informācija, kas apkopota no vietējiem ziņu avotiem,
piemēram, avīzēm, kur aprakstīts traumu gūšanas veids un gadījumi vietējā mērogā. Šādus
materiālus var izmantot, lai parādītu, ka apskatāmā traumatisma problēma pastāv arī
konkrētajā vidē, vai, lai ilustrētu, ka konkrētais traumu veids, piemēram, intīmo partneru
vardarbība, vietējos plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļota ļoti reti. Papildus vietējiem
plašsaziņas līdzekļiem pastāv vietējās vai valsts mēroga iestādes, kas apkopo oficiālus
statistikas datus par traumām. No šādiem datiem, iespējams var iegūt priekšstatu cik daudz
un kā konkrētajā vidē parasti tiek gūtas traumas. Apmācības dalībniekiem būtu lietderīgi
salīdzināt vietējos datus ar līdzīgiem datiem, kas pieejami par citu vidi vai citām valstīm, lai
izprastu vietējos traumu gūšanas veidus plašākā perspektīvā.
Nav iespējams apkopot visaptverošu sarakstu par potenciālajiem vietējo datu avotiem,
taču ir tādi avoti, kuru izmantošana būtu jāapsver vienmēr. Piemēram, iespējams, ka
pastāv dažādas vietējā, reģionāla vai valsts līmeņa pārvaldības iestādes, kuru pienākums ir
apkopot attiecīgo informāciju. Arī universitātes, medicīnas centri un pētniecības iestādes
varētu būt iespējamie vietējās informācijas avoti gan par traumām, gan vardarbību. Vairāku
apsvērumu dēļ ir ieteicams sazināties tieši ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar informācijas
saņemšanu un izmatošanu:
1. Tā varētu noskaidrot, kādi oficiāli apstiprinājumi ir nepieciešami un kādas procedūras
jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību šādas informācijas piekļuvei un lietošanai.
2. Varētu sekmēt viedokļu apmaiņu, lai labāk izprastu informācijas vācēju uzskatus,
par vietējo kompetenci vai ierobežojumiem, svarīgiem pieejamās informācijas
ierobežojumiem, kā arī sniegt informatīvu ieskatu par prioritātēm, lai uzlabotu šādas
informācijas daudzumu un kvalitāti nākotnē.
3. Tas sniegtu nepārprotamu atgriezenisko saiti šādas informācijas apkopotājiem, ka viņu
dati ir pieprasīti un šāda informācija ir pielietojuma.
“Es sajutu, ka liela nozīme
ir vietējā konteksta
izmantošanai, lai pilnībā
izprastu globālo kopainu.”
(TEACH VIP students
no Taizemes)
18
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
4. Tiktu radīta iespēja informācijas apmaiņai par traumatismu un tā profilaksi, lai
palielinātu mācībspēku kapacitāti un, iespējams, laika gaitā izveidotos dziļāka un
produktīvāka sadarbība šajā jomā.
5. Varētu parādīties iespēja atrast personas, kuras gribētu darboties kā pasniedzēji.
Pasniedzējiem jāapzinās, ka pārmērīgs vietējās informācijas daudzums pārāk īsā laikposmā
pārslogo studentus. Tā ir viena no iespējamām kļūdām, kas līdz šim konstatēta, strādājot
dažādās vidēs. Pasniedzējiem jāapzinās, ka vietējais konteksts ir jāiestrādā, vienlaikus
svītrojot nodarbības sākotnējo saturu. Pretējā gadījumā varētu nepietikt laika mācībām.
TEACH-VIP apmācības materiāli sākotnēji izstrādāti plānojot vienu stundu vienai
nodarbībai. Tomēr šo laiku noteikti var arī paildzināt, ja satura pielāgošana vietējiem
apstākļiem nozīmētu, ka jāmācās ir vairāk vai arī, ka vairāk laika nepieciešams citām
darbībām, piemēram, vingrinājumiem.
Viena no alternatīvām nodarbības pagarināšanai ar papildus satura iekļaušanu, situācijā,
kad pasniedzēji nevēlas neko daudz svītrot no sākotnējā mācību satura, būtu: sagatavot
drukātus materiālus par vietējo situāciju, nevis iekļaut jaunus slīdus nodarbības saturā.
Tādējādi studenti varētu sasaistīt lekcijā redzēto slīdrādi ar vietējiem datiem un piemēriem.
Šajā lappusē otrajā informatīvajā lodziņā ir norādītas alternatīvas, lai palielinātu
TEACH-VIP nodarbību vietējo atbilstību. Daudzas no tām varētu sekmēt ar sarunām
mācību laikā par tādiem nozīmīgiem jautājumiem kā traumu profilakse vietējā līmenī,
esošā kapacitāte vai nu sniegt pakalpojumus vai arī novērst traumu rašanos nākotnē. Šādā
veidā studenti tiktu mudināti domāt līdzi, kā piemērot TEACH-VIP apmācības saturu
tieši konkrētajā, vietējā vidē.
3.2 Satura pielāgošana atšķirīgām auditorijas vajadzībām
TEACH-VIP uz moduļiem balstītā uzbūve nodrošina elastīgumu,
kas nepieciešams, lai mācību materiālu varētu maksimāli viegli
pielāgot un konkrētās nodarbības saturu pasniegt tieši tā, kā vajadzīgs
vietējos apstākļos un kā tas vislabāk atbilst auditorijas iepriekšējai
sagatavotībai. Pasniedzējiem ieteicams uzmanīgi pārdomāt to,
kāda ir apmācāmo grupa un tad izvēlēties piemērotākās TEACH-
VIP sadaļas. Rokasgrāmatas 3. informatīvajā logā ir dažas vadošas
norādes par faktoriem, kas būtu jāņem vērā, izraugoties TEACH-
VIP sadaļas apmācībai.
Pieņemot lēmumu par to, kuras nodarbības pasniegt paredzētajā
laika periodā, liela nozīme būtu jāpiešķir apmācāmās auditorijas
analīzei, jo īpaši tam, kādas ir iepriekšējās zināšanas un praktiskās
vajadzības pēc informācijas par traumām.
Piemēram, pārvaldības iestāžu pārstāvji, kas strādā tajās
nozarēs, kas skar traumu profilaksi, visticamāk TEACH-VIP
programmu varētu apgūt politikas veidošanas un programmas
īstenošanas perspektīvā. Atkarībā no konkrētā pārvaldības
sektora, kurā attiecīgie dalībnieki strādā, tās zināšanu jomas, kurās
18
kas ne
pielāg
vietējo
sagata
kāda i
VIP sa
norād
VIP sa
Pie
laika p
analīz
vajadz
Pie
nozar
progr
īsteno
sektor
2. informācijas logs. Stratēģijas, lai
palielinātu TEACH-VIP apmācību
materiāla atbilstību vietējai situācijai
analizēt un pārskatīt vietējo plašsaziņas
līdzekļu saturu par traumatismu;
pirms mācību kursa izvirzīt uzdevumus, kuri
saistīti ar traumatismu vietējā līmenī
datu vākšana, izmantojot vietējos
statistikas datus par traumām;
organizēt intervijas un/vai dalīšanos
praktiskā darba pieredzē ar vietējo
sabiedrības veselības personālu, kas strādā
traumatisma profilakses jomā;
ieteikt papildu lasāmvielu.
19
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
viņiem, iespējams, būtu interese attīstīties varētu būt politikas veidošana un aizstāvība,
epidemioloģija un novērtēšana. Lai gan viņiem varētu būt vērtīgi izskatīt jebkuru no šiem
jautājumiem, vai pat visus, vai vēl citus tematus, kas ir nodarbību klāstā, taču ierobežotie
laika resursi nodarbību apmeklēšanai dažkārt to liedz.
Faktiski kā ar jebkuru auditoriju, ko māca, jāatceras, ka būtiskākais, izvēloties un
pielāgojot nodarbības saturu, ir atrast līdzsvaru starp apmācāmās grupas iepriekš iegūtajām
pamatzināšanām un to, ko auditorijai būtu vissvarīgāk iemācīties, ņemot vērā arī mācībām
atvēlēto laiku. Maz ticams, ka, piemēram, pārvaldības aģentūrās strādājošie būtu ieinteresēti
to TEACH-VIP nodarbību padziļinātā apguvē, kurās runāts par traumētu personu aprūpes
klīnisko vadību. Tomēr, ja ir laiks un ja attiecīgo personu kompetences jomā ietilpst tādi
jautājumi kā veselības sistēmu plānošana, tad daži elementi no TEACH-VIP programmas
nodarbībām, kurās ir runa par aprūpes aspektu secīgumu, būtu ļoti vērtīgi. Kursa materiālu
uzbūve, izmantojot moduļu principu, kā arī tas, ka materiāls ir jāpielāgo vietējai situācijai,
ir svarīgi aspekti, lai garantētu sekmīgu un efektīvu mācību materiāla izmantošanu.
Šajā rokasgrāmatā nav iespējams noteikt vienotus principus, kā vislabāk izvēlēties
materiālu nodarbībām. Katrā mācību vidē būs nepieciešams rūpīgs izvērtējums par
apmācāmo auditoriju. Pasniedzējam jāpieņem lēmums par to, kuras ir svarīgākās vajadzības
mācību procesā un kuru mācību materiāla daļu izmantot, lai vislabāk sasniegtu apmācības
mērķus. Kur vien iespējams, mācību prioritāšu noteikšanas gaitā un nodarbību atlasē ideālā
gadījumā būtu jāiekļauj tāda informācija, kas iegūta tiešā mijiedarbībā un sadarbībā ar
apmācāmo personu grupu vēl pirms paša mācību procesa.
Visbeidzot, pielāgojot TEACH-VIP saturu, jāpieņem, ka tas ir process, kurā nevar
3. informācijas logs. Daži faktori, kas būtu jāņem vērā,
apsverot, kuras nodarbības auditorijai ir piemērotas
Kādas ir auditorijas zināšana par tematu? Konkrēti – cik atbilstoša ir tās izpratne par
traumu profilakses pamata lietām?
Vai šī auditorija faktiski veic tādas funkcijas, kas ir tieši saistītas ar traumu profilaksi
un vai tai ir nepieciešams iegūt papildu kompetenci sava darba veikšanai? Var būt
auditorijas pārstāvji nestrādā traumu profilakses jomā un viņiem tikai nepieciešams
apzināties jautājuma aktualitāti un tā vienkārši jāinformē par jautājumiem, kas skar šo
tēmu?
Ja apmācāmo grupa strādā traumu profilakses jomā, kā būtu iespējams veikt nodarbību
atlasi, lai nodarbību saturs būtu tieši saistīts ar to darbību?
Vai apmācāmo grupu zināšanu līmenis ir tāds, ka varētu sagaidīt aktīvu iesaistīšanos
dažādos līdzdalības vingrinājumos un informācijas apmaiņā? Ja tā – kā nodarbību atlasē
to varētu izmantot?
Cik daudz laika ir plānots apmācības nodarbībām un kāds būtu reāli iespējamais nodarbību
skaits, ieskaitot plānotos līdzdalības vingrinājumus, diskusijas un darbu grupās?
20
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
atkāpties ne no vietējai situācijai atbilstoša materiāla iekļaušanas, ne arī no tādu elementu
iekļaušanas, kuri mācību procesu padarītu interaktīvāku. Pasniedzējiem uzmanīgi izvērtējot
izraudzītās TEACH-VIP nodarbības vai konkrētās nodarbības daļas jāizsver
mācību mērķi, turklāt šāda satura pielāgošanai jābūt aktuālai vietējā kontekstā,
un galu galā materiāls vēl arī ir jāpasniedz tā, lai būtu maksimāli iespējama
savstarpēja sadarbība.
3.3 Kā nodarbības padarīt interaktīvākas
Izglītības jomā gūtā pieredze liecina, ka stratēģijas, lai uzlabotu interaktivitāti
jeb savstarpējo sadarbību, ir efektīvs paņēmiens zināšanu ieguves uzlabošanai
un saglabāšanai (7). Apmācāmā auditorija novērtē to daudzveidību, kuru
sniedz savstarpējā sadarbība, lai gan interaktīvās stratēģijas, kas būtībā ir
piemērotas konkrētajai videi, ir atkarīgas gan no auditorijas lieluma, gan arī no
pieejamajiem resursiem un laika.
Tālāk 2. tabulā ir minētas vairākas stratēģijas, kuras varētu apsvērt, lai
palielinātu interaktivitātes iespējas mācību procesā. Pieņemot lēmumu par to,
vai izvēlēties kādu no stratēģijām un kuru tad īsti izvēlēties iekļaušanai nodarbībā, jāņem
vērā mācībām atvēlētais laiks, tas, cik piemērota attiecīgā stratēģija būs attiecīgajai auditorijai,
kāda ir auditorijas pamatzināšanu bāze un kādi papildu resursi būtu nepieciešami.
TEACH-VIP mācību materiāli ir izstrādāti, pamatojoties uz modeli, kurā mācības
notiek klasē. Nodarbību materiāli ir izstrādāti, lai apmācāmo personu grupa lekcijās iegūtu
zināšanas, ko papildina vizuālie uztveres līdzekļi no PowerPoint slīdiem. Otrajā tabulā
uzskatītās savstarpējās sadarbības iespējas izstrādātas izglītošanas procesa izpētes laikā, lai
papildinātu mācīšanās procesu un lai apmācāmo personu lokam būtu gan iespēja saņemt
informāciju, gan arī reaģēt uz mācību materiālu, kā arī lai studenti izvairītos no pasīvās
lomas zināšanu uztverē.
Gan teorētiski, gan praktiski šādas pieejas ir lietderīgas, tomēr to iekļaušana mācību
procesā, izmantojot TEACH-VIP slīdu materiālu, ir jāizplāno ļoti uzmanīgi. Ieviešot
apmācību procesā interaktīvus elementus, jāizvairās no dažām visbiežāk novērotajām
kļūdām. Piemēram:
• savstarpējās sadarbības iespējām nav nekāds loģiskas vai tiešas saiknes ar tām zināšanām,
kuras paredzēts iemācīt apmācāmajai auditorijai;
• interaktīvās iespējas kļūst par informācijas apmaiņu un par iespēju sniegt personīgus
uzskatus par kādu jautājumi, kas varētu arī faktu ziņā būt nepareizi;
• ja laiks tiek atvēlēts interaktīvai viedokļu apmaiņai, tas nozīmē, ka mazāk laika paliek
svarīgākā mācību satura pasniegšanai ar pasniedzēju starpniecību;
• viens vai vairāki studenti varētu sākt dominēt, savukārt pārējie varētu attālināties no
mācību procesa.
Līdztekus iepriekš minētajiem apsvērumiem, vēl saistībā ar interaktīvu apmācību
uzmanība ir jāpievērš apmācāmās auditorijas lielumam. Ja šī auditorija ir vidēja vai liela,
tad visticamāk interaktīva mācību satura apguve nebūs iespējama (atšķirībā no ne tik
daudzskaitlīgām studentu grupām) lai netiktu nelietderīgi izmantots tik dārgais mācībām
mācību
un galu
savstarp
3.3
Izglītība
jeb savs
un sagl
sniedz
piemēro
pieejam
Tālā
palielin
vai izvēlēties kādu
“Faktiski, kā ar jebkuru auditoriju,
ko māca, jāatceras, ka būtiskākais,
izvēloties un pielāgojot nodarbības
saturu, ir atrast līdzsvaru starp
apmācāmās grupas iepriekš iegūtajām
zināšanām un to, ko auditorijai būtu
vissvarīgāk iemācīties, ņemot vērā arī
mācībām atvēlēto laiku.”
21
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
atvēlētais laiks. Bez tam nekontrolētas līdzdalības pakāpe, kuru iespējams pieņemt, ir atkarīga
no klases lieluma. Mazākās grupās ir iespējama spontānāka rīcība un atklātāka informācijas
apmaiņas un savstarpējās sadarbības pieeja, savukārt lielākās grupās pasniedzējiem
jābūt īpaši uzmanīgiem un radošiem, iekļaujot stratēģijas, kuru mērķis ir veidot grupā
savstarpējās sadarbības jeb interaktīvo pieeju. Strādājot ar lielām grupām, pasniedzējiem
svarīgi apzināties, ka ir jākontrolē, kādā virzienā iet interaktīvā sadarbība, lai garantētu, ka
grupa kopumā iegūst no šī procesa, un ka savstarpējai sadarbībai nepieciešamais laiks ir
līdzsvarā ar kopējo mācību plānu.
Tas, ka savstarpējā sadarbība ir grūtāk integrējama un grūtāk kontrolējama lielās
mācību grupās, nozīmē, ka pašas lekcijas kvalitāte kļūst jo svarīgāka. Pasniedzējiem jābūt
enerģiskiem, pasniedzot mācību materiālu, jāuztur acu kontakts ar dažādām auditorijas
daļām un jāpārvietojas telpā, lai stimulētu interesi un lai nodrošinātu apmācāmo personu
grupas nepārtrauktu iesaisti mācību procesā.
Tās iespējas, kas paredzētas interaktivitātes paaugstināšanai, TEACH-VIP mācību
2. tabula. Vingrinājumu un darbību saraksts, kuras varētu
izvēlēties darbam pāros, grupās vai klasē (8)
Darbs pa
pāriem
Pāra sadarbība
Strādājot pa divi, katrs izskaidro tematu, jēdzienu vai atbildi otram cilvēkam. Otrais cilvēks klausās un
uzdod jautājums vai iesaistās temata apspriešanā.
Līdzbiedru novērtējums
Sadaliet klasi pāros. Pāros cilvēki lasa viens otra rakstiskos darbus vai klausās, ko otrs cilvēks stāsta.
Tad sniedz atgriezenisku informāciju un kopīgi definē to, kas bija labs, kas jāuzlabo un kā uzlabojumu
varētu veikt.
Darbs
grupās
Lietas izskatīšana
Klase ar izdales materiālu palīdzību tiek iepazīstināta ar pētījumu vai ar kādas lietas izklāstu. Pētījums
vai notikumu secība, atbildot uz jautājumu, tiek apspriesti kopīgi.
“Akvārijs”
Viena grupa apspriež kaut kādu tematu. Otra grupa vēro diskusiju un katrs sev piezīmē šādas lietas:
• partnera ieguldījums (un sniedz atgriezenisko informāciju individuāli);
• diskusijas svarīgākās daļas (varētu būt dažādu jautājumu noteikšana, piemērošana, vispārinājumi
u.t.t.).
Diskusija grupā
Grupas (līdz sešiem cilvēkiem) runā par kaut kādu tematu. Pasniedzējs, uzdodot jautājumus, palīdz
organizēt diskusiju un koncentrēt grupas uzmanību.
“Sindikāti”
Studentu grupas kopīgi strādā pie kāda projekta(-iem), kuri ietver izpēti un informācijas pasniegšanu
pēc tam. Šāda pieeja ir lietderīga, lai koncentrēties uz grupas veidošanas prasmēm un sadarbību,
vienlaikus apgūstot arī mācību saturu.
Darbs klasē Panelis
Viens vai vairākas personas ar specifiskām zināšanām tiek pieaicinātas uz nodarbībām un atbild uz
klātesošo jautājumiem. Piemēram, varētu uzaicināt cilvēkus no valdības, pasniedzējus, mediķus un/vai
studentus.
Prezentācijas
Atsevišķas personas vai personu grupas sameklē informāciju par kādu tematu, tad sagatavojas un
sniedz īsu informatīvu priekšlasījumu lielākai cilvēku grupai.
Jautājumu un atbilžu sesija
Šāda darbība ir ļoti lietderīga, lai novērtētu studentu izpratni. Tiek atvēlēts laiks diskusijai/atbildēm.
22
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
saturam varētu būt lietderīgas, lai kopumā paaugstinātu mācību procesa efektivitāti. Šā
mērķa panākšanai var ieteikt vairākas stratēģijas. Uzmanīga pieņemamāko līdzekļu
integrēšana var būtiski uzlabot mācību procesa kvalitāti, paceļot to no vienkārši pasīvas
saskares ar mācību materiālu citā līmenī.
3.4 Mācībām atvēlētā laika plānošana
Lai studentus nepārslogotu, ir būtiski rūpīgi izplānot atvēlēto laiku. Iepriekšējā
rokasgrāmatas nodaļā tika teikts, ka interaktivitātes iekļaušana mācību procesā ir vēlama,
taču jāņem vērā, ka tas prasīs papildu laiku. Līdzīgi arī materiāla pielāgošana vietējiem
apstākļiem un atbilstoši auditorijas vajadzībām nozīmē, ka faktiski pasniegtais mācību
saturs nebūs identisks tam, kas iekļauts TEACH-VIP lasāmatmiņas kompaktdiskā. Tāpēc
pasniedzējam ir uzmanīgi jāizdomā, cik tad laika vislabāk būtu veltīt konkrētam saturam.
Pasniedzējam jāņem vērā, ka parasti pastāv tendence mēģināt iekļaut pēc iespējas vairāk
mācību satura pārāk īsā laikposmā, neatvēlot gandrīz nemaz laika savstarpējai sadarbībai.
Tām apmācībām, kurās TEACH-VIP nodarbības tiek pasniegtas tā dēvēto īso kursu
veidā (2-5 dienas), pasniedzējiem jābūt jo īpaši uzmanīgiem, plānojot līdztekus mācību
saturam interaktīvās sadaļas (izmantojot 2. tabulā uzskaitītos paņēmienus). Īsajos kursos,
kuros cilvēki pavada visu dienu vai vairākas dienas secīgi, apgūstot mācību materiālu, ir
vērts atcerēties, ka klases vidē nevajadzētu pavadīt vairāk kā sešas stundas dienā. Turklāt
īstermiņa mācību kursi nav tik elastīgi tieši attiecīgā laika izmantošanas iespēju ziņā.
Tas nozīmē, ka katrai mācību komponentei (nodarbību materiālam, pielāgošanai un
interaktīvajām darbībām) jābūt uzmanīgi pārdomātām, lai mācību laiku izmantotu
maksimāli efektīvi. Izvairieties no “jāizdara pēc iespējas vairāk” pieejas, tā vietā labāk būtu
koncentrēties uz visbūtiskāko konkrētai auditorijai. Vēl jo būtiskāk ir ņemt vērā, cik daudz
laika veltīt interaktīvām darbībām ir situācijās, ja lekcijas notiek vairākas stundas dienā. Tās
dažādotu mācību ritmu un atslogotu lekciju segmentu. Pārtraukumi arī varētu palīdzēt
mainīt mācību ritmu, tie sniedz studentiem iespēju aptvert tematu un palīdz novērst
nogurumu.
Ilgtermiņa kursi nozīmē, ka TEACH-VIP mācību saturs tiek pasniegts ilgākā laika
posmā un ka tas pēc būtības ir elastīgs atkarībā no tā, kā mācības organizē. Tas nozīmēt, ka
materiālu var pasniegt līdztekus citiem apmācību tematiem (piemēram, sabiedrības veselības
mācību programmas ietvaros). Lai gan materiālu pasniegšana ilgākā laika posmā varētu
palīdzēt izvairīties no dažām problēmām, kas saistītas ar studentu nogurumu, studentiem
varētu būt grūtāk sintezēt visu materiālu un noteikt kopsakarības starp konkrētajiem
mācību tematiem, ja iepriekš iegūtās zināšanas netiek regulāri atsvaidzinātas.
Tāpēc mācības ilgākā termiņā varētu tikai iegūt, ja šāda atsvaidzināšana notiek, vai arī ja
saiknes ar iepriekš apgūto tiek veidotas kaut kā citādi. Lietderīgs paņēmiens būtu integrēt
ilgtermiņa projektus vai grupu aktivitātes ar mācībās apgūto vielu, lai atvieglot studentu
spēju efektīvi sintezēt apgūto. Pasniedzēji var izmantot programmas elastīgumu, to
pasniedzot ilgākā laikposmā, un iekļaut papildus aktivitātes, diskusijas un vietējai situācijai
atbilstošu saturu.
Būtībā pienācīga laika plānošana ir neatsverama. Pasniedzējiem mācību laiks jāplāno
atbilstoši temata nozīmīgumam un pasniedzējiem pašiem ir jāiepazīstas ar mācību materiālu
krietni pirms paša mācību procesa; viņiem jāpārdomā, kā saturu pielāgot un papildināt ar
23
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
interaktīvām darbībām un kā to izdarīt mācībām atvēlētajā laikā. Prioritāte ir studentu
nepārslogošanai ar pārmērīgu satura apjomu pārāk īsā laikposmā, turklāt pieejamais laiks ir
jāizmanto tā, lai studenti visu laiku būtu iesaistīti, uzmanīgi sekotu un lai mācību materiāls
viņiem būtu interesants.
3.5 Sagatavošanās dažāda lieluma grupām
Studentu skaits grupā dažādi ietekmē to, kā plānot mācību vidi tīri fiziski, kā arī to, kuru
materiālu varēs pasniegt visefektīvāk. Lai apskatītu jautājumu par grupas lielumu un
attiecīgās pasniegšanas pieejām, grupas tiek sadalītas trīs nosacītās
grupās: lielās, kurās ir 35 cilvēki, vidējās – ar 20-35 cilvēkiem, un
mazās, kurās ir mazāk nekā 20 cilvēki.
Visticamāk lielajās grupās studentus nosēdina rindās, un
pasniedzējs stāv auditorijas priekšā. Šāda veida izkārtojumā pastāv
risks, ka studenti neiesaistīsies aktīvi nodarbībā. Pasniedzējiem
jāņem vērā, ka ir iespējamas šādas problēmas.
1. Studentu uzmanību noturēt ir visai grūti, jo viņi ir spiesti
pārāk ilgu laiku pavadīt mazkustīgā pozā.
2. Mācību programma parasti nav tik elastīga un ir mazāk iespēju
interaktīvai mācību satura apguvei.
3. Ir grūtāk stimulēt domāšanu augstākā līmenī (piemēram,
analizēt, sintezēt, reaģēt uz būtiskākajiem jēdzieniem, risināt
problēmas, piemērot un novērtēt idejas).
4. Pastāv lielāka varbūtība, ka apmācāmo personu grupā būs
lielas atšķirības piemērotākā mācību ritma izvēlē.
5. Pasniedzējiem varētu būt grūtāk iegūt atgriezenisku
informāciju no studentiem un savukārt studentiem būs mazāk
iespēju novērot mācību efektivitāti.
Ar minētām problēmām saskaras strādājot ar lielām grupām, taču
izglītības procesa izpētes rezultāti liecina, ka pastāv paņēmieni, lai
šīs problēmas samazinātu (8,9). To var izdarīt ar šādiem paņēmieniem
1. radīt nepiespiestu atmosfēru;
2. iekļaut saistošu saturu no “reālās dzīves”;
3. izrādīt interesi par studentu progresu;
4. labi ieplānot pauzes;
5. sniegt atbilstošas ilustrācijas un piemērus;
6. nodrošināt sekmīgu un saistošu pasniegšanas veidu;
7. nodrošināt konsultāciju sistēmu.
Vidēja lieluma grupas vislabāk (un visticamāk, ka tā arī notiek) organizēt, sēdinot
studentus rindās pie galdiem; pasniedzējs stāv auditorijas priekšā. Šāds izkārtojums
telpā ļauj studentiem aktīvāk iesaistīties materiāla uztverē, izdarot personīgas piezīmes.
em
“Būtu nepieciešams samazināt tā materiāla
apjomu, kas tiek apgūts vienas dienas laikā.
Papildus ir nepieciešams iesaistīt klausītājus
diskusijās, nevis vienkārši ļaut studentiem
raudzīties uz PowerPoint prezentāciju un
klausīties lekciju.”
(TEACH VIP students, kurš nenorādīja savu mītnes valsti)
“Pārāk daudz runu. Ir vairāk nepieciešamas
interaktīvas nodarbības, diskusijas un
provokatīvi jautājumi, kas liek aizdomāties.”
(TEACH VIP students, kurš nenorādīja savu mītnes valsti)
“Būtu nepieciešams vairāk laika veltīt diskusijām,
lai studentiem būtu iespēja detalizētāk apspriest
radušos jautājumus.”
(TEACH VIP students, kurš nenorādīja savu mītnes valsti)
24
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
TEACH-VIP materiālā iekļautajos studentiem paredzētajos izdales materiālos ir atstāta
brīva vieta piezīmēm par katru no rādītajiem slīdiem. Attiecīgā vieta rakstiskām piezīmēm
var tikt izmantota vairāku stratēģiju pielietošanai studentu interaktīvai sadarbībai par
lekcijas tematu. Nodarbībā var iekļaut tādas aktivitātes kā piecas minūtes ilgus rakstiski
vingrinājumus, ko veic nelielās grupās, tādējādi radot dinamiskāku mācību vidi un
izvairoties no ilgstošas studentu sēdēšanas bez izkustēšanās.
Mazākās grupās vislabāk studentus organizēt darbam pie galdiem izkārtojoties aplī
vai pusaplī. Mācību vides iekārtošana sekmēs grupas savstarpējo sadarbību, darbu pāros,
mazākās grupās, kā norādīts 2. tabulā un kā sīkāk apskatīts šīs rokasgrāmatas 3.3. nodaļā.
3.6 Kursa sertifikātu piešķiršana, novērtēšana un turpmākās darbības
Mācību process var beigties ar sertifikātu piešķiršanu TEACH-VIP mācību programmu
apguvušajiem studentiem. Tā kā PVO nav tieši saistīta ar mācību nodrošināšanu, tā
nevar piešķirt PVO sertifikātu vai kā citādi akreditēt cilvēkus, kas apmācīti, pamatojoties
uz TEACH-VIP materiālu. Taču sertifikāta piešķiršana ir svarīga. Studentiem izsniegtie
sertifikāti varētu ietvert norādi, ka mācību materiāls ir pielāgots no materiālu, ko sākotnēji
izstrādājusi PVO.
Rokasgrāmatas 2.1. sadaļā bija norādīts, ka “TEACH-VIP evaluation materials”
(TEACH-VIP novērtēšanas materiāli) mapē ir vairākas aptaujas anketas, kas paredzētas
TEACH-VIP novērtēšanai. Ar tām iespējams apkopot informāciju no studentiem,
pasniedzējiem un kursu koordinatoriem. PVO vienmēr stingri iesaka, pēc mācībām, kurās
izmantots TEACH-VIP, novērtēt padarīto ar aptaujas anketu palīdzību. Visa informācija
par novērtēšanas anketu izmantošanu ir izklāstīta mapē “TEACH-VIP evaluation materials”
(TEACH-VIP novērtēšanas materiāli).
Visbeidzot, daži vārdi par to, cik svarīgas ir turpmākās darbības [pēc mācībām].
Daudziem studentiem, kas izgājuši TEACH-VIP apmācību, noderēs arī atbalsts turpmāk.
Līdzīgi kā ar jebkurām mācībām, pastāv dažādi ierobežojumi, ko un cik var panāk oficiālajā
apmācības procesā. Tāpēc ir jāmeklē visas iespējas uzturēt pastāvīgu atbalstu apmācītajiem
arī turpmāk, piemēram, ar darbaudzināšanu (mentoringu) vai vienkārši palīdzot dziļāk
iepazīties ar jautājumiem, kas saistīti ar traumām. Tas jādara maksimāli kvalitatīvi.
25
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
TEACH-VIP un traumu
profilakses kapacitātes
veidošanas plašāks
konteksts
Svarīgākais šīs rokasgrāmatas mērķis ir uzlabot TEACH-VIP apmācību pasniegšanas
efektivitāti. Tomēr ir lietderīgi iekļaut rokasgrāmatas noslēgumā sadaļu, kurā TEACH-
VIP materiāls tiek ievietots plašākā traumu kontroles un novēršanas kapacitātes veidošanas
kontekstā.
Nav vienota, plaši pieņemta viedokļa par to, kas tad īsti ir kapacitātes veidošana. Tiek
uzskatīts, ka kapacitātes veidošana ir cilvēkresursu attīstīšana; cits viedoklis, ka tas ir daudz
plašāks un ietver tādus aspektus kā tādu struktūru un sistēmu attīstība, kurās strādā cilvēki,
arī finanšu resursu attīstīšana, kurus novirza konkrētai jomai u.t.t. Runājot par traumu
profilaksi, šis paplašinātais viedoklis šķiet piemērotāks, jo līdztekus apmācībām jānodrošina
plašākas vajadzības.
TEACH-VIP ir mācību programma, kuras galvenais trumpis ir iespēja nodot zināšanas
apmācāmajiem. Tā ir izstrādāta kā visaptveroša mācību programma, lai piedāvātu
pārdomātu, uz moduļiem balstītu un pielāgojamu apmācības materiālu kopumu, ko var
izmantot visatšķirīgākajām auditorijām. Taču ir svarīgi saprast, ka zināšanas vienas pašas
nav joma, kas jārisina kapacitātes veidošanai traumu profilaksē
Pastāv vēl arī citas vajadzības, kuras var iedalīt četrās kategorijās:
1. zināšanas
2. prasmes
3. sistēmas un struktūras
4. sadarbības tīkli un kopīgs darbs.
Pieminētais ir tikai viens no veidiem kā skatīties uz kapacitātes veidošanas vajadzībām
traumu profilaksē. Lai gan vajadzības netiek nodalītas kā kvalitatīvi atšķirīgas jomas,
kurās nepieciešams ieguldījums, turpmāk katra no minētajām kategorijām tiks apskatīta
atsevišķi.
Zināšanas
Zināšanas nepārprotami nozīmē zināšanu bāzi par traumu profilaksi. TEACH-VIP šo
jomu skar vistiešākajā veidā. Konkrētajai videi atbilstošā zināšanu bāze ir atkarīga gan no
auditorijas, gan no vietējā konteksta kopumā. Viena no svarīgākajām prasībām, runājot
par apmācāmajiem nododamo zināšanu bāzi ir traumu profilakses pamatprincipi: cik
4
lielā mērā un apjomā traumas ietekmē sabiedrību, kādi ir šīs problēmas aprēķināšanas un
izpētes līdzekļi un cik lielā mērā no traumām var izvairīties, kā arī izpratne par profilakses
darbā nepieciešamo starpdisciplināro sadarbību.
Šo pamatzināšanu mērķauditorija ir plaša un tajā var iekļaut arī cilvēkus, kuri tieši
nestrādā jomās, kas nepārprotami saistītas ar traumu profilaksi. Iespējams, ka vietā ir
censties apmācīt pēc iespējas vairāk personas, lai sabiedrība kopumā pakāpeniski sāktu
apzināties traumu problēmu. Šī mērķa labad apmācībā varētu ieguldīt līdzekļus arī tad, ja
skaidri apzināmies, ka apmācītie pēc tam tieši traumu jomā nestrādās
Prasmes
Traumu profilaksei nepieciešamo prasmju attīstīšana ir nedaudz atšķirīga no zināšanu
iegūšanas. Zināšanas to vispārīgā nozīmē ir informācijas, faktu un principu apzināšanās.
Prasmes ir saistītas ar spēju kaut ko izdarīt un tam ir nepieciešama apmācība un pieredze.
Tāpēc prasmes un to attīstīšana bieži vien nozīmē, ka nepieciešamas iepriekš iegūtas
zināšanas, kā arī papildus zināšanas, kas uzkrātas darba pieredzē.
Traumu profilakses un kontroles jomā nepieciešamās prasmes ir dalāmas divās
kategorijās: prasmes, kas pēc būtības ir tehniskas un prasmes, kas ir vairāk saistītas ar
starppersonu saskarsmi. Pirmā veida prasmju ilustrēšanai varētu minēt, piemēram, spēju
veikt izpēti, sekmēt politikas attīstīšanu, izveidot epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas
un kritiski izvērtēt zinātnisku literatūru. Otrā veida prasmes nozīmētu spēju iniciēt
starpnozaru sadarbību, lai īstenotu traumu profilakses stratēģijas, efektīvu komunikāciju,
līdzekļu piesaisti, līderību un koordinēšanu.
Prasmju attīstīšana ir būtiska personu grupā, kuru darbs ir tieši saistīts ar traumu profilaksi.
Piemēram, vecākie sabiedrības veselības vadītāji, traumu profilakses jomā strādājošie
ierēdņi un strādājošie, pētnieki, politikas veidotāji. Atbilstošu prasmju veidošana šajās
personu grupās ir ilgtermiņa process. Viens no vistiešākajiem un efektīvākajiem līdzekļiem
prasmju apgūšanā ir darbaudzināšana un apmaiņas programmas. Izmantojot šādas pieejas,
personālam, kam nepieciešams attīstīt noteiktas prasmes, var organizēt apmaiņas vizītes un
izveidot pastāvīgu tiešo sadarbību ar kolēģiem, kuru prasmes kādā konkrētā jomā ir vairāk
attīstītas. Darbaudzināšana (mentorings) un apmaiņas programmas sekmē gan prasmju
veidošanu, gan nodrošina vērtīgu praktisku piemēru demonstrēšanu efektīgākai traumu
profilakses risināšanai dažādās tās sistēmās.
Sistēmas un struktūras
Trešā kategorija, kas minēta iepriekš, ir saistīta ar sistēmām un struktūrām. Cilvēkiem
var būt plašas zināšanas un viņi laika gaitā var attīstīt arī vajadzīgās prasmes, bet tas īpaši
neietekmēs kapacitāti, ja vien minētajai kompetencei nebūs oficiāla struktūras un darba
vides atbalsta.
Cilvēkiem, kuri velta laiku un enerģiju traumu profilakses darba sekmēšanai, ir jābūt
ilgtspējīgām karjeras iespējām šajā jomā. Cilvēkiem, kuriem ir prasmes izveidot traumu
uzraudzības sistēmas, jābūt finansiālam atbalstam no valdības, lai šādas sistēmas varētu
27
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
radīt, regulāri uzturēt un izmantot. Gan valdībā, gan sabiedrībā ir jāattīsta un jānostiprina
mehānismi starpdisciplinārai sadarbībai traumu novēršanā.
Viss iepriekš minētais prasa līderību, kā arī politisku un finansiālu atbalstu. Būtiskākais
ieguldījumu avots varētu būt valdības. Savukārt tas, kā kapacitātes veidošana traumu
profilaksē ietekmē plašāku jautājumu loku, ir aprakstīts Pasaules Veselības asamblejas 56.
rezolūcijā (WHA56.24), kā arī Pasaules Veselības asociācijas piecdesmit septītajā rezolūcijā
(WHA57.10). Attīstīta traumu profilakses sistēmas ir jāuztur un jāatbalsta ar labi apmācītu
un prasmīgu personālu, kurš īstenotu tās labu darbību.
Sadarbības tīkli un kopīgs darbs
Pēdējā no iepriekš uzskaitītajām kategorijām ir sadarbības tīkli un kopīgs darbs. Traumatisma
jomā strādājošo personu sadarbības tīkli, un šo cilvēku kopīgs darbs ir potenciāls, lai
dažādās vidēs nodrošinātu kapacitātes attīstību. Šāds kopīgs darbs un sadarbības tīkli sekmē
gan tehniskas informācijas, gan pieredzes un stratēģiju apmaiņu. Vienlaikus tas var arī
uzlabot informētību, sekmēt interesi par stratēģiski formulētu pētniecības darbību, definēt
prioritārās darbības konkrētajā jomā un sekmēt paraugprakses definēšanu, apmaiņu un
pārņemšanu traumu profilakses jomā.
TEACH-VIP ir būtisks ieguldījums traumu profilakses un kontroles kapacitātes
veidošanā. Ja apmācību īstenotu līdztekus sistēmu attīstīšanai, kas ir būtiskāko prasmju
kopums un atbalsts sadarbības tīkliem un kopīgam darbam, tad īstenotos svarīgākais
integrētās stratēģijas ietvars traumu profilaksē un kontrolē.
28
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
Nobeigums
Kapacitātes veidošana traumu profilaksei nav jautājums, kas atrisinās pats no sevis. Traumu
radītais slogs ir liels, bet, neraugoties uz to, līdz šim lielākajā daļā pasaules valstu salīdzinoši
maz darīts, lai problēmu atrisinātu. Ir virkne trūkumu, piemēram spējā novērst un kontrolēt
traumas; bez tam apmācība šajā ziņā ir viena no svarīgākajām prioritātēm.
TEACH-VIP ir mācību programma, kas izstrādāta, lai atbalstītu un sekmētu traumu
profilaksi, kā arī lai risinātu mācību materiāla trūkumu izglītošanai par traumatismu.
Programma balstīta uz šobrīd labākajām zināšanām. Tā ir visaptveroša, labi pasniegta un
izstrādāta PVO vadībā, piedaloties pasaulē atzītākajiem ekspertiem par traumatismu. Šo
materiālu var pielāgot traumu problēmām vietējā kontekstā un to var lietot visdažādākajām
auditorijām.
Šīs rokasgrāmatas būtiskākais mērķis ir padarīt pasniedzēja darbu maksimāli efektīvu.
Šīs rokasgrāmatas saturu papildina aktuāla informācija TEACH-VIP lasāmatmiņas
kompaktdiskā (CD-ROM) un kapacitātes veidošanas tematiskā sadaļa PVO traumu
profilakses tīmekļa vietnē (http://www.who.int/violence_injury_prevenion/). Gan CD-
ROM, gan minētā vietne sniedz papildus informāciju un resursus kapacitātes veidošanai.
Lai gan apmācība ir tikai viens kapacitātes veidošanas elements, PVO turpinās atbalstīt
TEACH-VIP apmācības materiāla izmantošanu vienlaikus sniedzot savu artavu kapacitātes
veidošanai savu pilnvaru ietvaros.
PVO novēl visiem pasniedzējiem, kas lietos TEACH-VIP apmācības materiālus, sekmes
darbā un panākumus traumu profilakses kapacitātes veidošanā.
29
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
Atsauces
1. Peden M, McGee K, Krug E, eds. Injury: a leading cause of the global burden
of disease, 2000. Geneva, World Health Organization, 2002 (http://whqlibdoc.
who.int/publications/2002/9241562323.pdf, accessed on 3 August 2005).
2. Murray CJL, Lopez AD, eds. The global burden of disease: a comprehensive assessment
of mortality and disability from diseases, injuries, and risk factors in
1990 and projected to 2020. Boston, MA, Harvard School of Public Health, 1996.
3. Krug EG et al., eds. World report on violence and health. Geneva, World
Health Organization, 2002 (http://www.who.int/violence_injury_prevention/
violence/world_report/en/full_en.pdf, accessed on 5 August 2005).
4. Peden M et al., eds. World report on road traffic injury prevention. Geneva,
World Health Organization, 2004 (http://www.who.int/world-healthday/
2004/infomaterials/world_report/en/index.html, accessed on 5 August 2005).
5. Holder Y et al., eds. Injury surveillance guidelines. Geneva, World Health
Organization, 2001 (http://whqlibdoc.who.int/publications/2001/9241591331.pdf,
accessed on 5 August 2005).
6. Sethi D et al., eds. Guidelines for conducting community surveys on injuries and vio-
lence. Geneva, World Health Organization, 2004 (http://whqlibdoc.who.int/
publications/2004/9241546484.pdf, accessed on 5 August 2005).
7. Bjorke A, Bodil A, Debbie H. Global cooperation on e-learning: background
and pedagogical strategy. United Nations University, 2003.
8. What’s different about large classes. Brisbane, University of Queensland,
2001 (http://www.tedi.uq.edu.au/largeclasses/, accessed June 20, 2005).
9. Joyce B, Weil M, Calhoun E. Models of teaching. Boston, Allyn and Bacon, 2004.
30
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
1. pielikums
TEACH-VIP
programmas
TEACH-VIP pamatprogramma
Zināšanu joma Sadaļas Nodarbības temati
Traumu profilakses,
kontroles un drošības
veicināšanas pamati un
pamatelementi
I. Traumu profilakses kontroles
un drošības veicināšanas
pamatelementi un pieeja.
Vēsturisks izklāts, profilakses principi, traumu klasificēšanas
sistēmas
Traumatisma apmēri un radītā slimību sloga sociālie mēri
II. Metodoloģiskās pieejas: traumu
izpēte un uzraudzība. Informācijas
sistēmas
Datu iegūšanas veidi, kopienas aptauju izmantošana un traumu
uzraudzības sistēmas un to izveidošana
III. Metodiskās pieejas: traumu
profilakses, kontroles un drošības
veicināšanas mērīšanas un
novērtēšanas instrumenti
Traumu profilakses kontroles un drošības veicināšanas intervences
pasākumu izpētes un novērtēšanas metožu vispārīgie aspekti
IV. Ētiskie apsvērumi, kas saistīti
ar traumu profilaksi, kontroli un
drošības veicināšanu
Ētiskie apsvērumi, kas saistīti ar uzraudzību, pētniecību, aprūpi un
pakalpojumu pieejamību
Specializētās jomas
V. Traumu profilakses, kontroles
un drošības veicināšanas praktiskā
pielietošana
Traumas ceļu satiksmes negadījumos
Cita veida traumas: kritieni, apdegumi, dzīvnieku kodumi, slīkšana
un saindēšanās
Ievads traumu profilaksē: vardarbība pret bērniem un vardarbība
pret veciem cilvēkiem
Seksuāla vardarbība, intīmpartnera vardarbība
Jauniešu vardarbība
Pašnāvības, pašnodarīts kaitējums un kolektīva vardarbība
Traumas darbā (arodtraumas) un vardarbības profilakse pilsētvidē
un laukos
Invaliditāte un rehabilitācija
Traumu profilakses,
kontroles un drošības
veicināšanas pamati un
pamatelementi
VI. Traumu aprūpe un rehabilitācija
Aprūpe pirms ievietošanas stacionārā, ātrās palīdzības
pakalpojumi un aprūpe akūtos gadījumos, vidēja un ilgtermiņa
aprūpe un rehabilitācija. Traumu smaguma pakāpes.
VII. Starpdisciplināra pieeja traumu
profilaksei
Izglītības, tiesībsargājošā sektora un citu nozaru loma – sadarbības
uzlabošana
VIII. Politikas izstrāde un aizstāvībaAizstāvības loma politikas izstrādē, politikas attīstīšana un tās
novērtējums
31
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
TEACH-VIP padziļinātā programma
Zināšanu joma Sadaļas Nodarbības temati
Traumu profilakses,
kontroles un drošības
veicināšanas pamati un
pamatelementi
I. Traumu profilakse:
vispārīgie principi un
metodes
Traumu profilakse: vispārīgi principi
Traumu izpētes metodes: datu vākšana
Traumu izpētes metodes: pētījumu plāni
II. Informācijas sistēmas par
traumatismu
Traumu klasifikācija
Traumu reitingi un traumu uzraudzība
Traumu uzraudzības informācijas izplatīšana un izmantošana sabiedrības
veselības jomā
Specializētās jomas
III. Ceļu satiksmes
negadījumu traumas
Determinējošie faktori un riska faktori
Profilakses pasākumi ceļu satiksmes negadījumu mazināšanai – plānošana un
īstenošana
Zināšanu ieviešana praksē
IV. Traumas kritiena vai
apdeguma rezultātā
Kritiena rezultātā radušās traumas
Apdegumi
Kritieni un apdegumi: profilakses programmu plānošana
V. Slīkšana, saindēšanās
un ar dzīvniekiem saistītas
traumas
Traumas, kas saistītas ar slīkšanu
Bērnu saindēšanās
Ar dzīvniekiem saistītas traumas
VI. Vardarbība un nevērība
pret bērnu
Vardarbība un nevērība pret bērnu (1.)
Vardarbība un nevērība pret bērnu (2.)
Vardarbība un nevērība pret bērnu (3.)
VII. Vardarbība un nevērība
pret veciem cilvēkiem
Vardarbība pret veciem cilvēkiem kā sociāla parādība
Profilakses pasākumi vardarbības pret veciem cilvēkiem novēršanai
Profilakse, ētika un politika vardarbības pret veciem cilvēkiem gadījumos
VIII. Jauniešu vardarbība
Jaunieši kā upuri un pāridarītāji
Saskarsme ar vardarbību jauniešu lokā
Jauniešu vardarbības profilakse, viktimizācijas profilakse
IX. Dzimumu vardarbība
Dzimumu vardarbība: definīcijas, veidi un izplatība
Dzimumu vardarbības kā sabiedrības veselības problēmas un cilvēktiesību
pārkāpuma izpratne
Veselības sektora rīcība dzimumu vardarbības gadījumos
X. Pašnāvības un pašnodarīts
kaitējums
Stresa-ievainojamības modelis un pašnāvības procesa attīstība
Sabiedrības veselības pieeja: primārā profilakse
Pašnāvību profilakse veselības aprūpes un psihiatrijas jomā: sekundārā un
terciārā profilakse
XI. Invaliditāte ( nespēja,
nevarība) un rehabilitācija
Veselība, nespēja, nevarība (invaliditāte) un rehabilitācija
Rehabilitācijas pakalpojumi
Politika un tiesības – cilvēki ar invaliditāti
Traumu profilakses,
kontroles un drošības
veicināšanas pamati un
pamatelementi
XII. Traumu aprūpe un
rehabilitācija
Traumu aprūpes sistēmas
Pirmsstacionārā aprūpe
Specializēta aprūpe: akūtā aprūpe un rehabilitācija
XIII. Ētiskie apsvērumi
vardarbības un traumu
profilakses jomā
Pašnodarītas traumas, pašnāvības mēģinājumi un pašnāvība
Netīšas traumas
Vardarbība
XIV. Politika un aizstāvība
Aizstāvība plašsaziņas līdzekļos: piemēru izpēte
Piemēru izpēte, attīstot “spiediena” sadarbības tīklus
Kā rīkoties gadījumos, kad pastāv spēcīga pretreakcija
32
T E A C H - V I P lietotāja rokasgrāmata
2. pielikums
Sekmīgu TEACH-VIP
apmācības kursu piemēri
Šajā pielikumā īsi aprakstīti daži no paņēmieniem un elementiem, kādi līdz šim izmantoti
TEACH-VIP apmācību laikā un kurus dalībnieki ļoti atzinīgi novērtējuši. Tie palīdzēs
pasniedzējiem jau gatavajā TEACH-VIP nodarbību materiālā sekmīgi integrēt papildus
informāciju, kā arī palīdzēs izmantot dažādus paņēmienus, lai veicinātu savstarpēju
sadarbību un interesi apmācības laikā.
TEACH-VIP pirmais apmācību kurss:
intensīvas mācības divas dienas.
Programma semināram tika veidota, pamatojoties uz piecām TEACH-VIP nodarbībām,
kuras divu dienu laikā īsteno traumu profilakses dienestu darbiniekiem. Lai gan var šķist,
ka tiek pasniegtas tikai piecas nodarbības, faktiski divu dienu mācību kursu līdztekus
TEACH-VIP iekļautajam materiālam papildināja vairākas papildu darbības. TEACH-VIP
apmācību materiāls tika grozīts un pielāgots vietējai situācijai.
Nākošajā rindkopā ir īss to būtiskāko elementu kopsavilkums, kuri tika iestrādāti
apmācību kursā kopā ar pielāgojumu apmācības oriģinālā varianta aprakstam.
• TEACH-VIP apmācību materiāls pielāgots vietējai videi. Tas izdarīts, izmantojot
vietējos statistikas datus, vietējās tīmekļa vietnes un, ja vien iespējams, vietējo gadījumu
izpēti. Vietās, kur tas bija lietderīgi saglabāti piemēri no globālā konteksta.
• Dažos slīdos vienkāršots formulējums, jo apmācāmo personu grupai dažviet tas bija
pārlieku akadēmisks.
• Svītrota informācija, kas izraudzītajās nodarbībās atkārtojās.
• Lai mācību kursu padarītu interaktīvāku, iekļautas arī nodarbības.
• Lai izskaidrotu dažus sarežģītus jēdziens, piemēram, Hadona matricu, alternatīvi
apmācībām izmantoti grafiski zīmējumi.
TEACH-VIP otrais apmācību kurss:
īss mācību kurss vienu nedēļu
Šāds mācību kurss tika pasniegts vienas nedēļas laikā. Kursa auditorija – valsts aģentūru
darbinieki, kuri nodarbojas ar sabiedrības veselības jautājumiem. Katru dienu tika ieplānotas
piecas stundas mācību darba un trīs dienas vēl papildus viena stunda vingrinājumiem.
Strādājot šādā konfigurācijā, kursa organizatori izvēlējās šādu pieeju:
33
T E A C H - V I P lietotāja
rokasgrāmata
• Katras nodarbības beigās ieplānot laiku klausītāju jautājumiem. Šajā laikā dalībnieki
tika mudināti sniegt atgriezenisku informāciju par apmācības metodēm, kā arī uzdot
precizējošus jautājumus par mācību vielu;
• papildināt materiālu ar vietējiem piemēriem;
• no slīdiem tika svītrots liekais teksts un iekļauti papildu vizuālie uzskates materiāli;
• samazināts pārlieku detalizētas vai sarežģītas informācijas daudzums.
TEACH-VIP trešais apmācību kurss:
mācību kurss sešus mēnešus
Šajā mācību kursā sešu mēnešu laikā tika pasniegta ievērojama TEACH-VIP apmācību
materiāla daļa. Mācību auditorija galvenokārt bija sabiedrības veselības maģistrantūras
(MPH) studenti; no kuriem vairākumam bija plaša pieredze tostarp arī saskare ar traumu
profilaksi.
Šādā kontekstā pasniedzēji nolēma sākotnējā TEACH-VIP mācību materiālā veikt
šādas izmaiņas:
• attiecīgajos TEACH-VIP slīdos iekļaut vietējos datus, ko iegūst no vietējiem pārvaldības
iestādēm vai valsts pārvaldes iestādēm, kas atbild par informācijas apkopošanu;
• sazināties ar reģionālajām organizācijām, kuras nodarbojas ar traumu profilaksi, lai
mācību materiālā iekļautu informāciju par vietējā mērogā pieejamajiem resursiem un
kapacitāti;
• pa TV valsts mērogā pārraidīt dokumentālo filmu, kurā traumas ir būtiskākais temats;
tas bija iecerēts kā vietējā gadījuma izpētes aspekts;
• ņemot vērā apmācāmās auditorijas iepriekšējo pieredzi un, lai sekmētu diskusijas un ideju
apmaiņu starp auditoriju un pasniedzējiem, lekcijas tika papildinātas ar interaktīvām
nodarbībām,
• tā kā vietējā mērogā vardarbības profilakses pasākumi bija salīdzinoši mazattīstīti,
dalībniekiem tika ierosināta diskusija par līdzībām un atšķirībām vietējā pieejā
problēmas risināšanā un TEACH-VIP oriģinālajā versijā aprakstītajā.
Šajos kopsavilkumos par trīs dažādām sekmīgi īstenotām TEACH-VIP apmācības versijām
redzamas divas nozīmīgas līdzības. Vispirms, TEACH-VIP materiālu pārdomāti pielāgoja,
ņemot vērā vietējo kontekstu, auditorijas sagatavotību un vajadzības. Otrkārt, mācību
procesa specifiskie mērķi uzmanīgi tika saskaņoti ar mācībām atvēlēto laiku. Īpaša vērība tika
pievērsta, lai studentus nepārslogotu un sniegtu viņiem iespēju aktīvi piedalīties mācībās.
Šos piemērus var izmantot kā vadlīnijas, lai sekmīgi grozītu un īstenotu TEACH-
VIP mācību materiālu jebkurā vidē. TEACH-VIP CD-ROM “Welcome to TEACH-
VIP” (Laipni lūdzam iepazīties ar TEACH-VIP) var atrast vēl citus materiālus par to, kā
nodarbības padarīt maksimāli efektīvas.
Pasaules Veselības organizācijas
Eiropas Reģionālais birojs
PVO pārstāvniecība Latvijā
ANO Nams, Pils iela 21LV-1050 RīgaLatvijaTelefons: +371 67503619 (C)Fax: +371 67503603E-pasts: [email protected]