National accounts andGDP/lv Statistics Explained

Source : Statistics Explained (https://ec.europa.eu/eurostat/statisticsexplained/) - 30/11/2020 1

Nacionalie konti un IKPDati ieguti 2020. gada augusta.

Raksta atjauninajums planots 2021. gada novembrı.

Nacionalajos kontos ir apkopoti vairaki labi zinami ekonomikas radıtaji , kas izklastıti šaja raksta. Iekšzemes kop-produkts (IKP) ir visbiežak lietotais ekonomikas kopeja apjoma radıtajs, savukart atvasinatus radıtajus, tadus kaIKP uz vienu iedzıvotaju , kas, piemeram, izteikts euro vai pielagots, nemot vera cenu lımena atškirıbas (izteiktspirktspejas lımenı, PSL ), bieži izmanto, lai salıdzinatu dzıves lımeni vai uzraudzıtu ekonomisko konverg‘ enci vaidiverg‘ enci Eiropas Savienıba (ES) .

Turklat ıpašu IKP komponentu un saistıtu radıtaju attıstıba, piemeram, attiecıba uz ekonomikas produkci-jas izlaidi, importu un eksportu , iekšzemes (privato un valsts) paterinu vai ieguldıjumiem, ka arı dati parienakumu un uzkrajumu sadali var sniegt vertıgas atzinas par galvenajiem ekonomikas virzıtajspekiem, veidojotpamatu konkretu ES politikas virzienu izstradei, uzraudzıbai un izvertešanai.

Šo rakstu publice reizi gada, noradot gada datus. Šaja 2020. gada raksta aplukota situacija tikai lıdz 2019.gadam. Tadel pirmos secinajumus par Covid-19 pandemijas ietekmi bus iespejams izdarıt tikai 2021. gadaraksta, un pilnu krızes apmeru vares atklat tikai velakos izdevumos.

IKP dinamika ES 27 dalıbvalstıs: pieaugums kopš 2014. gadaPasaules finanšu un ekonomikas krıze 2009. gada ES 27 dalıbvalstıs (ES-27) izraisıja smagu recesiju (sk. 1.attelu), kurai 2010. gada sekoja atlabšana. Krıze sakas jau iepriekš Japana un Amerikas Savienotajas Valstıs,kur negatıva reala IKP gada izmainu dinamika tika reg‘ istreta jau 2008. gada — 2009. gada ta pazeminajasvel vairak, taču 2010. gada šis radıtajs uzlabojas. Turpretı Kına (ieskaitot Honkongu) ekonomikas produk-cijas izlaide krızes laika turpinaja strauji palielinaties (gandrız par 10 % katru gadu), nedaudz paleninajasturpmakajos gados, taču saglabajas ieverojami augstaka lımenı neka parejas valstıs, kuru situacija paradıta 1.attela.

Krıze ES-27 bija jutama jau 2008. gada, kad dalıbvalstıs butiski samazinajas IKP pieauguma temps, kamsekoja reala IKP kritums par 4,3 % 2009. gada. Atveselošanas laika 2010. gada ES-27 IKP indekss (peckedetajiem apjomiem) palielinajas par 2,2 %, un 2011. gada bija verojams pieaugums vel par 1,8 %. Pec tam2012. gada IKP saruka par 0,7 %, sekoja nebutiskas izmainas 2013. gada, un pozitıva izmainu dinamika tikasasniegta 2014. gada (1,6 %). No 2015. gada lıdz 2018. gadam pieaugums bija salıdzinoši stabils — no 2,0 %lıdz 2,8 % katru gadu. 2019. gada pieauguma temps samazinajas — ES-27 realais IKP pieaugums bija 1,5 %.

Eurozona (EZ-19) attiecıgie izmainu radıtaji bija lıdzıgi ES 27 dalıbvalstıs reg‘ istretajiem: 2009. un 2012. gadareg‘ istretais samazinajums bija lielaks (-4,5 % un -0,9 %) neka ES-27, un 2012. gada samazinajums turpinajasarı 2013. gada (-0,2 %), kamer ES-27 2013. gada izmainu nebija. Lai gan eurozona reg‘ istrets pieaugums katrano gadiem, kad pieaugums bijis ES-27, pieauguma temps eurozona parasti bijis par 0,1 vai 0,2 procentpunktiem

mazaks. Tadel laikposma no 2009. lıdz 2019. gadam reala IKP pieaugums eurozona bija nedaudz mazaks nekaES-27 kopuma.

1. attels. Reala IKP izmainu dinamika, 2009.–2019. gads (izmainas procentos salıdzinajuma ariepriekšejo gadu) Avots: Eurostat (naida_10_gdp)

ES dalıbvalstıs reala IKP pieaugums butiski atškıras gan dažados laikposmos, gan arı ES dalıbvalstu starpa (sk.1. tabulu). Pec visas ES dalıbvalstıs, iznemot Poliju, 2009. gada noverotas ekonomikas recesijas ekonomikasizaugsme 2010. gada atsakas 23 dalıbvalstıs; 23 dalıbvalstıs ta turpinajas arı 2011. gada. Taču 2012. gadašı attıstıba mainıjas, jo mazliet vairak neka puse (14) dalıbvalstu zinoja par ekonomikas izaugsmi, savukartparejas dalıbvalstıs izlaide samazinajas. Velak lielakaja dala dalıbvalstu atkal tika reg‘ istreta izaugsme —2013. gada tadu dalıbvalstu skaits, kuras reg‘ istreja pozitıvu izmainu radıtaju, sasniedza 16 un palielinajaslıdz 23 dalıbvalstım 2014. gada un lıdz 26 dalıbvalstım 2015. un 2016. gada. Visas 27 dalıbvalstıs 2017.gada (pirmo reizi kopš 2007. gada) tika reg‘ istreta pozitıva izmainu dinamika, un ta turpinajas arı 2018. un2019. gada. Vienıga dalıbvalsts ar negatıvu izmainu dinamiku 2015. un 2016. gada bija Griekija, kur tikareg‘ istrets samazinajums par 0,4 % un 0,2 % pec palielinajuma par 0,7 % 2014. gada un pieciem secıgiem gadiem(2009.–2013. gads), kad ekonomikas produkcijas izlaide samazinajas.

National accounts and GDP/lv 2

1. tabula. Reala IKP izmainu dinamika, 2009.–2019. gads Avots: Eurostat (naida_10_gdp)

Augstakie reala IKP gada pieauguma tempi 2019. gada reg‘ istreti Irija (5,6 %), Ungarija (4,9 %) un Malta (4,7%), bet viszemaka izmainu dinamika reg‘ istreta Vacija (0,6 %) un Italija (0,3 %).

Pedeja desmitgade videjais gada IKP pieaugums ir 1,6 % ES-27 un 1,4 % eurozona

Polijai visa 1. tabula atspogulotaja perioda tika pastavıgi reg‘ istreti pozitıvi izmainu radıtaji. No tabulaieklautajam trešam valstım šada situacija bija arı Albanija, Kosova* (2009.–2018. gada dati) un Kına (2009.–2018.gada dati). Belg‘ ija, Bulgarija, Danija, Vacija, Igaunija, Irija, Francija, Lietuva, Malta un Slovakija 2019. gadapozitıvu gada izmainu dinamiku reg‘ istreja jau desmito reizi pec kartas; šada situacija bija arı Apvienotaja Kar-aliste, Norveg‘ ija, Šveice un Amerikas Savienotajas Valstıs, savukart Turcija 2018. gada pozitıvu gada izmainudinamiku reg‘ istreja devıto reizi pec kartas.

Analizejot dinamiku pedeja desmitgade, ir skaidrs, ka pasaules finanšu un ekonomikas krızes ietekme ESdalıbvalstu ekonomikas kopejie radıtaji pazeminajas. Videjais pieauguma temps gada ES-27 un eurozona (EZ-19) laika no 2009. gada lıdz 2019. gadam bija attiecıgi 1,6 % un 1,4 % (sk. 1. tabulu). Dalıbvalstu viduvislielakais ša radıtaja pieaugums reg‘ istrets Irija (videjais gada pieaugums ir 6,0 %, kas ietver ıpaši lielu pieau-gumu 2015. gada starptautisku uznemumu darbıbas rezultata), tai seko Malta (5,7 %), Igaunija (3,7 %), Polija(3,6 %) un Lietuva (3,5 %; ir laikrindu parravums). Turpretı Portugale un Italija videjais pieaugums gada bijazem 1,0 %, un Griekija reala IKP dinamika no 2009. gada lıdz 2019. gadam kopuma bija negatıva.

National accounts and GDP/lv 3

Bieži valstis tiek salıdzinatas, izmantojot pirktspejas lımeni (PSL), — tas ir korig‘ etas vertıbas, kas atspogulocenu lımenu atškirıbas valstu starpa. Janem vera, ka 2. un 3. attela, ka arı 2. tabula noradıtie dati irizteikti faktiskajas cenas, un tos nevajadzetu izmantot izmainu dinamikas aprekiniem inflacijas un valutas kursasvarstıbu del.

2019. gada IKP ES 27 dalıbvalstıs sasniedza PSL 13,9 triljonus (PSL 13 900 miljardus ) — janem vera, kaattiecıba uz ES-27 viens PSL ir vienads ar vienu euro. Tadejadi ES-27 IKP, kas izteikts PSL, laikposma no2009. lıdz 2019. gadam katru gadu atpalika no ASV IKP, kas izteikts PSL (sk. 2. attelu; janem vera, kaPSL radıtaji ir paredzeti salıdzinajumam valstu starpa, bet ne dažadu laikposmu salıdzinašanai, jo metodiskuiemeslu del tos nevar uzskatıt par laikrindu). Interesanti, ka Kına vesturiski bija zemaks ekonomikas produk-cijas izlaides lımenis neka ES-27 un Amerikas Savienotajas Valstıs, taču šı situacija ir mainıjusies, jo Kınasekonomika ir notikušas straujas parmainas, un ta turpina attıstıties. Kınas IKP, kas izteikts PSL, 2013. gadapirmo reizi sasniedza lımeni, kas augstaks neka ES-27 reg‘ istretais. 2016. gada Kınas IKP lımenis (izsakot PSL)bija vienads ar ASV, un 2017. gada tas parsniedza ASV lımeni (kopš ta laika Kına šo pozıciju ir saglabajusi).

2. attels. Nominalais IKP, 2009.–2019. gads (miljardos PSL) Avots: Eurostat (prc_ppp_ind)

2019. gada Vacijas IKP veidoja vairak neka vienu piekto dalu no ES-27 IKP, kas izteikts PSL

Eurozonas IKP 2019. gada veidoja 81,1 % no ES-27 IKP (izsakot PSL), un tas bija mazak neka 2009. gada,kad šis radıtajs bija 83,2 %. 2019. gada četru lielako ES-27 dalıbvalstu (Vacijas, Francijas, Italijas un Spanijas)ekonomika kopuma veidoja nedaudz vairak par trim piektdalam (60,7 %) no ES-27 IKP, kas ir par 2,0 procent-punktiem mazak neka šo valstu IKP dala pirms desmit gadiem (2009. gada). Vacija viena pati 2019. gadaveidoja 22,4 % no ES-27 IKP, kas ir vairak neka 2009. gada, kad tas dala bija 21,5 %. Visu trıs nakamo lielakodalıbvalstu dala laika no 2009. gada lıdz 2019. gadam samazinajas — Italijai ta saruka par 1,8 procentpunktiem,Spanijai par 1,0 procentpunktu, Francijai — par 0,1 procentpunktu.

2019. gada videjais IKP uz vienu iedzıvotaju ES 27 dalıbvalstıs bija 31 100 EUR

Novertejot dzıves lımeni, parasti izmanto IKP uz vienu iedzıvotaju jeb, citiem vardiem sakot, IKP pielago

National accounts and GDP/lv 4

ekonomikas lielumam attiecıgas valsts iedzıvotaju skaita zina. ES-27 iedzıvotaju skaits 2019. gada bija 448miljoni. 2019. gada videjais IKP uz vienu iedzıvotaju ES-27 (faktiskajas cenas) bija 31,1 tukstotis EUR. PSLizteiktas vertıbas ir pielagotas, lai nemtu vera cenu lımenu atškirıbas valstıs. Katras valsts relatıvo stavokli varizteikt, salıdzinot ar ES-27 videjo radıtaju, kas atbilst vertıbai 100 (sk. 2. tabula pa labi). Pamatojoties uz šoradıtaju, augstaka vertıba ES 27 dalıbvalstu vidu tika reg‘ istreta Luksemburga, kur IKP uz vienu iedzıvotaju(izteikts PSL) 2019. gada bija aptuveni 2,6 reizes augstaks neka videji ES-27 (tas daleji skaidrojams ar Belg‘ ijas,Francijas un Vacijas parrobežu darba nemeju ietekmi). Turpretı Bulgarija IKP uz vienu iedzıvotaju (izteiktsPSL) bija tikai mazliet lielaks neka puse no ES-27 videja lımena.

2. tabula. Nominalais IKP, 2009. gads un 2017.–2019. gads Avots: Eurostat (prc_ppp_ind)

PSL radıtaju dinamika pedeja desmitgade liecina, ka notika zinama dzıves lımena konverg‘ ence. Lielaka daladalıbvalstu, kas pievienojas ES 2004., 2007. vai 2013. gada , no pozıcijas, kas 2009. gada bija zemaka parES-27 videjo lımeni, 2019. gada pietuvojas ES-27 videjam lımenim, lai gan pasaules finanšu un ekonomikaskrızes laika tas piedzıvoja lımena kritumu; sk. 3. attelu. Kipra bija iznemums — lımenis, kas bija augstakspar ES-27 videjo (2009. gada 106 % no ES-27 videja lımena), pazeminajas lıdz lımenim, kas bija par to zemaks(89 %). No vecajam dalıbvalstım Italijas un Spanijas radıtaji arı pazeminajas no lımena, kas parsniedz ES-27videjo lımeni, lıdz lımenim, kas ir par to zemaks. Griekijas un Portugales radıtaji noslıdeja vel vairak zem ES-27videja lımena. Danijas, Vacijas un Luksemburgas radıtaji palielinajas vel vairak virs ES-27 videja lımena, unıpaši ieverojams palielinajums virs videja notika Irija. Parejas ES-15 dalıbvalstis — Austrija, Belg‘ ija, Francija,Zviedrija, Somija un Nıderlande — no pozıcijas virs ES-27 videja lımena 2009. gada nonaca situacija, kad toradıtaji 2019. gada ir tuvaki ES-27 videjam lımenim (tomer joprojam virs ta).

National accounts and GDP/lv 5

3. attels. Nominalais IKP uz vienu iedzıvotaju, 2009. un 2019. gads (ES-27 = 100; pamatojotiesuz PSL uz vienu iedzıvotaju) Avots: Eurostat (prc_ppp_ind)

Bruto pievienota vertıba ES 27 dalıbvalstıs pa saimnieciskas darbıbas veidiemGandrız trıs ceturtdalas no ES-27 kopejas pievienotas vertıbas 2019. gada nodrošinaja pakalpo-jumu nozare

Vertejot IKP saistıba ar produkcijas izlaidi, 3. tabula ir sniegts parskats par 10 saimnieciskas darbıbu veidu(ka tie defineti NACE 2. redakcija ) salıdzinošo nozımi attiecıba uz kopejas bruto pievienotas vertıbas bazesnominalcenas palielinašanu.

Laikposma no 2009. lıdz 2019. gadam rupniecıbas ıpatsvars ES-27 pievienotaja vertıba palielinajas par 0,7procentpunktiem lıdz 19,7 %, tadejadi apsteidzot sadales tirdzniecıbas, transporta, izmitinašanas un edinašanaspakalpojumu nozari un klustot par lielako starp noradıtajiem 10 saimnieciskas darbıbas veidiem; sadalestirdzniecıbas, transporta, izmitinašanas un edinašanas pakalpojumu nozares ıpatsvars kopeja bruto pievienotajavertıba 2009. un 2019. gada bija vienads — 19,3 %. Lielakais pieaugums šaja perioda (par 1,1 procentpunktu:no 10,2 % lıdz 11,3 %) tika reg‘ istrets profesionalajiem, zinatniskajiem, tehniskajiem, administratıvajiem unatbalsta pakalpojumiem (turpmak “uznemejdarbıbas pakalpojumi”), kas kluva par ceturto lielako saimnieciskasdarbıbas veidu, apsteidzot darbıbas ar nekustamo ıpašumu. Starp parejiem saimnieciskas darbıbas veidiemıpatsvara pieaugums reg‘ istrets vienıgi informacijas un sakaru pakalpojumiem (pieaugums par 0,3 procentpunk-tiem lıdz 5,0 %) un lauksaimniecıbai, mežsaimniecıbai un zivsaimniecıbai (pieaugums par 0,1 procentpunktulıdz 1,8 %).

Trešais lielakais saimnieciskas darbıbas veids (pec bruto pievienotas vertıbas) 2019. gada bija valsts parvalde,aizsardzıba, izglıtıba, cilveku veselıbas aprupe un socialais darbs — ta ıpatsvars kopeja pievienotaja vertıba2019. gada samazinajas par 0,6 procentpunktiem lıdz 18,7 %. Parejie saimnieciskas darbıbas veidi, kuruıpatsvars izlaide butiski samazinajas, bija buvniecıba (samazinajums par 0,6 procentpunktiem lıdz 5,6 %) unfinanšu un apdrošinašanas pakalpojumi (samazinajums par 0,7 procentpunktiem lıdz 4,5 %). Abu divu atlikušo

National accounts and GDP/lv 6

saimnieciskas darbıbas veidu ıpatsvars izlaide samazinajas nedaudz: darbıbu ar nekustamo ıpašumu ıpatsvarssaruka par 0,1 procentpunktu lıdz 10,8 %, tadejadi tas no ceturta lielaka saimnieciskas darbıbas veida kluva parpiekto lielako; otrais mazakais ıpatsvars (apsteidzot lauksaimniecıbu, mežsaimniecıbu un zivsaimniecıbu) bijamakslas, izklaides un citiem pakalpojumiem — tas samazinajas par 0,3 procentpunktiem lıdz 3,3 %.

3. tabula. Bruto pievienota vertıba bazes nominalcenas, 2009. un 2019. gads (kopejas brutopievienotas vertıbas ıpatsvars procentos) Avots: Eurostat (nama_10_a10)

Pakalpojumu nozare 2019. gada veidoja 72,9 % no ES-27 kopejas bruto pievienotas vertıbas; 2009. gada tasdala bija 73,2 %. Pakalpojumu relatıva nozıme bija ıpaši liela Luksemburga, Malta, Kipra, Francija, Griekija,Nıderlande, Belg‘ ija un Portugale — šajas valstıs tie veidoja vismaz trıs ceturtdalas no kopejas pievienotasvertıbas. Turpretı Irija, Čehija, Rumanija, Polija, Slovakija, Slovenija un Ungarija pakalpojumu ıpatsvars bijano 61 % lıdz 66 %; visas šajas valstıs reg‘ istrets salıdzinoši liels rupniecıbas ıpatsvars.

Saimniecisko darbıbu attıstıbas atškirıbas pedeja desmitgade

National accounts and GDP/lv 7

Strukturalas parmainas vismaz daleji ir saistıtas ar tadam paradıbam ka tehnolog‘ iju attıstıba, relatıvo cenudinamika, arpakalpojumi un globalizacija, kuru del ražošanas darbıbas un daži pakalpojumi (tadi, kurus varsniegt attalinati, piemeram, tiešsaiste vai no zvanu centriem) bieži tiek parvietoti uz reg‘ ioniem, kur ir mazakasdarbaspeka izmaksas, — gan ES 27 dalıbvalstıs, gan arı trešas valstıs. Turklat vairakus saimnieciskas darbıbasveidus ıpaši ietekmeja pasaules finanšu un ekonomikas krıze un tas sekas, taču lielako dalu saimnieciskas darbıbasveidu krıze visvairak ietekmeja laikposma no 2007. gada lıdz 2009. gadam, t. i., pirms laikrindas, kas paradıta4. un 5. attela.

No 2009. lıdz 2014. gadam lauksaimniecıbas, mežsaimniecıbas un zivsaimniecıbas nozares izlaide ES-27 bijamainıga — tas izmainu radıtaji bija no -4,7 % lıdz 5,4 %. Velak izmainas bija merenakas — 2015. un 2016. gadareg‘ istrets kritums par 0,7 % un 1,1 %, un pec tam no 2017. lıdz 2019. gadam trıs reizes noverots salıdzinošineliels pieaugums (no 0,4 % lıdz 1,3 %). Kopuma 2019. gada izlaide bija par 5,0 % lielaka neka 2009. gada. No2009. lıdz 2011. gadam, nozarei atgustoties no krızes, ES-27 rupniecıbas izlaide palielinajas par 11,9 %, tačulaikposma no 2011. gada lıdz 2013. gadam ta samazinajas par 2,3 %. Turpmakajos četros gados rupniecıbasizlaide palielinajas samera strauji (gada pieaugums bija no 2,4 % lıdz 3,3 %). Sekoja merenaks pieaugums (1,9%) 2018. gada un samazinajums par 0,5 % 2019. gada. Rupniecıbas izlaide 2019. gada bija par 24,5 % lielakaneka 2009. gada. Buvniecıba pec krızes piedzıvoja dzilako un ilgako kritumu; tas izlaide ES-27 no 2009. lıdz2013. gadam samazinajas par 14,9 % (ta bija samazinajusies jau 2008. un 2009. gada), turklat šaja periodatas izlaide samazinajas katru gadu. Tadel 2015. gada buvniecıba reg‘ istretais 1,6 % palielinajums (pec tam, kad2014. gada izmainu nebija) bija pirmais gada pieaugums astonos gados, un tam sekoja pieaugums par 1,3–3,8 %lıdz pat 2019. gadam. Neraugoties uz šo neseno pastavıga pieauguma periodu, buvniecıbas izlaide 2019. gadabija par 3,4 % mazaka neka 2009. gada (un lıdz ar to ieverojami mazaka neka pirms krızes sakuma).

Divas pakalpojumu nozares — informacijas un sakaru pakalpojumos un darbıbas ar nekustamo ıpašumu — ikgadu no 2009. lıdz 2019. gadam reg‘ istrets pozitıvs gada izmainu radıtajs. Lıdzıga situacija bija uznemejdarbıbaspakalpojumu nozare, kur vienıgais iznemums ir neliels samazinajums par 0,2 % 2012. gada, ka arı valstsparvaldes, aizsardzıbas, izglıtıbas, cilveku veselıbas aprupes un sociala darba nozare (iznemot 2012. gadu, kadizmainu nebija, un 2013. gadu, kad reg‘ istrets neliels samazinajums par 0,1 %) un sadales tirdzniecıbas, trans-porta, izmitinašanas un edinašanas pakalpojumu nozare (iznemot samazinajumu par 0,5 % 2013. gada). Nominetajam nozarem straujakais kopejais palielinajums laikposma no 2009. lıdz 2019. gadam bija informacijasun sakaru nozare, kuras izlaide 2019. gada bija par 48,9 % lielaka neka 2009. gada. Lenakais pieaugumatemps bija valsts parvaldes, aizsardzıbas, izglıtıbas, cilveku veselıbas aprupes un sociala darba nozare (kopumapieaugums par 9,5 %). Abas divas atlikušajas pakalpojumu nozares — finanšu un apdrošinašanas pakalpojumunozare un makslas, izklaides un citu pakalpojumu nozare — trıs gados no 2009. gada lıdz 2019. gadam tikareg‘ istrets izlaides kritums; kopejais pieaugums abas minetajas nozares bija neliels — attiecıgi 5,4 % un 4,8 %.

2019. gada ES-27 visos saimnieciskas darbıbas veidos, iznemot rupniecıbu, tika konstatets bruto pievienotasvertıbas pieaugums salıdzinajuma ar 2018. gadu. Lielakais pieaugums bija informacijas un sakaru nozare (3,9 %)un buvniecıba (3,4 %). Rupniecıbas izlaide samazinajas par 0,5 %, bet lenakais pieaugums parejo saimnieciskasdarbıbas veidu vidu bija lauksaimniecıbai, mežsaimniecıbai un zivsaimniecıbai (0,4 %).

National accounts and GDP/lv 8

4. attels. Realas bruto pievienotas vertıbas izmainas, ES-27, 2009.–2019. gads (2010. gads =100) Avots: Eurostat (nama_10_a10)

National accounts and GDP/lv 9

5. attels. Realas bruto pievienotas vertıbas izmainas, ES-27, 2009.–2019. gads (2010. gads =100) Avots: Eurostat (nama_10_a10)

Darba ražıgumsLai izslegtu inflacijas ietekmi, darba ražıgumu uz vienu nodarbinato var aprekinat, izmantojot datus, kaspielagoti cenu izmainam. Analıze par darba ražıgumu uz vienu nodarbinato reala izteiksme (pamatojoties uzkedetajiem apjomiem) 10 gadu perioda no 2009. gada lıdz 2019. gadam ES-27 liecina par pieaugumu lielakajadala saimnieciskas darbıbas veidu, un lielakais ražıguma pieaugums reg‘ istrets lauksaimniecıba, mežsaimniecıbaun zivsaimniecıba (kopuma pieaugums par 30,1 %), rupniecıba (24,3 %) un informacijas un sakaru pakalpojumunozare (22,8 %); sk. 6. attelu. Janem vera, ka saimnieciskas darbıbas veidu darba ražıguma lımenu precızusalıdzinajumu reala izteiksme var analizet tikai par 2010. parskata gadu, jo kedetos apjomus nevar summet.

National accounts and GDP/lv 10

6. attels. Realais darba ražıgums, ES-27, 2009., 2014. un 2019. gads (tukstošos EUR uz vienunodarbinato) Avots: Eurostat (nama_10_a10) un (nama_10_a10e)

Plašaki dati par reala darba ražıguma izmainam, merot uz vienu nodarbinato vai uz vienu nostradato stundu,sniegti 4. tabula. Darba ražıgums uz vienu nodarbinato reala izteiksme laikposma no 2009. lıdz 2019. gadampalielinajas gandrız visas ES-27 dalıbvalstıs, un tikai reg‘ istretie dati par Griekiju liecinaja par samazinajumu (parMaltu dati nav pieejami). Tapat šaja paša laikposma darba ražıgums uz vienu nostradato stundu palielinajasvisas ES-27 dalıbvalstıs, iznemot Griekiju (arı šaja zina par Maltu dati nav pieejami). Neieklaujot dalıbvalstisar laikrindu parravumiem (sk. 4. tabulu), lielakais pieaugums (procentos) abos reala darba ražıguma radıtajostika reg‘ istrets Rumanija, Bulgarija, Igaunija un Latvija, bet vismazakais (iznemot Griekiju) — Luksemburgaun Italija.

National accounts and GDP/lv 11

4. tabula. Realais darba ražıgums, 2009., 2014. un 2019. gads Avots: Eurostat (nama_10_gdp)un (nama_10_a10_e)

Paterina izdevumiPieveršoties IKP komponentu izmainu analızei izdevumu aspekta, ir redzams, ka visas ES 27 dalıbvalstıs gala-paterina izdevumi no 2009. lıdz 2019. gadam apjoma zina palielinajas par 10,8 % (sk. 7. attelu), lai ganbija nelieli samazinajumi 2012. un 2013. gada. Visparejas valdıbas galapaterina izdevumi palielinajas nedaudzlenak — par 10,0 % no 2009. lıdz 2019. gadam. Taja paša laikposma bruto kapitala veidošanas radıtajs bijasalıdzinoši nepastavıgs — tas palielinajas par 8,2 % laikposma no 2009. lıdz 2011. gadam, samazinajas gandrıztikpat liela mera (8,1 %) no 2011. lıdz 2013. gadam un tad pastavıgi pieauga lıdz pat 2019. gadam, 2013.–2019.gada palielinoties par 26,9 %. No 2009. lıdz 2013. gadam, ka arı 2017. gada eksporta pieaugums parsniedzaimporta pieaugumu, savukart piecos no sešiem gadiem laikposma no 2014. lıdz 2019. gadam straujaks bijaimporta pieaugums. Laikposma no 2009. lıdz 2019. gadam eksports palielinajas kopuma par 61,0 %, savukartimports palielinajas par 55,3 %.

National accounts and GDP/lv 12

7. attels. Realo paterina izdevumu, bruto kapitala veidošanas, eksporta un importa izmainas,ES-27, 2009.–2019. gads (2010. gads = 100) Avots: Eurostat (nama_10_gdp)

Pec 2009. gada reg‘ istreta paterina izdevumu samazinajuma ES-27 majsaimniecıbas un majsaimniecıbas ap-kalpojošajas bezpelnas organizacijas (MABO) šis radıtajs atkal palielinajas 2010. gada (pieaugums par 0,9 %apjoma zina) un 2011. gada (0,3 %), pirms tas atkal samazinajas 2012. gada (par 0,9 %) un 2013. gada (par0,5 %). Pec tam šie izdevumi palielinajas sešus gadus pec kartas, palielinajumam sakotneji paatrinoties no 1,1% lıdz 2,2 % un velak paleninoties lıdz 1,6 % 2019. gada.

2010. gada ES-27 visparejas valdıbas izdevumu pieauguma temps paleninajas apjoma zina, un šı izmainudinamika saglabajas samera stabila (diapazona no -0,2 % lıdz 0,4 %) no 2011. lıdz 2013. gadam, bet nedaudzstraujaks pieaugums (no 1,0 % lıdz 2,0 %) atjaunojas no 2014. lıdz 2019. gadam.

IeguldıjumiLai gan 2011. gada bija verojams pieaugums (2,0 %), ES-27 bruto pamatkapitala veidošana pilnıgi neatjaunojaspec strauja krituma 2009. gada (-11,3 %), un 2012. un 2013. gada atgriezas negatıva izmainu dinamika. Tomerbruto pamatkapitala veidošana ES-27 palielinajas laikposma no 2014. lıdz 2019. gadam, katru gadu pakapjotiespar 2,1–5,6 %.

National accounts and GDP/lv 13

8. attels. IKP izdevumu komponentu reala gada izmainu dinamika, ES-27, 2009.–2019. gads (%)Avots: Eurostat (nama_10_gdp)

Majsaimniecıbu un majsaimniecıbas apkalpojošo bezpelnas organizaciju paterina izdevumi faktiskajas cenas2019. gada veidoja 53,2 % no ES-27 IKP, bruto kapitala veidošanas dala bija 22,5 % un visparejas valdıbasizdevumu dala bija 20,6 %, savukart preču un pakalpojumu arejais saldo bija 3,8 % (sk. 9. attelu).

National accounts and GDP/lv 14

9. attels. Nominala IKP izdevumu komponenti, ES-27, 2019. gads (IKP procentuala dala) Avots:Eurostat (nama_10_gdp), (tec00009), (tec00010), (tec00011) un (tec00110)

ES 27 dalıbvalstıs ir bijusi loti atškirıga ieguldıjumu intensitate (sk. 10. attelu), un daleji tas var liecinat paratrašanos dažados ekonomikas attıstıbas posmos, ka arı raksturo izaugsmes dinamiku pedejos gados. 2019. gadabruto ieguldıjumi pamatkapitala (faktiskajas cenas) veidoja 22,1 % no IKP ES-27 un gandrız tadu pašu daluno IKP (22,0 %) eurozona. Šie ieguldıjumi bija parliecinoši vislielakie Irija (45,6 %), un arı Ungarija (28,6 %),Čehija (26,2 %) un Igaunija (26,1 %) to dala IKP bija virs 25,0 %. Parliecinoši vismazako dalu no IKP šieieguldıjumi veidoja Griekija (11,4 %).

National accounts and GDP/lv 15

10. attels. Bruto pamatkapitala veidošana faktiskajas tirgus cenas, 2019. gads (IKP procentualadala) Avots: Eurostat (nama_10_gdp)

Lielako dalu ieguldıjumu ES-27 veica privatais sektors (sk. 5. tabulu — 2019. gada uznemumu un majsaimniecıbuieguldıjumi veidoja 19,4 % no ES-27 IKP, savukart publiska sektora ieguldıjumiem šis radıtajs bija 3,0 %). At-tiecıba pret IKP augstakais publiska sektora ieguldıjumu ıpatsvars pret IKP bija Ungarija un Kipra (abas 5,8%; 2018. gada dati), savukart augstakais uznemejdarbıbas sektora ieguldıjumu ıpatsvars tika reg‘ istrets Irija(19,1 %; 2018. gada dati), Čehija (16,9 %) un Zviedrija (16,4 %), bet augstakais majsaimniecıbu ieguldıjumuıpatsvars — Somija (7,2 %) un Kipra (7,1 %; 2018. gada dati). Majsaimniecıbu ieguldıjumi (ka dala no IKP)2018. gada bija ieverojami mazaki neka 2009. gada Griekija, Kipra, Spanija un Irija, taču tie bija ieverojamilielaki Rumanija (2019. gada salıdzinajuma ar 2009. gadu).

National accounts and GDP/lv 16

5. tabula. Ieguldıjumi faktiskajas tirgus cenas, 2009., 2014. un 2019. gads (IKP procentualadala) Avots: Eurostat (nasa_10_ki)

IenakumiIKP analıze ES-27 no ienakumu aspekta liecina, ka attiecıba uz ienakumiem no ražošanas procesa sadalıjuma paražošanas faktoriem domineja darba nemeju atalgojums, kas 2019. gada veidoja 47,5 % no IKP faktiskajas tir-gus cenas. Bruto pamatdarbıbas parpalikuma un jaukta ienakuma dala bija 40,6 % no IKP, savukart ražošanasun importa nodokli, atskaitot subsıdijas, veidoja 11,9 % (sk. 11. attelu). Vismazakais darba nemeju atalgojumaıpatsvars IKP bija Irija (28,2 %), otrais mazakais — Griekija (34,7 %), bet vairak neka 50,0 % ıpatsvars tikareg‘ istrets Slovenija, Francija, Danija un Vacija (kur maksimalais ıpatsvars sasniedza 53,6 %). Irijas gadıjumaša ıpaši maza ıpatsvara iemesls ir ar globalizaciju saistıtas sekas .

National accounts and GDP/lv 17

11. attels. Ienakumu sadale faktiskajas tirgus cenas, 2019. gads (IKP procentuala dala) Avots:Eurostat (nama_10_gdp)

Lıdz 2011. gadam ienakumu agregati bija atgriezušies iepriekšeja lımenı pec samazinajuma finanšu un ekonomikaskrızes laika. Darba nemeju atalgojums ES-27 no 2009. lıdz 2019. gadam ik gadu palielinajas, šaja laik-posma pieaugot par 30,5 % (faktiskajas cenas). Bruto pamatdarbıbas parpalikuma un jaukta ienakuma kopejaispalielinajums bija gandrız tads pats (pieaugums par 29,9 %); šads pieaugums tika sasniegts, pateicoties pieau-gumam katru gadu, iznemot 2012. gada. Ienakumi no ražošanas un importa nodokliem no 2009. lıdz 2019.gadam ik gadu palielinajas — kopuma tie pieauga par 43,1 %.

National accounts and GDP/lv 18

12. attels. Ienakumu izmainas faktiskajas tirgus cenas, ES-27, 2009.–2019. gads (2009. gads =100) Avots: Eurostat (nama_10_gdp)

Majsaimniecıbu paterinšMajsaimniecıbu paterina izdevumi 2019. gada veidoja vismaz pusi no (nominala) IKP 17 no 27 ES dalıbvalstım;vislielakais to ıpatsvars bija Griekija (65,2 %) un Kipra (63,9 %). Turpretı vismazakais majsaimniecıbu paterinaizdevumu ıpatsvars bija Luksemburga (27,8 %), kur toties bija lielakie videjie majsaimniecıbu paterina izdevumiuz vienu iedzıvotaju (PSL 23 010) (sk. 6. tabulu) pat pec korekciju veikšanas atbilstoši cenu lımenu atškirıbamdalıbvalstıs.

National accounts and GDP/lv 19

6. tabula. Majsaimniecıbu paterina izdevumi, 2009., 2014. un 2019. gads Avots: Eurostat(nama_10_gdp) un (nama_10_pc)

Iznemot Luksemburgu, 2019. gada videjie majsaimniecıbu paterina izdevumi uz vienu iedzıvotaju (izsakot PSL)bija salıdzinoši augsti arı Austrija (PSL 19 990) un Vacija (PSL 19 450). Turpretı Bulgarija bija vienıga no ES27 dalıbvalstım, kas zinoja, ka videjie majsaimniecıbu paterina izdevumi uz vienu iedzıvotaju bija mazaki parPSL 10 000.

Analıze par faktiskajam izmainam (pamatojoties uz kedeto apjomu indeksu) 2014.–2019. gada videjos paterinaizdevumos uz vienu iedzıvotaju, kas izteikti euro, liecina, ka straujakais pieaugums reg‘ istrets Rumanija, Bulgarija,Ungarija un Lietuva. Austrija tika reg‘ istrets vislenakais majsaimniecıbu paterina izdevumu uz vienu iedzıvotajupalielinajums — videji par 0,4 % gada laikposma no 2014. lıdz 2019. gadam; videjais palielinajums, kas katrugadu bija mazaks neka 1,0 %, tika reg‘ istrets arı Luksemburga (0,5 %) un Griekija (0,8 %).

Izejas dati tabulam un diagrammam• National accounts and GDP: tables and figures (anglu val.)

Datu avotiEiropas nacionalo un reg‘ ionalo kontu sistema (EKS) nodrošina nacionalo kontu veidošanas metodiku ES.Pašreizeja redakcija ESA 2010 (anglu val.) tika pienemta 2013. gada maija, un to ısteno kopš 2014. gada

National accounts and GDP/lv 20

septembra. Ta pilnıgi atbilst pasaules lımena pamatnostadnem par nacionalajiem kontiem, 2008 SNA (angluval.). Janem vera, ka lielaka dala no ES 27 dalıbvalstım veica salıdzinošo parskatıšanu no 2019. gada augustalıdz oktobrim. Plašaku informaciju sk. Eurostat tımekla vietne un jo ıpaši šaja dokumenta .

IKP un galvenie komponenti

Galvenie nacionalo kontu agregati tiek veidoti no institucionalo vienıbu, proti, nefinanšu vai finanšu sabiedrıbu,visparejas valdıbas , majsaimniecıbu un majsaimniecıbas apkalpojošo bezpelnas organizaciju (MABO) , datiem.

Dati par nacionalajiem kontiem satur informaciju par IKP komponentiem, nodarbinatıbu, galapaterina datuagregatiem un uzkrajumiem. Daudzas no šım mainıgajam vertıbam aprekina katru gadu un katru ceturksni.

IKP ir galvenais nacionalo kontu merıjums, kas kopuma atspogulo valsts (vai reg‘ iona) ekonomikas stavokli.To var aprekinat, izmantojot dažadas metodes: izlaides metodi , izdevumu metodi un ienakumu metodi .

Analizejot IKP uz vienu iedzıvotaju, tiek izslegta absoluta iedzıvotaju skaita ietekme, atvieglojot dažadu valstusalıdzinašanu. IKP uz vienu iedzıvotaju ir visparıgs ekonomikas radıtajs, ko izmanto dzıves lımena merıšanai.Nacionalaja valuta sniegtos IKP datus var parrekinat pirktspejas lımenı (PSL), neizmantojot valutas mainaskursus, bet gan izmantojot pirktspejas paritates (PSP) , kas atspogulo katras valutas pirktspejas lımeni; šaditiek izslegtas valstu savstarpejas cenu lımena atškirıbas. IKP uz vienu iedzıvotaju apjoma indeksu PSL izsakaattiecıba pret videjo ES-27 radıtaju (atbilst vertıbai 100). Ja valsts indekss ir augstaks/zemaks par 100, šısvalsts IKP lımenis uz vienu iedzıvotaju ir virs/zem ES-27 videja radıtaja; šis indekss ir paredzets valstu savs-tarpejai salıdzinašanai, nevis salıdzinašanai laika griezuma.

IKP gada izmainu radıtaja aprekins, pamatojoties uz kedeto apjomu indeksu (realas izmainas), lauj salıdzinatekonomikas attıstıbas dinamiku gan laika griezuma, gan starp dažada lieluma ekonomikas sistemam neatkarıgino to cenu lımena.

Papildu dati

Ekonomikas produkcijas izlaidi var analizet arı pa saimnieciskas darbıbas veidiem. Apkopotakaja analızes lımenı,ko izmanto nacionalajiem kontiem, tiek apzinatas 10 NACE pozıcijas: lauksaimniecıba, mežsaimniecıba un ziv-saimniecıba; rupniecıba; buvniecıba; sadales tirdzniecıba, transports, izmitinašanas un edinašanas pakalpojumi;informacijas un sakaru pakalpojumi; finanšu un apdrošinašanas pakalpojumi; darbıbas ar nekustamo ıpašumu;profesionalie, zinatniskie, tehniskie, administratıvie un atbalsta pakalpojumi; valsts parvalde, aizsardzıba,izglıtıba, cilveku veselıbas aprupe un socialais darbs; maksla, izklaide, atputa, ka arı citi pakalpojumi undarbıbas saistıba ar majsaimniecıbam un arpusteritorialam organizacijam un iestadem.

Produkcijas izlaides analızi pa nozarem laika griezuma var atvieglot, veicot apjoma merıšanu (faktiskas iz-mainas) jeb, citiem vardiem sakot, pazeminot produkcijas izlaides vertıbu, lai izslegtu cenu izmainu ietekmi;katrai nozarei šo pazeminašanu veic individuali, lai nemtu vera saistıto produktu cenu izmainas.

Cita nacionalo kontu datu kopa tiek izmantota saistıba ar konkuretspejas analızi, proti, lai iegutu radıtajus,kas saistıti ar darbaspeka ražıgumu, piemeram, darba ražıguma merıjumu datus. Darba ražıguma merıjumi,kas izteikti PSL, ir ıpaši vertıgi valstu savstarpejai salıdzinašanai. IKP uz vienu nodarbinato noluks ir sniegtvisparıgu priekšstatu par valstu ekonomikas ražıgumu. Tomer japatur prata, ka šis merıjums ir atkarıgs nokopejas nodarbinatıbas strukturas un var, piemeram, pazeminaties, ja notiek pareja no pilna laika darba uznepilna laika darbu. IKP uz vienu darba stundu sniedz precızaku ražıguma ainu, jo nepilna laika nodarbinatıbasbiežums dažadas valstıs un saimnieciskas darbıbas veidos ir loti atškirıgs.

Gada informacija par majsaimniecıbu izdevumiem ir pieejama nacionalajos kontos, kas apkopoti ar makroekonomikasmetodi. Alternatıvs avots majsaimniecıbu izdevumu analızei ir majsaimniecıbu budžeta apsekojums (MBA) —informacija par majsaimniecıbu izdevumiem tiek ieguta, ludzot majsaimniecıbas reg‘ istret pirkumus, un ir daudzprecızaka attiecıba uz precem un pakalpojumiem, ka arı socialekonomisku analızi. MBA veic un publice tikaivienu reizi piecos gados, un pedejais parskata gads, par kuru patlaban ir pieejami dati, ir 2015. gads, tačupašreiz vel nav pieejami dati par divam no ES 27 dalıbvalstım (Daniju un Franciju).

National accounts and GDP/lv 21

KontekstsLai pienemtu pamatotus lemumus, Eiropas iestadem, valdıbam, centralajam bankam, ka arı citam ekonomikasun sabiedriskajam iestadem valsts un privataja sektora nepieciešami salıdzinami un uzticami statistikas dati.Nacionalos kontus var izmantot dažadiem analızes un vertešanas veidiem. Izmantojot starptautiski pienemtusjedzienus un definıcijas, iespejams veikt dažadu ekonomiku stavokla analızi, piemeram, par ES dalıbvalstuekonomiku savstarpejo atkarıbu vai salıdzinajumu starp ES dalıbvalstım un valstım arpus ES.

Uznemejdarbıbas cikla un makroekonomikas politikas analıze

Nacionalo kontu datus, kuros pieejama kvalitatıva ıstermina statistika, kas nodrošina iespeju noverot makroekonomikasattıstıbas tendences un pienemt makroekonomikas politikai svarıgus lemumus, loti bieži izmanto, lai pama-totu Eiropas ekonomikas politikas lemumus un palıdzetu sasniegt ekonomiskas un monetaras savienıbas (EMS)izvirzıtos merkus. Piemeram, visilgak un visbiežak nacionalo kontu sistemu izmanto, lai skaitliski izteiktuekonomikas izaugsmes tempu jeb, vienkarši sakot, IKP pieaugumu. Galvenos nacionalo kontu sistemas datusizmanto, lai veidotu un noverotu makroekonomikas politiku, bet sıki izstradatus nacionalo kontu sistemas da-tus var izmantot arı sektoru un nozaru politikas izstrade — ıpaši ar ielaides un izlaides tabulu analızes palıdzıbu.

Kopš EMS dibinašanas 1999. gada Eiropas Centrala banka (ECB) ir viens no galvenajiem nacionalo kontulietotajiem. ECB strateg‘ ija cenu stabilitates risku novertešanai ir pamatota ar divam analızes metodem, ko devepar “diviem pılariem”, — ekonomikas analızi un monetaro analızi. Daudzi monetarie un finanšu radıtaji tadejaditiek verteti attiecıba pret citiem atbilstıgiem datiem, kas lauj kombinet monetaro, finanšu un ekonomikas analızi,piemeram, galvenajiem nacionalo kontu agregatiem. Tadejadi monetaros un finanšu radıtajus var analizet visasekonomikas konteksta.

Ekonomikas un finanšu lietu g‘ eneraldirektorats uzrauga ekonomikas attıstıbu. ES ısteno ikgadeju ekonomikaspolitikas koordinešanas ciklu, ko sauc par Eiropas pusgadu . Eiropas Komisija katru gadu padzilinati analize ESdalıbvalstu budžeta, makroekonomikas un strukturalo reformu planus un sniedz konkretam valstım adresetusieteikumus turpmakajiem 12–18 menešiem.

Ekonomikas un finanšu lietu g‘ eneraldirektorats četras reizes gada (rudenı, ziema, pavasarı un vasara) sagatavoarı Eiropas Komisijas makroekonomikas prognozes (anglu val.), koordinejot tas ar Eiropas pusgada ikgadejociklu. Šıs prognozes attiecas uz visam ES dalıbvalstım — gan eurozonas, gan parejam ES dalıbvalstım —, untajas bieži ieklauj arı kandidatvalstu un dažu trešo valstu radıtajus.

Nacionalo kontu sistemas statistikas datus bieži lieto arı valsts finanšu analızes vajadzıbam. ES tika izvei-dota ıpaša programma attiecıba uz EMS piemerojamiem konverg‘ ences kriterijiem, no kuriem divi tieši attiecasuz valsts finansem. Šie kriteriji ir defineti attiecıba uz nacionalo kontu skaitliem, proti, valdıbas budžeta deficıtuun valsts paradu attiecıba pret valsts IKP. Papildu informaciju skatıt raksta par valdıbas finanšu statistiku .

Reg‘ ionu, strukturala un nozaru politika

Lıdzıgi ka uznemejdarbıbas cikla un makroekonomikas politikas analızei, ES reg‘ ionalo un nacionalo kontu da-tus izmanto arı citu ar politiku saistıtu jautajumu risinašanai, galvenokart attiecıba uz reg‘ ionalajiem, struk-turalajiem un nozaru jautajumiem.

Izdevumus strukturfondiem pieškir, daleji pamatojoties uz reg‘ ionalajiem kontiem. Turklat reg‘ ionalo statis-tiku izmanto, veicot reg‘ ionalas un kohezijas politikas rezultatu ex post novertejumu.

Ekonomika cilveku laba ir ES un dalıbvalstu strateg‘ iska prioritate. Lai stiprinatu šıs strateg‘ iskas prioritates,visas ES ekonomikas nozares tiek ıstenota kopıga politika, bet dalıbvalstis ısteno arı savas strukturalas reformas .

Eiropas Komisija, analizejot dažadu savu atbalsta mehanismu efektivitati un veidojot ilgtermina perspektıvu,veic ekonomikas analızi, tadejadi veicinot kopejas lauksaimniecıbas politikas (KLP) attıstıbu. Taja ietvertaizpete, analıze un ietekmes novertejumi par tematiem, kas saistıti ar lauksaimniecıbu un lauku ekonomiku ESun trešas valstıs, daleji izmantojot lauksaimniecıbas ekonomiskos kontus.

Merku izvirzıšana, standartu noteikšana un iemaksas

ES politika aizvien biežak nosaka videja termina vai ilgtermina merkus, kas var but gan saistoši, gan nesaistoši.Dažos no tiem IKP tiek izmantots ka standarta mervienıba, piemeram, nosakot merki panakt, lai petniecıbas

National accounts and GDP/lv 22

un izstrades izdevumi butu 3,00 % no IKP (tas ir viens no strateg‘ ijas “Eiropa 2020” merkiem).

Nacionalo kontu sistemu arı izmanto, lai noteiktu ES resursus, pamatojoties uz Padomes lemuma noteikta-jiem pamatnoteikumiem. Kopejo pašu resursu daudzumu, kas nepieciešams, lai finansetu ES budžetu, nosakaka kopejos izdevumus, no kuriem atnemti citi ienemumi, bet pašu resursu maksimalais apmers ir saistıts ar ESnacionalo kopienakumu .

Nacionalos kontus izmanto gan iemaksu noteikšanai ES budžeta, gan iemaksu noteikšanai citas starptautiskasorganizacijas, piemeram, Apvienoto Naciju Organizacija (ANO) . Iemaksas ANO budžeta aprekina, pamato-joties uz nacionalo kopienakumu, ka arı dažadiem ierobežojumiem un pielagojumiem.

Analıtiki un prognožu veidotaji

Nacionalos kontus bieži izmanto arı analıtiki un petnieki, lai izzinatu ekonomikas stavokli un attıstıbas tendences.Socialie partneri, piemeram, uznemumu parstavji (tirdzniecıbas asociacijas) vai darbinieku parstavji (arod-biedrıbas), arı interesejas par nacionalajiem kontiem, lai analizetu attıstıbas tendences, kas ietekme nozaru savs-tarpejas attiecıbas. Cita starpa petnieki un analıtiki izmanto nacionalos kontus, lai analizetu uznemejdarbıbasciklus un ilgtermina ekonomikas ciklus, ka arı to ietekmi uz ekonomikas, politikas vai tehnolog‘ ijas procesiem.

Citi raksti• European sector accounts (raksts ar pamatinformaciju) (anglu val.)

• European system of national and regional accounts — ESA 2010 (raksts ar pamatinformaciju) (anglu val.)

• Main users of national accounts (raksts ar pamatinformaciju) (anglu val.)

• Sector accounts (anglu val.)

Galvenas tabulas• Annual national accounts (t_nama10), sk. (anglu val.):

Main GDP aggregates (t_nama_10_ma)

Auxiliary indicators (population, GDP per capita and productivity) (t_nama_10_aux)

Basic breakdowns of main GDP aggregates and employment (by industry and by assets) (t_nama_10_bbr)

Detailed breakdowns of main GDP aggregates (by industry and consumption purpose) (t_nama_10_dbr)

Regional economic accounts - ESA 2010 (t_nama_10reg)

Datubaze• Annual national accounts (nama10), sk. (anglu val.):

Main GDP aggregates (nama_10_ma)

Auxiliary indicators (population, GDP per capita and productivity) (nama_10_aux)

Basic breakdowns of main GDP aggregates and employment (by industry and by assets) (nama_10_bbr)

Detailed breakdowns of main GDP aggregates (by industry and consumption purpose) (nama_10_dbr)

Breakdowns of non-financial assets by type, industry and sector (nama_10_nfa)

Regional economic accounts (nama_10reg)

• Quarterly national accounts (namq_10) (anglu val.)

• National accounts - international data cooperation (naid_10) (anglu val.)

National accounts and GDP/lv 23

Tematiska sadala• Nacionalie konti (tostarp IKP un reg‘ ionalie konti) (anglu val.)

• EKS 2010 — parskats (anglu val.)

Publikacijas• NACE 2. red. — Saimniecisko darbıbu statistiska klasifikacija Eiropas Kopiena (anglu val.)

MetodikaESMS metadatu datnes

• Gada nacionalie konti (ESMS metadatu datne — nama10_esms) (anglu val.)

• Piedavajuma, izlietojuma un ielaides un izlaides tabulas (ESMS metadatu datne — naio_10_esms) (angluval.)

Metodikas rokasgramatas

• Butiskais par NKS — pamatu izveide, 2014. gada izdevums (anglu val.)

• Eiropas kontu sistema — EKS 2010 (anglu val.)

• Eiropas kontu sistema — EKS 2010: datu nosutıšanas programma (daudzvalodu izdevums) (anglu val.)

• Eurostat un EASO metodikas rokasgramata par pirktspejas paritatem (anglu val.)

• Rokasgramata par cenas un apjoma merıjumiem nacionalajos kontos (anglu val.)

• Rokasgramata par to, ka apkopot statistiku par nelikumıgam saimnieciskam darbıbam nacionalajos kontosun maksajumu bilances (anglu val.)

• Rokasgramata par izmainam, parejot no EKS 95 uz EKS 2010 — 2014. gada izdevums (anglu val.)

• Praktiskas vadlınijas par EKS 2010 datu parskatıšanu — 2019. gada izdevums (anglu val.)

Cita informacija par metodiku

• National accounts — Methodology , sk. (anglu val.):

– Main aggregates

– Employment

Arejas saites• Publikacijas par ekonomiku, finansem un euro

• United Nations — Department of Economic and Social Affairs — Statistics Division — SNA implemen-tation (anglu val.)

*Šis nosaukums neskar nostajas par statusu un atbilst ANO DP Rezolucijai 1244 (1999) un StarptautiskasTiesas atzinumam par Kosovas neatkarıbas deklaraciju.

National accounts and GDP/lv 24